"Ir svarīgi, ka Latvijas Zinātņu akadēmijā ienāk "jaunas asinis", ir jauni zinātnieki, kas saredz Latvijas Zinātņu akadēmiju kā visas valsts zinātnes attīstības centru, un ir gatavi iesaistīties, lai Latvijas zinātne kļūtu moderna, inovatīva, vērsta uz attīstību globālā mērogā," tā sacīja Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidents, akadēmiķis Ojārs Spārītis pēc LZA vadības tikšanās 14. novembrī ar Latvijas jauno zinātnieku iniciatīvas grupas pārstāvjiem Zinātņu akadēmijā. Tikšanās notika, lai LZA vadības pārstāvjus iepazīstinātu ar iniciatīvu - dibināt Jauno zinātnieku akadēmiju, kas darbotos ciešā sazobē ar LZA, un būtu daļa no pasaulē jau ierastā jauno zinātnieku iesaistes formāta- Globālās Jaunās akadēmijas -, kas apvieno jaunos zinātniekus vienotā attīstības "tīklā" daudzās pasaules valstīs. "Tā sauktā Jaunās akadēmijas platforma, kura jau darbojas daudzās valstīs, tostarp mūsu kaimiņzemēs Igaunijā un Lietuvā, ļauj nodrošināt sadarbību gan jauno zinātnieku starpā, gan iesaistot arī Zinātņu akadēmijas esošos spēkus: mācoties, apmainoties zināšanām, pārņemot pieredzi un ieviešot jaunus, modernus risinājumus," saka Ojārs Spārītis, piebilstot, ka veidot šādu platformu LZA paspārnē ir loģisks solis: "Latvijas Zinātņu akadēmija būtībā ir visas Latvijas zinātnes centrs. Un Jauno zinātnieku akadēmijas izveide LZA paspārnē ir process, uz kuru jāvirzās."

"Jaunajiem zinātniekiem ir aktīvi jāiesaistās zinātnes attīstībā, pētījumu veikšanā un, galu galā, visas valsts attīstībā, kur šajā - tehnoloģiju un inovāciju - laikmetā liela loma ir tieši jauno zinātnieku pētījumiem. Nav noslēpums, ka mūsdienās zinātniskie pētījumi, zinātniskie atklājumi un sadarbība tehnoloģiju pārneses jomā pārsvarā ir gan starpdisciplināri, gan starptautiski, tātad - ir nepieciešama sadarbība, vienota sadarbības platforma, kurā mums, jaunajiem zinātniekiem, ir iespēja meklēt un atrast risinājumus. Jauno zinātnieku akadēmijas uzdevumi ir vairāki: "Pirmkārt, jauno zinātnieku aktīva iesaiste LZA procesos nodrošina gan pārmantojamību, gan jaunu ideju un pētījumu jebkurā zinātnes nozarē pacelšanu jaunā līmenī, nodrošinot LZA kā zinātnes centra Latvijā attīstību. Otrkārt, tā ir platforma, lai apvienotu pašlaik ļoti bieži vēroto sadrumstalotību - starp zinātnieku grupām, starp augstskolām, starp nozarēm. Šāda Jauno zinātnieku akadēmija veicinātu sadarbību, savstarpējo palīdzību, veikto pētījumu iespējas "pacelties" augstākā līmenī," par ieceri stāsta Latvijas jauno zinātnieku iniciatīvas grupas pārstāve Jūlija Stare. "Treškārt, Jauno zinātnieku akadēmija ir lieliska iespēja nodrošināt komunikāciju visplašākajā mērogā.

Gan starp LZA un sabiedrību, gan sabiedrībā kopumā, popularizējot zinātni un mūsu zinātnieku pētījumus, gan starp zinātniekiem un uzņēmējiem, kuriem arvien vairāk ir nepieciešami zinātnes sasniegumi, lai ielauztos tirgū ar jauniem un inovatīviem produktiem," ir pārliecināta Jūlija Stare.

"Jauno zinātnieku akadēmija ir platforma, kas nodrošina zinātnes nepārtrauktību, jaunu metožu, pētījumu, inovatīvas pieejas ieviešanu visā Latvijas zinātnē. Un, esmu pārliecināts, mūsu jaunajiem zinātniekiem ir, ko teikt visai sabiedrībai. Tādēļ šobrīd ir svarīgi, lai jauno zinātnieku iniciatīvas grupa spētu sagatavot reālu un realizējamu programmu tā, lai jau no 2021. gada mēs varētu teikt: LZA Jauno zinātnieku akadēmija ir sākusi darbu," tikšanās laikā uzsvēra Ojārs Spārītis, LZA prezidents, solot visplašāko atbalstu jauno zinātnieku iniciatīvai arī no LZA puses.