Aīda Rancāne
“Maskas un maskošanās Latvijā”

Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūts ir izdevis Aīdas Rancānes monogrāfiju “Maskas un maskošanās Latvijā”. Grāmata sagatavota ar Valsts pētījumu programmas “Letonika: pētījumi par vēsturi, valodu un kultūru” atbalstu.   Grāmatā aplūkotas latviešu tradicionālās maskas un maskošanās rituāli, pievēršoties to jēgas un nozīmes skaidrojumiem. Lai gan mūsdienās maskošanās vairs nav tikai reliģiski mitoloģisko priekšstatu nosacīta, būtisks ir tās sociālais raksturs, tomēr tajā var saskatīt noteiktu priekšstatu sistēmas, kas saistās ar Cita esamības klātbūtni mūsdienu Eiropas kultūras eksistences telpā.

Arī maskošanās fenomena pētniecība mūsdienās norisinās citā līmenī, antropoloģisko studiju ietvaros maskošanās jēga tiek meklēta socioloģiskos un simboliskos kontekstos. Šāds skatījums raisa diskusijas par to, ka paralēli stingrajai un noteiktajai Eiropas domas tradīcijas līnijai, kas lielā mērā saistās ar racionalitāti, garīgās telpas veidošanā iesaistīti arī priekšstati un ticējumi, kas sakņojas pirmskristietiskajās reliģiski mItoloģiskajās idejās.

Grāmatā maskošanās aplūkota reliģiskā, filozofiski teorētiskā un sociālā aspektā. Tajā autore pievērsusies maskas definīcijas jautājumam un ar to saistītajai problemātikai. Aktualizēts tiek jautājums par maskas valkātāja identitāti, izskata pārvērtības paradoksu, kā arī iztirzāts atšķirīgu teoriju skatījums uz maskotāja apziņas stāvokli dažādās sabiedrībās un tradīcijās. Strukturālisma teorijas ietvaros parādīta bināro pretstatu apvienošana/neitralizācija masku rituālos. Nozīmīga grāmatas daļa veltīta masku gājienu iekļaušanai sakrālā–profānā kategoriju sistēmā. Autore atklāj, ka maskas, būdamas marginālas būtnes, veic komunikatīvo funkciju starp šo sauli un viņsauli. Masku iedarbīgums un spēks slēpjas to spējā transformēt tādas reliģiskā pārdzīvojuma kategorijas kā laiks un telpa. Autore analizējusi masku izskatu un meklējusi masku izdarības, kurās iezīmējas saistība ar kosmogoniskiem vai antropogoniskiem mītiem, mirušo un auglības kultiem, kā arī norādījusi uz masku gājienu sociālo aspektu.

Grāmatā piedāvāta iespēja iepazīties ar materiāliem par latviešu tradicionālajiem masku gājieniem, ko autore atklājusi Latviešu folkloras krātuves, Latvijas vēstures institūta un Latvijas Nacionālā vēstures muzeja arhīvos. Interesantas un latviešu kultūras pētniecības kontekstā nozīmīgas ir grāmatas beigās apkopotās intervijas ar cilvēkiem, kas uztur maskošanās tradīciju Latvijā. Teorētiskais materiāls bagātīgi ilustrēts ar fotogrāfijām.

Šī grāmata ir unikāls pētījums, kas ir nozīmīgs devums latviešu kultūras tradīcijas pētniecībā un piedāvā interesantu skatījumu uz vienu no būtiskiem šīs tradīcijas fenomeniem – maskošanās skaidrojumu mūsdienu Latvijas kultūras un sociālās dzīves procesu kontekstā.