Turpinājums. Sākums “ZV” Nr.5, Nr.21 2008., Nr.1., Nr.3 2009.

Nr. 4, 1959.g. 25. februāris. Akadēmiķis sekretārs P. Valeskalns rakstā “Lielu jubileju gads bioloģijas zinātnē” atgādina, ka Čārlzam Darvinam aprit 150 gadu, bet viņa darbam “Sugu izcelšanās “ – 100 gadu. (Attiecīgi 2009. gadā – 200 un 150!).

Turpinot pārskatu par nodaļu darbu, rubrikā “Mūsu intervijas” par Bioloģijas zinātņu nodaļas darbu stāsta akad. sekr. A. Ozols. Bioloģijas institūtā darbs ritējis pie zivju produktivitātes palielināšanas iekšējos ūdeņos, pie jaunu pretbaktēriju vielu, antibiotiku un vitamīnu pētniecības. Pētīta M–40 un furazolidona labvēlīgā ietekme sivēnu, cāļu u.c. augšanas stimulēšanā. Akad. J. Peives Augsnes un mikroelementu bioķīmijas laboratorijā konstruēta lauka laboratorija mikroelementu pārbaudei augsnēs, kas demonstrēta arī starptautiskā konferencē Hamburgā. Republikas apstākļos ļoti perspektīvs lopbarības augs ir Tjanšana lucerna. Gūti panākumi arī kukurūzas audzēšanā. Tāda kukurūza, kas vairākas paaudzes izaudzēta Latvijas PSR klimata un augsnes apstākļos, dod lielāku zaļās masas un vālīšu ražu, jo tās attīstības periods ir paātrināts.

Fiziķis Juris Birzvalks uzrakstījis dzejoli.

Padomju Armijai

Tu cēlies reiz, lai cīņu izcīnītu,
No visām bargāko un pēdējo,
Lai ceļu izcirstu no nakts uz rītu,
Lai diena, kura sākas, nebeigtos.
Nu lielgabali klus. Bet modrā spīvē
Tu sargā dzimtās zemes robežas,
Tam naidniekam, kas iebruks mūsu dzīvē,
Tam kauns un bojāeja. Cits nekas.

Rubrikā “Latvijas komjaunatnes 40. gada dienai” raksts “Mūsu jaunie zinātnieki”. “Brīnišķīgas iespējas pavērtas komjaunieša Viktora Hausmaņa drosmīgiem radošiem centieniem. Beidzis Rīgas Pedagoģisko institūtu, viņš nolika konkursa eksāmenus PSRS ZA Gorkija pasaules literatūras institūta aspirantūrā. Pēc sekmīgas aspirantūras beigšanas un atgriešanās Rīgā viņš strādā Valodas un literatūras institūtā. Strādājot plāna darbu, b. Hausmanis pabeidza arī disertācijas uzrakstīšanu. Uz disertācijas pamata publicēti daži vērtīgi raksti. Viņa darba par lielā latviešu tautas revolucionārā dzejnieka Raiņa ģeniālo lugu “Uguns un nakts” liecina, ka šis komjaunietis ir nopietns pētnieks – literatūrzinātnieks un kritiķis.

Padomju Latvijas valodniekiem labi pazīstams Gramatikas sektora jaunās līdzstrādnieces Ainas Blinkenas vārds. Komjauniete Aina Blinkena teicami beidza vidusskolu un universitāti, teicami nokārtoja eksāmenus aspirantūrā. Aina Blinkena neat-laidīgi mācījās, pārvarēja visas grūtības. Mācoties aspirantūrā un strādājot par j.z.l., viņa saprata, ka jauna zinātniskā darbinieka panākumu ķīla ir ciešas saites ar dzīvi, ar praktisko darbu. Kad Gramatikas sektora vadītājs valodnieks Nopelniem bagātais kultūras darbinieks Rūdolfs Grabis sāka izraudzīt “Mūsdienu latviešu valodas gramatikas” nodaļu autorus, A. Blinkena lūdza, lai viņu iesaista autoru kolektīvā. Savu nodaļu viņa uzrakstīja paredzētajā termiņā un vajadzīgā zinātniski teorētiskā līmenī. Viņa sekmīgi aizstāvēja arī savu zinātņu kandidāta disertāciju, uzrakstīja vairākus rakstus. A. Blinkena Institūta darba kolektīvā parādījusi sevi par zinātnieci ar lielu nākotni.”

Nr. 5, 1959.g. 11. marts. Institūti stāsta par savām sievietēm sakarā ar Starptautisko sieviešu dienu. Lappusē “Ekonomikas institūtā” rakstīts, ka tiek izstrādātas “Padomju Latvijas tautsaimniecības perspektīvas tuvākajos 15 gados”.

Jurim Birzvalkam atkal pasprucis dzejolis “Mežstrādnieka dziesma”. (Mazliet atgādina Gavrila ieiet dziļi mežā,/ Gavrila nocērt bambuku” no I. Ilfa un J. Petrova).

Rubrikā “Mums raksta” J. Magone jautā valodniekiem un astronomiem: ”Vai nebūtu laiks nepareizos apzīmējumus “saule lec” un “saule noriet” atvietot ar zinātniski pareiziem jēdzieniem, jo saule ne lec, ne arī noriet, bet, kā zināms, zemei griežoties, viena vai otra zemes puslode pievēršas saules gaismai vai novēršas no tās?”

