Vācijas Nacionālā zinātņu akadēmija Leopoldina kopš 2020. gada 21. marta ir sagatavojusi trīs paziņojumus saistībā ar Covid-19 saslimstību un tās ietekmi īstermiņā un ilgtermiņā. Leopoldina jau martā akcentēja, ka steidzami ir nepieciešams ieviest pasākumu sistēmu, ko uzsākusi Vācijas Republikas federālā valdība un Vācijas federālās zemes, lai ierobežotu koronavīrusa pandēmiju, un valsts ieviestie pasākumi pilnībā atbilst pandēmijas radītajiem draudiem.

Pirmais Leopoldina paziņojums "Koronas pandēmija Vācijā: izaicinājumi un intervences iespējas" pauž atbalstu valsts politikai vīrusa ierobežošanai. Paziņojumā teikts, ka Vācijā ieviestā Covidus-19 ierobežošanas politika sastāv no trim  pamatelementiem: (1) epidēmijas ierobežošana, 2) neaizsargātu iedzīvotāju grupu aizsardzība un 3) kapacitātes palielināšana sabiedrības veselības aprūpes sistēmā un nepieciešamo preču un pakalpojumu piegāde sabiedrībai. Leopoldina uzskata, ka ir pietiekami zinātniski pierādījumi par izvēlēto pasākumu efektivitāti un nepieciešamību, savukārt citi valsts ierobežojumi un pasākumi ir ierosināti, pamatojoties uz prognozēm un politiskiem apsvērumiem. Leopoldina uzskata, ka turpmāk galvenā prioritāte jāpiešķir zāļu un vakcīnu izstrādei. Svarīgs aspekts šajā jomā ir medicīniskās ētikas ievērošana. Vācijas Nacionālā zinātņu akadēmija Leopoldina tuvāko nedēļu laikā atbalstīs dažādo valsts pasākumu ieviešanu un jaunu atbalsta pasākumu izstrādi ciešā sadarbībā ar starptautiskajām zinātniskajām aprindām.

 2020. gada 21.marta paziņojums (pdf, angļu val.).

Vācijas Nacionālās zinātņu akadēmijas Leopoldina otrajā paziņojumā "Koronavīrusa pandēmija - pasākumi, kas saistīti ar veselību" koncentrējas uz veselībai svarīgiem pasākumiem, kas var veicināt pakāpenisku sabiedriskās dzīves normalizēšanu. Īpaši svarīgi ir trīs pasākumi: (1) vispārēja mutes un deguna aizsardzības izmantošana, (2) mobilo tālruņu datu izmantošana un (3) testēšanas iespēju palielināšana.

Leopoldina 2020. gada 3. aprīļa paziņojums (pdf, angļu val.).

Leopoldina trešajā paziņojumā "Koronavīrusa pandēmija - ilgtspējīgi krīzes pārvarēšanas veidi" uzsvērts, ka SARS-CoV-2 vīrusa izplatībai ir bijusi milzīga ietekme uz visām sabiedrības jomām. Ņemot vērā plaši izplatīto nenoteiktību, zinātnei jāuzņemas liela atbildība - tai jāanalizē visas pieejamās zināšanas un mainīgie dati, lai sniegtu noderīgus ieteikumus rīcībai šajā ļoti dinamiskajā situācijā. Šis Vācijas Nacionālās zinātņu akadēmijas Leopoldina paziņojums pievēršas pandēmijas psiholoģiskajiem, sociālajiem, juridiskajiem, izglītības un ekonomiskajiem aspektiem, piedāvājot vairākus ieteikumus:

