Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta darbinieki kopš 2019. gada sākuma piedalās Kanādas Albertas Universitātes Baikāla arheoloģiskajā projektā. Šis projekts tiek realizēts jau vairāk nekā 20 gadus, kopš 1997. gada. Projekta uzsācējs un direktors visu šo laiku ir Kanādas Albertas Universitātes Antropoloģijas nodaļas profesors Andžejs Vēbers (Andrzej Weber). Baikāla arheoloģiskais projekts, kas agrāk bija pazīstams arī kā Baikāla-Hokaido arheoloģijas projekts, ir internacionāls un starpdisciplinārs. To finansē Kanādas Sociālo un humanitāro zinātņu pētījumu padome (Social Sciences and Humanities research Council Of Canada). Projekta realizācija piedalās arheologi, bioarheologi, etnoarheologi, molekulārie biologi, ģeofiziķi, paleobotāniķi un klimatologi. Pašreiz projekta realizācijā iesaistījušies pētnieki no 15 pasaules universitātēm.

Projektā pielietotā metodika balstās uz tā dēvēto individuālās dzīves vēstures bioarheoloģiju - laboratorisko un makroskopisko metožu kopumu, kas ļauj iegūt informāciju par noteiktu cilvēku vecumu, dzimumu, uzturu, mobilitāti, pastāvīgajām darbībām, veselību un ģenētiskajām iezīmēm, piesaistot arheoloģisko un vides kontekstu. Projekta pētījumos šī pieeja ļoti veiksmīgi izmantota Baikāla ezera reģiona (Sibīrija) holocēna mednieku-vācēju (pirms 9 000-3 500 gadiem) reģionālo kultūras izmaiņu izpētē (https://baikalproject.artsrn.ualberta.ca/) kā arī pētījumos Hokkaido, Japānā (https://bhaparchive.artsrn.ualberta.ca/).

Projekta ietvaros katru gadu tiek organizēti arheoloģiskie izrakumi Baikāla ezera krastu akmens un bronzas laikmeta apbedījumu vietās un, balstoties uz iegūto arheoloģisko un antropoloģisko materiālu, veiktas seno iedzīvotāju dzīvesveida rekonstrukcijas.

 Lai gan pagājušajā gadsimtā mednieku vācēju pētījumos ir panākts ievērojams progress, kopējā izpratne par aizvēsturisko akmens laikmeta mednieku vācēju dinamiku, mainīgumu un noturību joprojām ir nepietiekama. Baikāla projekta pašreizējās darbības mērķis ir novērst šo plaisu, veicot intensīvu salīdzinošu analīzi par divām ilglaicīgām holocēna mednieku-vācēju kultūras maiņas reģionālajām trajektorijām (pirms 9000 - 3500 gadiem): Baikāla ezera reģionā (Sibīrija) un Karēlijā (Eiropas Krievija), kā arī Latvijā. Projekta organizatoru izvēli iekļaut Latvijas akmens laikmeta arheoloģisko un antropoloģisko materiālu Eirāzijas akmens laikmeta iedzīvotāju dzīvesveida izvērtējumā un salīdzinājumā noteica Zvejnieku arheoloģiskā kompleksa bagātīgais materiāls. Tā arheoloģisko izpēti veikuši arheologi Francis Zagorskis, Ilga Zagorska un Lars Larsons (Lars Larsson). Ar vairāk nekā 330 akmens laikmeta un atsevišķiem arī bronzas laikmeta (pirms 8200-2400 gadiem) apbedījumiem un mezolīta un neolīta perioda apmetnēm Zvejnieku akmens laikmeta senvieta ir nozīmīga visā Ziemeļeiropā, un tās apdzīvotības periods atbilst Baikāla apvidū pētītajam.

 Latvijas vēstures institūta vadošās pētnieces Ilga Zagorska un Gunita Zariņa piedalās šajā projektā, lai, izmantojot šo bagātīgo materiālu, kopā ar ārzemju kolēģiem veiktu Latvijas akmens laikmeta iedzīvotāju uztura, demogrāfijas, mobilitātes, veselības, bērnu attīstības un dzīves paradumu izpēti. Šo jautājumu risināšanā tiks izmantotas stabilo izotopu un arheoloģiskās DNS, kā arī citas analītiskās metodes. Iegūtie rezultāti tiks salīdzināti ar Baikāla projekta iepriekšējo gadu pētījumu rezultātiem.

