Šī gada 4.-7. septembrī Bernē, Šveicē norisinājās Eiropas arheologu asociācijas (European Association of Archaeologists - EAA)  25. konference, kas pulcēja vairāk nekā 1000 arheologu no Eiropas un citām pasaules valstīm. Konferencē, kā ierasts, tika prezentēti pētījumi par ļoti plašu tēmu loku - šogad trīs dienu garumā paralēli tika organizētas 156 sekcijas, kuru laikā prezentēti vairāk nekā 1800 pētījumi. Šāds apjomīgs pasākuma modelis ļauj katram dalībniekam izvēlēties un noklausīties tam interesējošos referātus, diemžēl tajā pašā laikā radot situāciju, ka nereti vairākas interesantas prezentācijas norisinās vienlaicīgi. Šī gada pasākumā vairākas sekcijas tika veltītas centrālās Eiropas arheoloģijai, it īpaši viduslaiku pētniecībai, tāpat salīdzinoši daudz tika aplūkoti dažādi teorētiski jautājumi par arheoloģiju un sabiedrību, arheoloģijas mācīšanu u.tml. Daudz tika diskutēts arī par aktuālajiem jautājumiem kultūras un arheoloģiskā mantojuma aizsardzības jomā, kā arī par dažādiem antropoloģiskiem un bioarheoloģiskiem jautājumiem, piemēram, invaliditāte viduslaikos, noziegums un tā pēdas antropoloģiskajā materiālā, un daudzi citi temati.

Arī Latvijas arheologi tradicionāli piedalījās konferencē, gan prezentējot savus pētījumus referātu un plakātu (posteru) veidā, gan organizējot un vadot sekcijas kopā ar citu valstu pārstāvjiem. Šogad Latvijas arheoloģiju klātienē Bernē pārstāvēja seši Latvijas arheologi, prezentējot plaša spektra pētījumus. Trīs no tiem veltīti akmens laikmeta izpētei: vēlā paleolīta un agrā mezolīta krama bultu galiem (Mārcis Kalniņš, Ilga Zagorska), Lubāna ezera neolīta populācijas dzīvesveidam (Ilze Biruta Loze kopā ar līdzautoriem), kā arī auklas keramikas ornamentam Austrumbaltijā (Valdis Bērziņš). Andris Šnē prezentēja pētījumus par dzelzs laikmeta nocietināto pilskalnu sociālo nozīmi, kā arī par multikulturālismu pirms vikingu laikmeta Grobiņas arheoloģiskajā kompleksā. Tāpat tika prezentēts historiogrāfisks pētījums par arheoloģiskās domas attīstību LPSR un marksistisko pieeju arheoloģijai (Zenta Broka-Lāce) un pētījums par arheoloģiskā mantojuma apdraudējumu Latvijā un no tā izrietošajām sociāli - ekonomiskajām sekām (Andris Kairišs). Šī raksta autore prezentēja divus pētījumus plakātu formātā: viens bija veltīts diviem savdabīgiem bērnu apbedījumiem dzelzs laikmeta Čunkānu - Dreņģeru kapulaukā, otrs kopā ar līdzautoriem (Antonija Vilcāne, Elīna Pētersone-Gordina, Alisa Kazarina, Jānis Ķimsis, Renāte Ranka, Guntis Gerhards) bija veltīts cirvju atradumiem dzelzs laikmeta bērnu apbedījumos. Abi pētījumi tika izstrādāti fundamentālo un lietišķo pētījumu projekta "Dzimte, dzimums un statuss dzelzs laikmetā Latvijas teritorijā (7.-12. gadsimts)" realizācijas gaitā, sadarbojoties LU Latvijas vēstures institūtam un Latvijas Biomedicīnas un studiju centram (projekta Nr. lzp-2018/1-0395).

Projekta pētījumi tika prezentēti sekcijā, kas veltīta nepieaugušu indivīdu apbedījumu rituālu pētniecībai. Ja sākotnēji pētījumi par bērnu problemātiku arheoloģijā (apbedījumi, bērnu iesaiste ikdienas darbos, rotaļas, veselība u.c.) tika iekļauti sekcijās, kas veltītas sieviešu un dzimtes jautājumiem, tad kopš 2014. gada, kad šī raksta autore kopā ar poļu kolēģiem organizēja pirmo sekciju, kas veltīta tieši bērnu un bērnības jautājumiem, tā ir kļuvusi par neatņemamu EAA konferences sastāvdaļu. Bernē aplūkojamās sekcijas ietvaros tika prezentēti 22 referāti un 4 pētījumi plakāta formātā, aptverot laika periodu no akmens laikmeta līdz pat 20. gadsimtam. Pētītie problēmjautājumi pamatā bija par to vai un kā atšķiras nepieaugušu un pieaugušu indivīdu apbedīšanas rituāli, aplūkojot dažādus savdabīgus gadījumus, kad bērni, piemēram, apbedīti akās, dzīvesvietās, vai arī izveidotas tieši bērniem paredzētas kapsētas. Tāpat tika prezentēts pētījums par nepieaugušo indivīdu apbedījumiem romiešu laika Lielbritānijā, kuriem konstatētas nocirstas galvas, kā arī pētījumi, kuros analizēti ļoti bagātīgi mazu bērnu apbedījumi.

Nākamā EAA konference norisināsies 2020. gada septembrī, Budapeštā, Ungārijā.

Aija Ērkšķe,
LU Latvijas vēstures institūta zinātniskā asistente