LZA FTZN un ĶMBZN locekļi uzskata RTU ķīmiķu un fiziķu darbu par labu sadarbības piemēru. Pētījumu rezultātā uz jaunu organisko stiklu bāzes, kas satur stilbēna atvasinājumu azosavienojumus, izstrādāti fotojutīgi materiāli efektīvu un stabilu virsmas reljefa hologrammu ierakstam, pirmo reizi izmantojot lāzeru spektra sarkanajā daļā. LZA atbalsta tālākus pētījumus virsmas reljefa hologrammu ieraksta mehānismu noskaidrošanā un optimizācijā.

13. jūnijā LZA FTZN sadarbībā ar LZA Lauksaimniecības un meža zinātņu nodaļu un Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmiju organizēja izbraukuma sēdi uz Tērveti ar mērķi iepazīties ar a/s “Agrofirma Tērvete” un a/s “Tērvetes Zirgaudzētava” darbību, kā arī apmeklēt Latvijas Lauksaimniecības universitātes mācību pētījumu saimniecību (turpmāk – MPS) “Vecauce”. Sēdes dalībnieki noklausījās MPS“Vecauce” direktores Ivetas Grudovskas prezentāciju “SIA LLU MPS “Vecauce” 2007. gadā”. Ivetas Grudovskas ziņojumu papildināja Ivars Rūvalds, kurš iepazīstināja ar mācību centra darbu un mācību virzieniem. Pēdējos 19 gadus “Vecaucē” regulāri notiek dažādas mācību prakses, kas ir obligātas visiem Latvijas Lauksaimniecības universitātes studentiem – galvenokārt pirmā kursa audzēkņiem. Prakses ievērojami papildina universitātē Jelgavā apgūto teorētisko mācību vielu.

Sēdes laika notika arī direktora vietnieces zinātniskajā darbā Dr.agr. Zintas Gailes prezentācija par tēmu “LLU MPS “Vecauce” kā pētījumu bāze augkopībā”. Viņa sniedza ieskatu MPS “Vecauce” vēsturē, struktūrā, zinātniskajā darbībā un izaugsmē, kā arī informēja par pētniecības bāzes atjaunošanu “Vecaucē”. Izbraukuma sēdes dalībniekiem tika prezentēts biogāzes ražotnes jaunais projekts. Zinātnieki iepazinās arī ar 2007. gadā ražošanu uzsākušo govju fermu. Sākumā, fermai uzsākot ražošanu, bijušas specifiskas grūtības ar slaucamo govju pieradināšanu pie slaukšanas robotiem un pašu robotu un to īpatnību apgūšana praksē. Tomēr tagad problēmas ir atrisinātas un ražošana turpina attīstīties.

15. oktobrī ar Dr.habil.math. Feliksa Sadirbajeva un Dr.sc. ing. Jāņa Auziņa zinātniskajiem ziņojumiem sākās nodaļas locekļu iepazīstināšana ar jauniem LZA korespondētājlocekļu kandidātiem. LZA korespondētājloceklis Jurijs Borzovs ierosināja piešķirt LZA goda doktora grādu Ilzei Irēnai Ilziņai. Ilze Irēna Ilziņa ir pirmā sieviete – programmētāja Latvijā un pirmā LZA, a/s “DATI Exigen Group”un Latvijas Izglītības fonda mērķprogrammas “Izglītībai, zinātnei un kultūrai” Gada balvas laureāte.

Nodaļas locekli vienbalsīgi nolēma piešķirt Ilzei Irēnai Ilziņai LZA goda doktora grādu. LZA Senāts apstiprināja šo lēmumu.

22. oktobrī sēdes dalībnieki noklausījās piecus referātus: LZA īsteno locekļu kandidātu Jurija Dehtjara, Intas Muzikantes un Aleksandra Šostaka ziņojumus un LZA korespondētājlocekļu kandidātu Dr.sc.comp. Modra Greitāna un Dr.sc.ing. Ulda Sukovska ziņojumus par zinātnisko pētījumu rezultātiem.

LZA Rudens pilnsapulce 20. novembrī par akadēmiķiem no nodaļas ievēlēja Juriju Dehtjaru un Intu Muzikanti un par korespondētājlocekļiem Jāni Auziņu, Feliksu Sadirbajevu un Uldi Sukovski.

