Izcili matainais Mozus, kas deva desmit bauslības galdiņus, “Tilts” Jūrmalā, kas asociējas ar cīņu pret bermontiešiem – viss rosina, dod iedvesmu, pārliecību, ka Latvija ir kultūras lielvalsts. Akadēmiķe Baiba Rivža, uzskatot “Miglas zonu”, pieļāva, ka galva tomēr vairāk saskata pozitīvo. LMA rektors profesors Aleksejs Naumovs, veltot Gļebam Panteļejevam ļoti labus, izcilus vārdus, uzteica viņa meistarību “atrisināt” formu un materiālu. Profesors Bruno Strautiņš mākslinieka saiknē ar abām akadēmijām – LMA un LZA saskatīja turpmāko panākumu pamatu. Bet Latvijas Mākslinieku savienības priekšsēdētājs profesors Mārtiņš Heimrāts akadēmiju labo sadarbību (izstādes, konkursi) uzskata par ķīlu valodnieku pieminekļa uzcelšanai. Profesors Aigars Bikše, mākslinieka nostādīts līdzās Mozus tēlam, atļāva skatītājiem atminēt šī interesantā tēla modeli. Akadēmiķis Tālis Millers atzinās, ka šie mākslas darbi viņu iedvesmo, jo tāda ir to būtība – dekoratīvā funkcija plus filozofiskā. “Miglas zona” jeb visu apspriestais “vienacis” rada pārdomas– sak, cilvēki, esiet modri. Par Mozu runājot – iespaidīgs. Kad pagājušajā vasarā biju uzkāpis Sinaja kalnā, pilnīgi citādi uztvēru visu desmit baušļu būtību.

Gļebs Panteļejevs, pateicies skatītājiem par gudrajiem un asprātīgajiem komentāriem, uzsvēra, ka šie darbi ir ideju laboratorija, t.i., strādājot pie lielajiem projektiem, tādiem kā valodnieku Kārļa Mīlenbaha un Jāņa Endzelīna piemineklis, rodas idejas, kuras gribas realizēt. Un nodot vērtējumam.

Līdz 28. aprīlim, kad savā jubilejā LZA ar izstādi pagodinās Indulis Ranka, visi laipni aicināti pabūt Gļeba Panteļejeva “ideju laboratorijā”.