(Ālto Universitāte jeb kādas cerības Somi saista ar 2020. gadu)

17. februārī Akadēmijā iepazīšanās vizītē ieradās Somijas vēstniece Marija Serēniusa (Maria Serenius), kura pie savu pienākumu pildīšanas Latvijā stājās pagājušā gada septembrī. M.Sereniusa sākusi diplomātisko karjeru 1975. gadā un strādājusi ASV, Japānā, Ēģiptē, Šveicē, Šrilankā un Turcijā. Vēstniece atzīmēja, ka LZA apmeklējumu rosinājis viņas sens kolēģis profesors Mati Sārnisto, Somijas Zinātņu akadēmijas (LZA partnerakadēmija) ģenerālsekretārs un Baltijas valstu zinātņu akadēmiju medaļas laureāts (2007). Vēstnieci pieņēma LZA prezidents J. Ekmanis, ģenerālsekretārs V. Kampars, ārlietu sekretārs A. Siliņš un zinātņu nodaļu priekšsēdētāji J. Jansons, I. Jansone un R. Valters.

Kad viešņa bija īsumā iepazinusies ar LZA darbību un abu valstu akadēmiju sadarbību, saruna ievirzījās par Baltijas reģionu kopumā, tostarp par topošo ES Baltijas jūras reģiona stratēģiju, kas ir pirmā šāda veida iniciatīva Eiropā un virzīta uz to, lai reģions kļūtu par vienu no Eiropas un pasaules vadošajiem reģioniem. To paredzēts pieņemt Zviedrijas prezidentūras laikā 2009. gada 2. pusgadā. Stratēģijas galvenie mērķi: uzlabot Baltijas jūras vidi, veicināt reģiona pārticību, tā pieejamību (transporta un enerģijas piegādes un savienojamības sistēmas) un drošību. Pašā 2008. gada nogalē, 22. decembrī, Ministru kabinets apstiprināja Latvijas nacionālo pozīciju par ES stratēģiju Baltijas jūras reģionam, izglītībā, pētniecībā un kultūrā, virzot projektus kopīga Baltijas jūras izglītības un pētniecības lauka attīstībai, Baltijas jūras valstu zinātni finansējošo organizāciju tīkla “Bonus” kopējas reģiona pētījumu programmas izstrādei un ieviešanai un jaunas paaudzes datu pārraides tīkla izveidei vienotas Eiropas pētniecības telpā (http://www.delfi.lv/news/national/politics/article.php?id=22722677).

Topošās stratēģijas kontekstā vēstniece interesējās par enerģētikas jautājumu Latvijā. Stāvokli raksturoja prezidents J. Ekmanis un atzina: jā, ir ļoti nepieciešama kopīga Baltijas valstu stratēģija šajā nozarē. Sarunas turpinājumā vēstniece uzsvēra, ka abām valstīm ir daudz līdzīga dabas apstākļu ziņā, piemēram, lielas mežu bagātības un šai sakarā ar pamatotu lepnumu atzīmēja, ka somi nopietni strādā pie jauna paaudzes biodegvielas ražošanas no mežizstrādes un kokapstrādes atlikumiem un ka Somijā jau aptuveni gadu darbojas pirmā eksperimentālā ražotne. Atzīstami, ka par rūpniecisko izejvielu tiks izmantots ilgtspējīgs un pārtikā neizmantojams resurss.

Vēstniece atzina, ka arī Somija, kuras ekonomikā liela nozīme ir eksportam, nupat sāk izjust globālās ekonomiskās krīzes ietekmi un pieminēja deglobalizācijas simptomus. Taču Somija, kas vēstnieces definējumā ir inženieru valsts, bet līdz šim nav spējusi būt tikpat sekmīgi mārketingā, apzinās, ka ir jāiegulda pietiekami daudz līdzekļu izglītībā un zinātnē, lai pēc gadiem rastos cita Nokia. Pēc viņas teiktā somi apzinās to, ka lai kļūtu par globālās konkurences centra “spēlētāju”, un Somija grasās to sasniegt, ir jāiet tālāk par augsti izglītotu speciālistu sagatavošanu, ir jānodrošina izcilība.

Pirms pusgada Helsinkos ir nodibināta jauna inovāciju universitāte. Ālto universitāte uzsāks darbu 2009. gada 1. augustā, apvienojot vienā veselumā trīs augstākās mācību iestādes: Helsinku Ekonomikas augstskolu, Helsinku Mākslas un dizaina universitāti un Helsinku Tehnoloģijas universitāti. Tādējādi iecerēts izveidot multidisciplināru mākslas un zinātnes kopienu, kas strādātu tehnoloģijas, ekonomikas un mākslas/dizaina jomās, cieši sadarbojoties ar biznesa ļaudīm (http://www.aaltoyliopisto.info/en/en). Cerības, kas ir liktas uz šādu reformu, ir raksturojamas ar vienu skaitli: starta kapitāls ir 700 miljoni eiro, ko nodrošinās valdība un ražošanas sektors. Somu mērķis nav radīt tradicionālu universitāti, bet gan iegūt sinerģiju, apvienojot trīs vispārzināmās universitātes misijas / funkcijas.

Sevišķi zīmīgi ir tas, ka jaunā universitāte nosaukta izcilā 20.gs. somu arhitekta un dizainera Alvara Ālto (1898–1976) vārdā – viņš strādāja nākotnei, tāpēc nav brīnums, ka viņa darbi, kas guva starptautisku atzinību toreiz, arī šodien nav zaudējuši savu nozīmīgumu un arhitektonisko svaigumu.

Ālto universitātes izveidošanas virsuzdevums ir 2020. gadā ierindoties starp pasaules vadošajām šādas jomas augstskolām. Protams, ka somi iecerējuši īstenot pieaugošu studiju internacionalizāciju, bet no Rīgas līdz Helsinkiem ir tikai 360 kilometru!