Kopš 1992. gada, tātad, kopš Trešās Atmodas laika gleznotāja, sabiedriskā darbiniece, mākslas dzīves organizatore, politiķe, māte, izcili skaista sieviete Džemma Skulme bija
"mūsējā" - ar akadēmiskās saimes
vienbalsīgu balsojumu ievēlēta par Latvijas Zinātņu akadēmijas goda locekli.
Goda loceklis - viņas apziņā šis apzīmējums bija saistīts ar godu kā personības
sirdsapziņas un uzticamības mērauklu, un, saņemot šo nosaukumu, māksliniece
jutās patiesi pagodināta, jo viņas veikums tika pielīdzināts akadēmiskiem
nopelniem. Pat, ja gleznotājas un mākslas dzīves vadlīniju veidotājas izcilajā
mūžā akadēmiskums nebija saistīts ar kultūras procesu zinātnieku pētniecību,
viņas bagātā dzīves pieredze, talants, intuīcija, cilvēku un mākslas pazīšana
piešķīra ikvienam viņas vērojumam, vārdam un atziņai akadēmisku svaru. Tādu mēs
viņu mīlējām dzīvē, un arī Veļu laika iekrāsotā Džemmas Skulmes aiziešana
bezgalībā neļauj mums runāt par mākslinieci pagātnes formā. Viņas sievišķībai
bija ārkārtējs spožums, un viņas prātam netrūka zinātnieka cienīga asuma. Viņa
bija un paliek izcila personība Latvijas mākslā, Latvijas sabiedrībā un paraugs
mūsu visu dzīvei.
***
Mūsu pēdējās sarunas par mākslu notika 2019. gada vasarā,
kad Džemma Skulme apņēmās uzrakstīt priekšvārdu grāmatai par gleznotāju Edgaru
Vinteru. Savu solījumu viņa izpildīja, slīpējot domas par savas paaudzes
oficiālās mākslas attieksmi pret Latvijas ainavas, klusās dabas un citu ar dzimtenes mīlestību piepildīto žanru kopējiem un visas paaudzes vārdā atvainodamās par pagājušā laika gadu
desmitu laikā pieļauto nevērību un pārestībām. Atgriezusies no slimnīcas
viņa uzrakstīja šādas patiesā laikmeta
izjūtā balstītas rindas: "Toreiz, mainoties ideoloģijām, tiešā dabas vērojumā
balstīta ainava kļuva nevajadzīga un pēc jauno ideologu sprieduma tika atzīta
kā izstādēm nederīga un pat laikabiedru un kolēģu nonievāta. Tas, protams,
māksliniekam un viņa cienītājiem varētu bijis vissmagāk, vissāpīgāk. Bet gāja
gadi un laiks visu vērtē, un ieliek pūra lādē to, kas jāieliek".
Saglabājot un kopjot godīgumu kā dzīves un mākslas principu
visaugstākajā pakāpē, Džemma Skulme ikvienam no mums ir atstājusi novēlējumu:
"Mazas tautas liktenis ir svarīgs. Tas bieži ir citu rokās vai var būt citu
rokās. Tālab jāslīpē un jāgodā tautas talants, tautas radītās vērtības jebkurā
jomā".
Dziļā cieņā, pateicībā un sērās kopā
ar visu akadēmisko saimi - Ojārs Spārītis, Latvijas zinātņu akadēmijas
prezidents.
Foto: Džemma Skulme un Ojārs Spārītis Melngalvju namā, 2004. gads