Reizē ar LU Latvijas vēstures institūta dalības uzsākšu Baikāla arheoloģiskajā projektā tika nolemts, ka 2019. gada projekta ikgadējā konference "Baikal Archaeology Project Workshop Individual life histories in long-term culture change: Holocene hunter-gatherers in Northern Eurasia" [Baikāla arheoloģijas projekta seminārs Individuālās dzīves vēstures ilgtermiņa kultūras izmaiņās: Holocēna mednieki-vācēji Ziemeļeirāzijā] notiks Rīgā. Konferences sagatavošanā lielu darbu ieguldīja abas projektā iesaistītās Latvijas vēstures institūta darbinieces -  I. Zagorska un G. Zariņa. Tā rezultātā laikā no 26. līdz 28. septembrim  LU Akadēmiskā centra Zinātņu mājā konference arī notika (1.att.). Tajā piedalījās projekta 40 dalībnieki no Kanādas, ASV, Krievijas, Somijas, Dānijas, Apvienotās karalistes, Vācijas, Zviedrijas, Japānas un Latvijas. Konferences ietvaros tika analizēti iepriekšējā gada izrakumu rezultāti Baikāla ezera kapulaukā Šamanka II un vairākās jaunatklātās bronzas laikmeta apbedījuma vietās. Īpaši pārsteidzoši bija piecu bronzas laikmeta apbedījumu atradumi Šamanka II kapulaukā, no kuriem četri jauni vīrieši un viens pusaudzis zēns bija vardarbīgi nogalināti ar neskaitāmiem bultu šāvieniem un cirvja cirtieniem. Kā liecina DNS pētījumu rezultāti divi no jaunajiem vīriešiem bija brāļi un divi brālēni. Acīmredzot šeit bija notikusi nežēlīga izrēķināšanās ar vienas dzimtas pārstāvjiem. Konferences laikā tika izvērtēti nākamo darbu plāni un apspriestas jaunākās analītiskās metodes, kuras vēl varētu būt piesaistāmas antropoloģiskā materiāla detalizētā izvērtējumā. Konferences ietvaros notika arī trīs radiokarbona datējumu apstrādes apmācības sesijas OxCal programmatūras apguvei, kuras vadīja šīs jomas vadošais speciālists - Oksfordas Universitātes profesors Kristofers Ramseis (Christopher Bronk Ramsey).

Šīs nodarbības bija ļoti vērtīgas Latvijas jaunajiem zinātniekiem, kuri bija uzaicināti piedalīties konferencē, viņu turpmākajā darbā, veicot arheoloģisko atradumu datēšanu un iegūto rezultātu apstrādi publicēšanai.

Trīs dienas pirms projekta konferences LU Latvijas vēstures institūta Bioarheoloģisko materiālu krātuvē strādāja akmens laikmeta iedzīvotāju dzīvesveida pētnieki: Andžela Lieverse (Angela Lieverse) no Kanādas Saskatčevanas (Saskatchewan) universitātes, Riks Šultings (Rick Schulting) no Oksfordas Universitātes un Daniels Temple (Daniel H Temple) no Džordža Meisona universitātes (George Mason University) ASV. Viņu mērķis bija iepazīties ar Zvejnieku akmens laikmeta kapulauka antropoloģiskā materiāla izpētes iespējām (2. att.). Kopējos turpmākajos pētījumos īpaša vērība tiks pievērsta bērnu uztura izpētei, krūts barošanas ilguma noteikšanai, bērnu fiziskajai attīstībai un dzīves laikā piedzīvoto stresa situāciju analīzei. Tiks vērtētas sociālas noslāņošanās iezīmes vēlā akmens laikmeta periodā un kopapbedījumu veidošanās apstākļi, tajos apbedīto radniecība.

Pēdējās konferences dienas pēcpusdienā konferences dalībnieki devās ekskursijā uz Zvejnieku arheoloģisko senvietu Burtnieku ezera krastā. Ārzemju kolēģu interese par Zvejnieku arheoloģisko kompleksu bija liela un arheoloģes Ilgas Zagorskas aizrautīgais stāstījums atdzīvināja akmens laikmeta iespējamos notikumus (3 att.).

Pēc vispusīgas senvietas apskates Vecates ciema Kultūras centra darbinieki bija noorganizējuši kopēju zivju zupas baudīšanu ezera krastā, kas izvērtās par patiesi sirsnīgu pasākumu (4. att.). Pasākuma programma ar to vēl nebeidzās. Vacates kultūra namā sekoja vēl pēdējā konferences sesija, kurā ar referātiem par Zvejnieku arheoloģisko kompleksu uzstājās Latvijas konferences dalībnieki: LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes asociētā profesore Laimdota Kalniņa iepazīstināja ar Burtnieku ezera apkārtējās vides akmens laikmeta rekonstrukciju, akadēmiķe Gunita Zariņa dalījās atziņās par iedzīvotāju dzīvesveidu, demogrāfiju un migrācijām šajā laikā, doktorante Aija Macāne referēja par neolīta perioda apbedīšanas tradīcijām. Pasākums beidzās vēlu vakarā, un bija jāsteidzas uz Rīgu, lai varētu paspēt uz paredzētajiem avioreisiem.

Noslēgumā gribu atzīmēt, ka konferences dalībnieki apbrīnoja LU Akadēmiskā centra Zinātņu mājas piedāvātās tehnoloģiskās iespējas konferences norisei un servisa augsto kvalitāti. Mēs tiešām varam lepoties, ka mums ir šādas iespējas plaša mēroga konferenču organizēšanai.

Gunita Zariņa, LU LVI vadošā pētniece, LZA akadēmiķe

Foto no G. Zariņas privātā arhīva

Arheologi konferences norises vietā LU Akadēmiskā centra Zinātņu mājā

Konferences dalībnieki Andžela Lieverse (Angela Lieverse) un Daniels Temple (Daniel H Temple) strādā LU LVI Bioarheoloģisko materiālu krātuvē

Zvejnieku senvietā, stāsta Latvijas akmens laikmeta pētniece Ilga Zagorska

Zivju zupas baudīšana, priekšplānā I. Zagorska