11. decembrī notika LZA FTZN izbraukuma sēde Rīgas Tehniskās universitātes Transporta un mašīnzinību fakultātē. TMF dekāns prof. Ēriks Geriņš raksturoja TMF kā vienu no lielākajām un vecākajām fakultātēm tagadējā Rīgas Tehniskajā universitātē. Fakultātē strādā 3 LZA akadēmiķi un 4 korespondētājlocekļi. TMF nodrošina inženiertehnikas, mehānikas un mašīnbūves, inženiertehnikas dizaina, mašīnu un aparātu būvniecības studijas, mehatronikas, automobiļu transporta tehnisko sistēmu un pārvadājumu loģistikas studijas, dzelzceļa transporta tehnikas, tehnoloģijas un pārvadājumu organizācijas studijas, gaisa kuģu tehniskās ekspluatācijas studijas mehānikā vai avionikā, transportmašīnu sistēmu ekspluatācijas un remonta tehnoloģiju studijas, medicīnas inženierijas un fizikas studijas, siltumenerģētikas un siltumtehnikas studijas un visaptverošās kvalitātes vadības studijas. Fakultātes sastāvā ir 8 institūti, datorizētas konceptuālās projektēšanas centrs un Siltumtehnikas profesora grupa. Sēdes dalībnieki apskatīja TMF zinātniskos institūtus un centrus Ezermalas ielā 6. Sēdes dalībnieki noklausījās, apsprieda TMF darbību un nolēma: atzīt pasniedzēju un pētnieku darbu šajā nozarē RTU par efektīvu, perspektīvu un atbalstāmu; atzīmēt labu sadarbību ar praktiskajiem un citiem zinātniskajiem institūtiem Latvijā. Tajā pašā laikā nodaļas locekļi uzskata, ka ir nepieciešams plašāk sniegt informāciju par fakultātes praktiskajiem sasniegumiem.

15. decembrī notika FTZN sēde Valsts pētījumu programmas “Modernu metožu un tehnoloģiju izpēte un izstrāde enerģētikā: par videi draudzīgiem atjaunojamās enerģijas veidiem, enerģijas piegādes drošībai un enerģijas efektīvai izmantošanai” 3.etapa rezultātu izvērtēšana un publiskā apspriešana. Sēdē piedalījās programmā iesaistītie zinātnieki, Uzraudzības padomes locekļi, pārstāvji no Latvijas universitātēm, pētniecības institūtiem, enerģētikas nozares asociācijām un biedrībām. Sēdes dalībnieki konstatēja projektu izpildes sekmīgu gaitu un to, ka, pateicoties Valsts pētījumu programmai, ir iespējams enerģētikas problēmas risināšanai piesaistīt Latvijas zinātniekus. Nodaļas locekļi apstiprināja visu projektu vadītāju atskaites un uzskata, ka projektu apspriešana nodaļas sēdē bija lietderīga, un šāda prakse jāturpina.

LZA sēdes:

24.aprīlī jau tradicionāli nodaļa sagatavoja sēdi “Zinātnes popularizēšana sabiedrībā.” Sēdes ievadā LZA Fizikas un tehnisko zinātņu nodaļas priekšsēdētājs akadēmiķis Juris Jansons pastāstīja par jauniem zinātnes popularizēšanas veidiem. Tādi ir gan internets, gan dažādi zinātnes–atrakciju parki, kas pasaulē ir ļoti populāri un labi apmeklēti. Zinātņu akadēmija kopā ar Rīgas Domi ir iecerējusi veidot zinātnes piedzīvojumu centru, lai bērnos un jauniešos rosinātu interesi par zinātni. Par tā provizorisko novietni varētu būt LU Botāniskā dārza teritorija. Pēc tam uzstājās Artura Balklava–Grīnhofa balvas laureāti. 2008. gadā Artura Balklava–Grīnhofa balvu par zinātnes popularizāciju žurnālā “Zvaigžņotās Debess” tā 50. jubilejas gadā saņēma žurnāla redkolēģijas loceklis Dr.phys. Andrejs Alksnis un atbildīgā sekretāre Irēna Pundure. “Zvaigžņotās Debess” gadadiena sakrita ar Artura Balklava–Grīnhofa 75 dzimšanas dienu (02.01.1933), tādēļ abi referenti, runājot par “Zvaigžņoto Debesi”, akcentēja viņa kā žurnāla galvenā redaktora (1969–2005) lomu. Savukārt, par zinātnes popularizēšanu žurnālista skatījuma runāja Voldemārs Hermanis (sk. “Zinātnes Vēstnesis”10 (365) 2008. gada 26. maijā). Sēdes laikā notika svinīga Artura Balklava–Grīnhofa iznākušās grāmatas “Mūsdienu zinātne un Dievs” atvēršana, kurā runāja grāmatas redaktore Ieva Jansone un LU Cietvielu fizikas institūta vadošais pētnieks kodolfiziķis Dr.habil.phys. Juris Tambergs.