• 1. Optimizēt lēmumu pieņemšanas bāzi. Pētījumi, kas līdz šim galvenokārt balstīti uz simptomu analīzi, ir kropļojuši infekcijas procesa uztveri. Tāpēc ir svarīgi būtiski uzlabot iedzīvotāju inficēšanās un imunitātes pētījumus, jo īpaši veicot reprezentatīvus un reģionālus pētījumus. Šādi datiem būtu jāizmanto pastāvīgā dinamisko modeļu pielāgošana reālajā laikā un tādējādi jāveido ticamākas īstermiņa prognozes. Tās var izmantot lēmumu pieņemšanā un pārbaudāmu politisko pasākumu efektivitātes izvērtēšanā. Jābūt iespējai brīvprātīgi sniegtus GPS datus izmantot kopā ar kontaktu izsekošanu, kā tas ir, piemēram, Dienvidkorejā. Tas palielinātu pieejamo modeļu precizitāti un palīdzētu diferencētai pandēmijas progresa prognozei.
• 2. Iespējot diferencētu riska novērtējumu. Pieejamajos datos balstīta interpretācija ir svarīga koronavīrusa pandēmijas risināšanai sabiedriskā un individuālā līmenī. Dati par nopietnām slimībām un nāves gadījumiem jāsalīdzina ar citu slimību datiem, un tiem jābūt saistītiem ar paredzamo mirstības risku atsevišķās vecuma grupās. Ir skaidri jāparāda individuālā riska reālistisks attēlojums. Tas attiecas arī uz sistēmiskiem riskiem, piemēram, veselības aprūpes sistēmas pārslodzi, kā arī negatīvām sekām ekonomikā un sabiedrībā. Tas ir vienīgais veids, kā nodrošināt iedzīvotāju sadarbību nepieciešamo pasākumu ieviešanā.
• 3. Samazināt psiholoģisko un sociālo ietekmi. Lai pieņemtu un īstenotu pasākumus, iekšējā motivācija, kas balstīta uz pašaizsardzību un solidaritāti, ir svarīgāka nekā sankciju draudi. Paziņošana par reālistisku laika grafiku un skaidru pasākumu kopumu pakāpeniskai normalitātes atjaunošanai palielinās visu iesaistīto personu un grupu kontrolējamību un paredzamību. Tas palīdzēs mazināt pašlaik piedzīvotā stresa negatīvo garīgo un fizisko ietekmi. Palīdzība un atbalsts jāsniedz riska grupām, kuras īpaši ietekmē pašreizējie ierobežojumi, piemēram, bērniem sarežģītās ģimenes situācijās vai vardarbības ģimenē upuriem.
• 4. Pakāpeniski atjaunot izglītības nozari: izglītības nozarē krīze ir izraisījusi ievērojamu dienas aprūpes pakalpojumu, mācīšanas un mācīšanās samazināšanos, kā arī sociālās nevienlīdzības saasināšanos. Tāpēc izglītības iestādes ir jāatjauno pēc iespējas ātrāk. Jāatceļ izglītības ierobežojumi, vienlaikus samazinot jaunu infekcijas risku līdz minimumam. Tā kā jaunāku vecumgrupu bērni ir vairāk atkarīgi no aprūpes, konsultēšanas un atbalsta, pamatizglītības un pamatskolas skolām vajadzētu būt pirmajām, kuras pakāpeniski tiktu atvērtas. Vecāki skolēni ir spējīgāki izmantot tālmācību, tāpēc iesaka vēlāk atgriezties pie mācību stundām skolā. Ir iespējama dažādu pārejas metožu un pašmācības, izmantojot digitālos medijus un personīgās instrukcijas, apvienošana. Ja iespējams, jāorganizē eksāmeni. Īpaši jāpieliek pūles bērniem ar speciālajām vajadzībām, lai mazinātu nelabvēlīgos apstākļus. Tā kā ļoti mazi bērni nav pietiekami informēti par sevi, lai īstenotu fiziskās distancēšanās un citus aizsardzības pasākumus, bet viņi joprojām var pārnest vīrusu, pirmsskolas vecuma bērnu dienas centri būtu jāatjauno tikai ierobežotā skaitā.
