Pasniegtas Latvijas Zinātņu akadēmijas, a/s “Latvijas Gāze” un
Rīgas Tehniskās universitātes Attīstības fonda 2009. gada balvas

Akadēmiķis Dr. habil. med. Rafails Rozentāls piemiņas medaļu un stipendiju saņēma par darbu kopu “Transplantoloģijas problēmu risināšana Latvijā”. Viņš kopš 1976. gada vada Latvijas Transplantācijas centru, kura sastāvā ietilpst hemodialīzes, nieru transplantācijas, transplantācijas koordinācijas (Lattransplant) nodaļas, klīniski bioloģiskā laboratorija un pacientu ambulatorās uzraudzības kabinets. LTC ik gadu veic 55 – 75 nieres pārstādīšanas, t.i. 24 – 32 operācijas uz 1 milj. iedzīvotāju, kas pārsniedz vidējo Eiropas rādītāju. R. Rozentāla vadībā sagatavots likumprojekts par donororgānu ieguvi un izmantošanu transplantācijai, nepārkāpjot bioētikas principus, arī citi tiesiski akti. Kā, iepazīstinot ar R.Rozentālu, teica LZA goda doktors Jānis Vētra, padomju laikā cilvēka ķermenis pēc nāves piederēja valstij. Tagad – pašam cilvēkam. Bija jāveido jauni tiesiskie akti, lai Latvijā sekmīgi noturētu medicīnas nozari, kas tik ļoti nepieciešama daudziem cilvēkiem. To, ka jūtams orgānu trūkums, apstiprināja arī pats balvas laureāts. Un pateicās ne tikai balvas piešķīrējiem, bet arī saviem kolēģiem, jo transplantācija ir komandas darbs. LZA goda doktors kardioķirurgs Romans Lācis, kurš veica pirmo sekmīgo sirds transplantāciju Latvijā, sveicot laureātu teica, ka bez R. Rozentāla arī sirds ķirurģija Latvijā nebūtu tur, kur tā ir tagad, jo transplantoloģija, anestezioloģija un imunoloģija ir cieši saistītas medicīnas zinātnes nozares.

Otrs smagsvars – inženieris Pauls Graudiņš balvu saņēma par darbu kopu “Gāzapgādes normatīvi, standarti un terminoloģija”. Strādādams a/s “Latvijas Gāze” par Tehnisko normatīvu daļas vadītāju, P. Graudiņš ar saviem kolēģiem ir veicis gigantisku darbu, lai “Latvijas Gāzei” izstrādātu standartus, ņemot vērā to, ka tās īpašniekiem Krievijā un Vācijā standarti ir dažādi, bet Latvijā to nebija vispār. Tāpat bija jārada arī latviska terminoloģija, un tagad skaidrojošajā vārdnīcā par dabasgāzi līdzās 12 citām valodām var atrast arī latviešu valodu. Kopā ar balvas pagājušā gada laureātu (pats sevi viņš nodēvēja par “Latvijas Gāzes” dinozauru) Dr. sc. ing. Ivaru Plato uzrakstītas divas mācību grāmatas “Gāzapgāde. 1. daļa. Ogļūdeņražu deggāzes, to īpašības, metroloģija un sadedzināšana” un “Gāzapgāde. 2. daļa. Dabasgāzes gāzapgādes sistēmu izveide, ierīkošana un apkalpe”, kuras nesen izdeva RTU izdevniecība.

Junioru laureāti šoreiz arī ir gana svarīgi – abi zinātņu doktori. Dr. med. Inese Folkmane ir vistiešākā R. Rozentāla audzēkne – viņa balvu saņēma par darbu kopu “Pacientu ambulatorā no-vērošana pēc nieres transplantācijas”, jo vairāk nekā 10 gadus Latvijas Transplantācijas centrā vada ambulatoro kabinetu, kurā ārstēti un novēroti pacienti pēc operācijas, kā arī hroniskas nieru slimības pacienti, kuri atrodas transplantācijas “gaidītāju sarakstā” (var saprast, ka arī viņu ikdienā skar orgānu trūkuma problēma), kā arī veic ambulatoro kontroli pacientiem ar sirds un aknu transplantātiem. I. Folkmane atzinās, ka tā viņai ir pirmā medaļa mūžā par padarīto darbu, par ko pašam pirmajam pateicība pienākas viņas skolotājam, akadēmiķim profesoram Rafailam Rozentālam: “Par to, ka mani saredzēja”. Viņa pateicās arī kolēģiem un pacientiem par to, ka ir radīta vide, “kur katru dienu uz darbu iet ir prieks, jo tikai priecīgs un apmierināts cilvēks var kaut ko paveikt.”

Dr. sc. ing. Aldis Greķis balvu saņēma par darbu kopu “Ēku un inženiersistēmu energoefektivitātes paaugstināšanas nacionālo normatīvu izstrāde”. Zinības Aldis guvis RTU, kuru beidzis kā būvinženieris, LU, kur maģistra grādu ieguvis vide zinātnē un pārvaldē, energoaudita sertifikātu Dānijas Tehnoloģiskajā institūtā, bet pēc doktorantūras Fizikālās enerģētikas institūtā un RTU – doktora grādu inženierzinātnēs. Viņš ir “Latvijas Gāzes” cilvēks – vada klientu piesaistes stratēģijas daļu, bet savā tiešajā specialitātē māca studentus RTU Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas institūtā.

J. Ekmanis izteica apmierinājumu, ka, neraugoties uz to, ka “Latvijas Gāzei” daudzi patērētāji regulāri nemaksā un gaidāma arī tarifu smazināšana, tā jau septīto gadu atbalsta zinātni. A. Dāvis savukārt atzīmēja, ka mēs šobrīd pārdzīvojam skaistu periodu, kad jāiemācās elpot zem ūdens un palikt dzīvam. Viņš teica, ka “LG” drīzāk samazinās maksājumus nodokļos un regulatoram, bet palielinās maksājumus zinātnei. Prof. Imants Meirovics (RTU) atgādināja, ka ne tikai zinātni balsta “LG”, bet ka 14 gadu laikā materiālu atbalstu ir guvuši 196 jauni cilvēki Rīgas Tehniskajā universitātē.