Nr. 6, 1959.g. 25. marts. Valodas un literatūras institūta jaunākā zinātniskā līdzstrādniece Rita Kalnbērziņa Maskavas Valsts universitātē aizstāvējusi disertāciju “Cēloņa attieksmju izteikšanas iespējas mūsdienu krievu literārajā valodā”, par ko atzinīgu rakstveida atsauksmi sniedzis PSRS ZA korespondētājloceklis akadēmiķis J. Endzelīns.

Vēl viena lappuse “Ekonomikas institūtā”.

J. Stradiņš rakstā “Darbs Latvijas zinātņu vēstures pētīšanā” raksta, ka 21. – 22. I Tartu notika otrā starprepublikāniskā konference par zinātņu vēsturi Baltijā.

Atsaucoties uz publikāciju par darba disciplīnu Akadēmijā, “Biedrs Kroģeris (Enerģētikas un elektrotehnikas institūts) ierosina, lai ZA Vietējā komiteja iesniegtu ZA prezidijam priekšlikumu reģistrāciju attiecināt tikai uz tehniskajiem darbiniekiem. Zinātnisko darbinieku darba disciplīnas būtiskai kontrolei nav svarīgi, vai viņš 10 minūtes nokavē, bet kā izmanto darbam paredzētās 8 stundas, ko vislabāk var kontrolēt laboratoriju un tematu vadītāji”.

Valodas reformēšanas priekšlikumam ir sekotāji. “Fizikas institūta darbinieki ar milzīgu atsaucību uzņēma b. J. Magones priekšlikumu par valodas reformu, konkrēti par vārdu savienojumu “saule lec” un “saule noriet” aizstāšanu ar citiem, zinātniski pamatotiem.” Viņi iesaka steidzīgi izstrādāt jaunus izteicienus, piemēram, pulksteņmeistariem pulkstenis iet vai pulkstenis nosita divpadsmit vietā, jo pulkstenim nav kāju un tas nevienu nenosit. Tāpat frizieris nedrīkstētu dzīt bārdu. Nevar pelnīt maizi, ja visi pelna tikai naudu. Un ko nozīmē nosist garstāvokli vai pārkāpt laulību? Nav tak grāvis vai žogs. Jāizskauž dilstošs vai augošs Mēness. Un kā var spuldze degt, ja nekāds degšanas process tur nenotiek?

Nr.7, 1959.g. 8.aprīlis. Sēru ziņa – 27. martā miris PSRS ZA korespondētājloceklis, Latvijas PSR ZA akadēmiķis, Latvijas PSR Nopelniem bagātais zinātnieks, profesors, lauksaimniecības zinātņu doktors Paulis Lejiņš. Siltus atvadu vārdus saka K. Karulis, atceroties pagājušās vasaras sarunu uz klētiņas sliekšņa profesora Akadēmijai dāvātajās mājās Rimeikās par jaunu ābelīšu stādīšanu. “Bet vai tu maz apdomā,” iebilda profesora dzīves biedre, “ tu tik stādi un stādi vienmēr jaunas ābelītes, bet vai tad mēs savā mūžā vairs pieredzēsim no tām augļus?” Profesors pasmaidīja – ar to gaišo, saulaino smaidu, bez kura laikam neviens nevar viņu iedomāties, un viņa acis dzirkstīja, kad viņš rādīja uz zilu debess stūrīti mākoņu spraugā. “Vai tad tu domā, ka es no turienes tās ābeles neredzētu?”

J. Magone taisnojas, ka gribējis ar savu saules lēkšanu un rietēšanu “Latvijas Zinātniekā” atvērt humora stūrīti. Nav ne vainas!

Ķīmijas institūta zinātnieki ir sašutuši par dzīvokļu sadali kolektīvi ceļamajā 24 dzīvokļu mājā, kur ZA Vietējā komiteja ignorējusi institūta priekšlikumus, kaut arī daudzi institūtā ir ar lielu darba stāžu, maziem bērniem, TBC slimniekiem un mitinās ļoti mazos dzīvokļos, bet apmēram 20 institūta darbiniekiem vispār nav apdzīvojamās platības, un tie mitinās gultas vietās kā apakšīrnieki (Dalbiņi, Millers, Lūsis u.c.).

Kārtējais J. Birzvalka dzejolis “Pavasarī”.

Nr. 8, 1959.g. 22. aprīlis. Avīzes numurs veltīts Ļeņina dzimšanas dienai ar raksta fragmentu par latviešu strēlniekiem Smoļņijā, jaunu pieminekli Ļeņinam Maskavā un diviem (!) Jura Birzvalka dzejoļiem.

Ir arī sava kriminālā hronika. Bijušais Izdevniecības un Lietu pārvaldes grupas komjaunietis J.Tarasovs ar smagi piekrautu automašīnu dzērumā taranējis pretī braucošu autobusu, izraisot katastrofu ar cilvēku upuriem. Viņam jau divas reizes atņemtas šofera tiesības par alkohola lietošanu. Pirmo reizi autoinspekcijā viņam piedošanu izlūdzās māte, otro reizi – pilsētas komjaunatnes komiteja. Bet vai tad tas būtu bijis tik grūti iepazīties ar šo jaunekli, kuru rakstura vājums bija novedis līdz smagam noziegumam. Nebūtu grūti laikā apturēt viņu, ja mēs visi kopā teiktu viņam: “Paklausies, tu taču esi labs speciālists, arī galīgs muļķis tu neesi, – beidz dzert! Tu taču atbildi ne tikai par savu dzīvi, bet arī par apkārtējo cilvēku drošību. .. Vajadzēja tikai savlaicīgi padomāt par to. Bet tas nenotika, un rezultāti bija bēdīgi.” Kā saka – ņedogļaģeļi...

Turpinājums sekos