16.maijā notika Daugavpils Universitātes 50. starptautiskā zinātniskā konference un LZA izbraukuma sēde. Tajā piedalījās Daugavpils pilsētas Domes priekšsēdētāja Rita Strode. Plenārsēdē piedalījies akad. Juris Ekmanis un Jānis Stradiņš. DU rektors Arvīds Barševskis iepazīstināja sēdes dalībniekus ar DU zinātniskajiem institūtiem un centriem Vienības ielā 13 un Parādes ielā 1. Tikšanās laikā Rīgas viesiem bija iespēja iepazīties ar DU zinātniskajiem izdevumiem un piedalīties plašā diskusijā par universitātes un reģiona attīstības tendencēm Eiropas Savienības kontekstā. Kopējais viedoklis: šobrīd Daugavpils Universitāte attīstās par galveno, ļoti svarīgu zinātniski pētniecisko centru Latvijas Austrumu daļā. DU ir atvērta Eiropas universitāte, kurai ir lieli nopelni un vēl lielāka atbildība Latgales un Sēlijas turpmākajā attīstībā.

25. septembrī notika sēdē “Par globālām pārmaiņām un globālo sasilšanu. Līdzsvarotas attīstības nepieciešamība”. LZA viceprezidents Andrejs Siliņš ievadvārdos atzīmēja, ka klimata izmaiņu tēma ir viena no vissvarīgākajām un neatliekamākajām vides problēmām pasaulē. Šodien aktuāls kļūst jautājums, cik lielā mērā šīs pārmaiņas ietekmējusi cilvēka darbība. Ar referātu “Globālās pārmaiņas uz Zemes un līdzsvarotas attīstības koncepcija (ES struktūrfondu projekta Nr.:VPD1/ESF/PIAA/06/ APK/3.2.3.2./0089/0063, LU Nr.S46–ESS57–1 noslēguma konferences Salacgrīvā materiāli) ”uzstājās Dr.phys. Arnolds Ūbelis. 2008. gada 26. maijā Eiropas Parlamentā viņš saņēma “ENERGY GLOBE 2007” nacionālo balvu, kura tika piešķirta Latvijas Universitātes Atomfizikas un spektroskopijas institūtam par projektu kopumu. Projektu izpildes gaitā laikā no 1997. līdz 2008.gadam Latvijas Universitātes apvienota dabaszinātņu akadēmisko spēku un zinātnieku komanda sagatavoja jaunus un modernus mūsdienīgai izglītībai vajadzīgus kursus maģistrantūras programmai “Dabaszinātnes, globālās pārmaiņas un līdzsvarotas attīstības tehnoloģijas”. Referātā Arnolds Ūbelis raksturoja programmas unikalitāti. Pēc Arnolda Ūbeļa referāta notika Nobela prēmijas laureāta Ala Gora “An Inconvenient Truth”(“Neērtā patiesība”) filmas demonstrācija. Sēde izraisīja lielu interesi un klātesošie pieņēma lēmumu: klimata izmaiņu tēma ir viena no vissvarīgākajiem un neatliekamākajiem vides problēmām pasaulē un ir nepieciešams nākamajā LZA sēdē 28.novembrī no-vērtēt un apspriest nozīmīgākās problēmas Latvijas vides politikā klimata mainības ietekmju samazināšanai.

Nodaļas locekļu ievērojamākie sasniegumi:

Izstrādāts un realizēts saules enerģijas izmantošanas iekārtu testēšanas poligons (vadītājs LZA kor.loc. Pēteris Šipkovs, Fizikālās Enerģētikas institūts).

Izstrādāta un realizēta jauna informācijas tehnoloģija pārvades elektrotīkla un ģenerācijas ilgspējīguma nodrošināšanai (vadītājs LZA kor.loc. Jurijs Merkurjevs. Rīgas Tehniskā universitāte, Fizikālās Enerģētikas institūts).

Par zinātniskajiem sasniegumiem tika piešķirtas balvas: akad. Vitautam Tamužam, Jānim Lielpēteram, Ivaram Lācim, kor.loc. Andrejam Reinfeldam. Par Latvijas Universitātes Gada balvu saņēma akad. Jānis Bārzdiņš par zinātniskās skolas izveidošanu. Par Rīgas Tehniskā universitātes Gada zinātnieku kļuvis RTU kor. loc. Antans Sauļus Sauhats.

Nodaļas balvu ekspertu komisija veica dažādu balvu konkursiem iesniegto darbu izvērtēšanu. Nodaļas locekļi aktīvi pie-dalījās Latvijas zinātnes organizatoriskajā darbā. Akad. Juris Jansons ir Latvijas Zinātnes padomes priekšsēdētāja vietnieks. LZP Apvienotajās ekspertu komisijās ievēlēti 13 nodaļas locekļi – Rūsiņš Mārtiņš Freivalds, Andrejs Reinfelds, Linards Skuja, Mārcis Auziņš, Jānis Bērziņš, Andris Krūmiņš, Jānis Bārzdiņš, Jānis Grundspeņķis, Leonīds Ribickis, Jānis Viba, Andris Čate, Jānis Rudzītis, Antans Sauļus Sauhats. Nodaļas locekļi strādā arī dažādās padomēs, komisijās un darba grupās, t.sk. kā starptautiski eksperti.

Nodaļas priekšsēdētājs Juris Jansons
Zinātniskā sekretāre Sofja Negrejeva