• 5. Pakāpeniski atjaunot sabiedrisko dzīvi normālā stāvoklī. Sabiedrisko dzīvi var pakāpeniski normalizēt ar šādiem nosacījumiem: a) jaunu infekciju skaitam ir jānostabilizējas zemā līmenī, b) veselības aprūpes sistēmu nepārslogo arvien vairāk Covid-19 pacienti un citu pacientu iespējas nekādā veidā nav ierobežotas, c) disciplinēti tiek ievēroti zināmie aizsardzības pasākumi (laba higiēna, mutes un deguna aizsardzība, fiziska distancēšanās, pastiprināta inficēto personu identificēšana). Tas varētu ļaut veikaliem un restorāniem atsākt uzņēmējdarbību un vispārējos komerciālos un valdības pakalpojumus, kas atkal atvērti sabiedrībai. Turklāt biznesa un privātos ceļojumus varētu atkal veikt saskaņā ar minētajiem aizsardzības pasākumiem. Mutes un deguna aizsarga nēsāšanai jākļūst par obligātu papildu pasākumu dažās jomās, piemēram, sabiedriskajā transportā. Sociālajiem, kultūras un sporta pasākumiem vajadzētu atsākties soli pa solim, ņemot vērā iespēju fiziski distancēties, un ar nosacījumu, ka kontakta intensitāte ir zema. Infekcijas līmenis jāturpina uzraudzīt.
• 6. Nodrošināt stabilitāti, izmantojot ekonomikas un finanšu politiku. Kamēr spēkā ir pašreizējie veselības politikas pasākumi, ekonomikas un finanšu politikai jāsniedz īstermiņa palīdzība, lai pārvarētu sarežģīto situāciju. Pasākumos ietilpst īslaicīgs darbs, palīdzība likviditātes jomā, nodokļu atlikšana un subsīdijas maksātnespējas gadījumu samazināšanai. Valdības dalība uzņēmējdarbībā būtu jāizmanto tikai uzņēmumu stabilizēšanai ārkārtas situācijās. Kad pašreizējie sabiedrības veselības pasākumi būs pārtraukti, vidējā termiņā joprojām būs nepieciešami plaši, ekstensīvi fiskālie stimuli. Runājot par ieņēmumiem, tas varētu izpausties kā nodokļu atvieglojumi, piemēram, plānotās daļējas solidaritātes nodokļa piemaksas pārtraukšanas vai pilnīgas atcelšanas veidā. Izdevumu pusē ir svarīgi papildu līdzekļi valsts ieguldījumiem, piemēram, veselības aprūpē, digitālajā infrastruktūrā un klimata aizsardzībā. Krīze prasa Eiropas solidaritāti. Krīzes kopīga pārvaldīšana ietver, piemēram, likviditātes nodrošināšanu, ko veic Eiropas Centrālā banka (ECB), finansiālu atbalstu no ES budžeta un Eiropas Investīciju bankas (EIB) un kredītlīniju no Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM) ar nosacījumiem, kas koncentrējas uz pandēmijas sekām.
• 7. Norādīt ilgtspējības kursu. Koronavīrusa krīzes laikā neizzūd tādas globālas problēmas kā klimata un jo īpaši sugu aizsardzība. Gan valstu, gan starptautiskos politiskos pasākumos jāievēro ekoloģiskās un sociālās ilgtspējības, savietojamības ar nākotni un paaugstinātas izturības principi. Nedrīkst novājināt pasākumus, kurus jau pirms koronavīrusa krīzes atbalstīja plaši zinātniski pierādījumi un politiska un sabiedrības vienprātība; drīzāk tie jāturpina īstenot ar visaugstāko prioritāti vai pat jāstiprina. Ekonomisko stimulu paketēm principā jābūt saderīgām ar mērķiem, kas noteikti "Eiropas Zaļajā kursā" (European Green Deal).
• 8. Uz tirgus principiem balstīta ekonomiskā kārtība. Krīzes laikā ieviestā ekonomikas politika pēc iespējas ātrāk ir jāmaina vai jāpielāgo ilgtspējīgai pārvaldībai brīva tirgus kārtības ietvaros. Tas nozīmē, ka valdība izstājas no uzņēmumiem kā akcionāriem gadījumos, kad krīzes dēļ tika veikti valsts ieguldījumi, un valsts parāda samazināšanu. Atbilstība Vācijas sabalansētā budžeta noteikumiem - tā sauktajām parādu bremzēm - ir jādarbojas saskaņā ar pašreizējiem noteikumiem. Tas ļauj ievērojami lielāku parādu daļu atmaksāt pēc atgriešanās normālā stāvoklī, īpaši izņēmuma situācijās.

Leopoldina 2020. gada 13. aprīļa paziņojums (pdf, angļu val.).