No 19. līdz 22. novembrim Minskā un Polockā notika Baltkrievijas Nacionālās Zinātņu akadēmijas Vēstures institūta un Polockas universitātes rīkotā starptautiskā zinātniskā konference "Piedaugavas vēsture un arheoloģija". Konferencē piedalījās vēsturnieki un arheologi no Krievijas, Latvijas un Baltkrievijas. Darbs noritēja divās sekcijās: "Piedaugava aizvēsturē un viduslaikos" un "Piedaugavas vēsture 16.-20. gs." Konferences tēma atspoguļo baltkrievu vēsturnieku vēlmi paplašināt sadarbību ar kaimiņzemju, īpaši Latvijas, vēsturniekiem. Zinātniskie kontakti starp Latvijas un Baltkrievijas vēsturniekiem, īpaši arheologiem pēdējās desmitgadēs bijuši epizodiski. Abu valstu vēsturē ir daudz saskares punktu, tādējādi ieguvējas no sadarbības paplašināšanas un zināšanu un pieredzes apmaiņas būtu abas puses.

Kopumā konferencē tika nolasīti ap 70 referāti. Šo rindu autore konferences plenārsēdē prezentēja tēmu "Dzelzs laikmeta sociālās arheoloģijas problēmas Austrumlatvijā jaunāko pētījumu kontekstā" (līdzautori A. Vilka, J. Ķimsis, R. Ranka). Referātā tika raksturotas sociālās arheoloģijas problēmas un iezīmētas perspektīvas dzelzs laikmeta apbedīšanas tradīciju analīzei sociālā kontekstā, izmantojot jaunākās tehnoloģiskās iespējas (DNS, izotopu un 14C analīzes) projekta "Dzimte, dzimums un statuss dzelzs laikmetā Latvijas teritorijā (7.12. gs.)" (lzp2018/10395) ietvaros.

Sociālajai arheoloģijai arī bija veltīts baltkrievu pētnieka S. Dernoviča referāts "Pakavsaktas Polockas zemes iedzīvotāju sociālās stratifikācijas kontekstā vikingu laikmetā", saistot šo artefaktu atradumus uzkalniņos ar karadraudzes administrācijas vai vietējās sabiedrības augstāko slāņu apbedījumiem.

Baltkrievu arheologu pētījumos nozīmīgu vietu ieņem valstiskuma veidošanās problēmas. Par to liecināja diskusijas, ko raisīja vēstures zinātņu doktores O. Levko ziņojums par normāņu pēdām Polockā, Vitebskā un arheoloģiskajā kompleksā pie Kordonas ciema Vitebskas apgabalā. Pētniece uzsvēra Vitebskas Piedaugavas vadošo lomu kontaktu attīstībā starp ziemeļiem un dienvidiem t.i. " ceļā no varjagiem uz grieķiem". Jautājumā par normāņu jeb vikingu lomu valstiskuma veidošanās procesā baltkrievu arheologu vidū domas dalījās. Šīs diskusijas kontekstā tika uzdoti jautājumi arī par vikingu kultūras liecībām Latvijas teritorijā, īpaši Daugavas lejtecē.

Nolasītie referāti atspoguļoja plašu pētniecisko interešu spektru, piem, etnokulturālās īpatnības Baltkrievijas Piedaugavā Lielās tautu staigāšanas laikmetā (V. Šadiro), Braslavas pilskalni (A. Jegoreičenko), apbedījumi ar saliektiem nažiem Polockas zemes uzkalniņos (A. Voitehovičs), bronzas laikmeta maiņas sakaru ceļi Baltkrievijas Piedaugavā, dabas apstākļu ietekme uz Piedaugavas apdzīvotību u.c.

Konferencē tika prezentētas arī divas monogrāfijas arheoloģijā. Vēstures zinātņu kandidāta A. Voitehoviča monogrāfijā "Polockas zemes iedzīvotāju apbedīšanas tradīcijas XXII gs." apkopots Polockas zemes uzkalniņos un senāko baznīcu apbedījumos veikto arheoloģisko izrakumu materiāls, analizētas apbedīšanas tradīcijas, arī pagāniskā un kristīgā pasaules uzskata kontekstā, kā arī raksturotas apbedīšanas tradīciju izmaiņas saistībā ar sociālpolitiskām un ideoloģiskām izmaiņām sabiedrībā Polockas zemēs 10.-12. gs. Savukārt vēstures zinātņu kandidāts M. Klimovs savā darbā apkopojis XI-XVI gs. arheoloģiskā kompleksa Lučno1 (Polockas apgabals) pētījumu rezultātus. Interesanti, ka kompleksa izrakumu laikā uzieta un izpētīta Daugavas krastā ierīkotā osta. Jāatzīmē, ka Latvijas teritorijā Daugavas krastos nevienā no iespējamām ostu vietām pētījumi līdz šim nav notikuši.

Vēsturniekus no Latvijas puses šajā konferencē pārstāvēja arī LU Latvijas vēstures institūta zinātniskā asistente Tatjana Bogdanoviča (VPP projekts "Indivīda, sabiedrības un valsts mijiedarbība kopējā Latvijas vēstures procesā: vērtību konflikti un kopīgu vērtību veidošanās vēsturiskos lūzumu punktos" (VPPIZM2018/10018) un Daugavpils Universitātes pētnieki.

Antonija Vilcāne,
 LU Latvijas vēstures institūts