9. martā Latvijas Zinātņu akadēmijā savas akreditācijas vizītes ietvaros viesojās Irānas Islāma Republikas vēstnieks Rasūls Eslāmi (Rasoul Eslami). Īpaši patīkami, ka akadēmijas apmeklējums bija iekļauts vizītes programmā sakarā ar Latvijas zinātnieka, LZA īstenālocekļa veikumu, viņa izgudrojumiem, proti, sakarā ar profsora Nikolaja Vederņikova izstrādāto teoriju un furfurola iegūšanas paņēmieniem no augu valsts izejvielām viņš aicināts uz konsultācijām arī Irānas furfurola rūpnīcas projekta izstrādē un to palaižot ekspluatācijā.

Vēstnieka pieņemšanā piedalījās LZA ārlietu sekretārs A. Siliņš, Ķīmijas, bioloģijas un medicīnas nodaļas priekšsēdētājs R. Valters, Latvijas Valsts Koksnes ķīmijas institūta laboratorijs vadītājs N. Vederņikovs un viņa vadītās laboratorijas pētnieks M. Puķe.

Var teikt, ka stundu garā tikšanās notika zem furfurola zīmes. Vēstnieks R. Eslāmi, kurš ir karjeras diplomāts (bijis vēstnieks Taizemē, Kazahstānā), ar ieinteresētību noklausījās profesora N. Vederņikova sagatavoto apskatu par furfurola iegūšanu, izmantošanu un, šķiet, pirmo reizi dzīvē turēja rokās pudelīti ar furfurolu – dzeltenu šķidrumu ar mandeļu smaržu. Irānas firma pati sameklējusi N.Vederņikovu, jo viņus ieinteresējis tas, ka Latvijas zinātnieki bija strādājuši ar cukurniedru atlikumu pēc cukura iegūšanas — bagasi vēl agrākos laikos, kad pētīta no Kubas ievestā bagase. Irānā furfurola rūpnīca būvēta no nulles un sākusi sekmīgi strādāt 2006. gadā. Līdz tam bagase kā izejviela furfurola ražošanai tikusi izmantota tikai divās rūpnīcās — Dominikas Republikā un Dienvidāfrikā. N. Vederņikovs, kā arī viņa līdzstrādnieki I.Krūma un M. Puķe konsultantu statusā piedalījušies visos rūpnīcas tapšanas procesos, sākot ar tehniskās dokumentācijas izstrādi.

Gan vēstnieks, gan viņa padomnieks daudz jautāja un N. Vederņikovs, kā arī M. Puķe sniedza izsmeļošas atbildes un raksturoja bagases izmantošanas izdevīgumu, jo tas dod iespēju iegūt arī mēslojumu augsnes ielabošanai. Irānai, kas ir agrāri industriāla valsts, tas ir patiešām būtiski, jo galvenā lauksaimniecības nozare ir zemkopība. Valsts (26 reizes lielāka nekā Latvijas platība) lielāko daļu aizņem tuksneši, pustuksneši un stepe, un lai gan aramzeme aizņem vien 10% no teritorijas, tas ir tikpat cik 2,5 Latvijas platības, savukārt meži un krūmāji aizņem vien 7%. Tāpēc vēstnieks ieinteresējās arī par Latvijas dabas bagātību – mežiem. Vēstnieks arī jautāja par spēcīgākajām zinātnes nozarēm Latvijā galvenokārt varbūtējas irāņu studentu apmācības kontekstā. Viņš atzina, ka Zviedrijā studē liels skaits irāņu, īpaši minot divas augstskolas: Karalisko Tehnoloģiju institūtu un Čalmera tehnoloģiju universitāti.

Tikšanās noslēgumā viesis ierakstīja vēlējumu LZA Viesu grāmatā persiešu valodā un, tāpat kā ierodoties, paspieda roku katram vīriešu kārtas tikšanās dalībniekam un viegli paklanījās klātesošajām sievietēm – irāņiem nav pieņemts, ka publiskās vietās pretējo dzimumu pārstāvji pieskartos viens otram.

Nākamajā dienā vēstnieks iesniedza akreditācijas rakstu Valsts prezidentam V. Zatleram un kļuva par piekto Irānas vēstnieku Latvijā un tajā pašā dienā devās uz rezidences vietu – Stokholmu. Var teikt, ka vēstnieks bija ieradies Rīgā pašā vecā gada nogalē, jo irāņiem pavasara saulstāvju (ekvinokcijas) diena – 20. marts, kas mums iezīmē pavasara sākumu, ir jauna gada sākums. Pēc persiešu kalendāra ar pavasara ekvinokciju sākas 1388. gads. Lai Saule nes vairāk veiksmes un optimisma visiem!

 A.D.