LZA prezidenta Jura Ekmaņa ievadvārdi

Mūsu pirmais pienākums ir atcerēties mūsu mūžībā aizgājušos akadēmijas biedrus. Pērn no mums šķīrās:

Akadēmiķis Romāns Kārkliņš. Izcils biotehnologs, bijušais Bioķīmisko preparātu rūpnīcas direktors, zinātnieks, kas izgudroja, kā panākt ražošanā lielāku citronskābes iznākumu un pārdeva šo tehnoloģiju uz daudzām valstīm.

Korespondētājloceklis Anatolijs Šaripo. Izcils molekulārbiologs, kurš sevī apvienoja zinātnieku teorētiķi un praktiķi. Bija paredzēts, ka 2008.gada vēlēšanās viņš tiktu ievēlēts par akadēmiķi, lai Latvijas zinātne un mūsu akadēmija varētu lepoties.

Akadēmijas Goda doktors Ernests Gaudiņš. Izcils ārsts, mikroķirurģiskās operēšanas pionieris Latvijā.

Akadēmijas Goda doktors Gunārs Preinbergs. Veterinārmedicīnas zinātņu doktors, veterinārmedicīnas vēsturnieks, Rīgas Gopera saimes vecskauts.  

Ārzemju loceklis Aivars Jānis Strēlis. Medicīnas zinātnieks – pulmonologs. Mūsu tautietis no tālās Sibirijas – Tomskas, kura ģimene 60 gadus atpakaļ tika deportēta no Latvijas.

Akadēmijas Goda doktors Ābrams Feldhūns. Leģendārais antīkās literatūras eksperts, tulkotājs un valodnieks, pateicoties viņam Latvijā ienāca Sofokla, Eiripīda, Platona, Ksenofonta, Diogena, Senekas un citu seno domātāju darbi.

Godināsim aizgājēju piemiņu ar klusuma brīdi.

Šodien tradicionāli – tuvojoties Lieldienām – esam sanākuši uz savu Pavasara pilnsapulci. Sanākuši brīdī, kad sinoptiķi sola siltu pavasari, bet ekonomika bargu ziemu ar lielu iekšzemes kopprodukta kritumu un bargu taupības režīmu ne tikai zinātnei.

Protams, mēs labi atceramies iepriekšējo gadu zinātnes pavasari, kad optimistiskās prognozes sāka piepildīties un jaunie zinātnieki sāka aktīvāk papildināt mūsu rindas.

Trīs gadus (no 2005 līdz 2007. gadam) Latvijas zinātne dzīvoja pacēlumā. No izdevīga darba ārzemēs atgriezās vairāki talantīgi jaunie zinātnieki. Faktiski Latvija bija vienīgā (tiesa, sekojot 20 gadus senam Somijas piemēram) valsts Eiropā, kas ar likumu bija noteikusi ikgadēju zinātnes finansējuma pieaugumu 0.15% no IKP, kamēr netiks sasniegts Lisabonas mērķis – 1% no IKP ( sasniedzot 2006.gadā 0,7%). Bet jau 2007.gadā statistika parādīja kritumu līdz 0.59%. 2008.gadā šis pieaugums bija niecīgs, bet 2009.gadā ieplānots būtisks kritums.

Latvijas Zinātņu akadēmiju arī skar finanšu taupības kampaņa, lai gan taupība nedrīkst skart mūsu domāšanu un analītisko spēju. Tādēļ šogad esam izmainījuši arī tradicionālo Pavasara pilnsapulces formātu un reglamentu.

Mūsu pilnsapulcei šodien plānotas 2 daļas.

Pirmajā daļā mēs runāsim nevis par zinātnes un akadēmijas pagājušā gada aktivitātēm, bet gan par to, kas satrauc valsti un sabiedrību – ekonomikas krīzi un tās ietekmi uz valsti un arī zinātni, un ko zinātne var dot – risinot krīzes perioda problēmas.

Tikai pilnsapulces otrajā daļā mēs pāriesim pie tradicionālajiem Pavasara pilnsapulces jautājumiem, ģenerālsekretārs savu pārskatu ir iecerējis īsāku un kompaktāku nekā agrāk. Varbūt arī Uzraudzības padome, analizējot zinātņu akadēmijas darbu, būs vēl lietišķāka kā agrāk.

Pasaulē un Eiropā notiek arvien lielāka zinātnes un tās pārvaldības demokratizācija, kad aktīvie uzņēmēji – ne tikai parlaments, valdība, attiecīgā ministrija – arvien aktīvāk tiek iesaistīti ar zinātnes attīstību saistīto jautājumu apspriešanā. Kaut ko līdzīgu varbūt varam teikt arī par Latviju. Tikai jautājums: ja dažus gadus atpakaļ, kad 2004.gadā iekļāvāmies ES, varējām runāt par būtiski augošu sabiedrības interesi par zinātnes attīstību, vai šobrīd ekonomiskās situācijas nenoteiktība nav negatīvi ietekmējusi arī šo interesi?

Mums šodien ieplānota diskusija par valsts attīstību un zinātni. Bet vai tas faktiski nav labi zināmais jautājums par zinātnes un sabiedrības savstarpējām attiecībām: ko zinātne dod sabiedrībai, un ko sabiedrība gaida no zinātnes. ES 7. Ietvara programmā, kā jūs labi zināt, ir pat speciāla programma “Science in Society” – Zinātne sabiedrībā, kurā piedalās arī mūsu akadēmijas pārstāvji.

Mana pieredze pēdējos mēnešos gan vieš zināmu optimismu. Kad plašsaziņas līdzekļos mēģināju skaidrot zinātnes potenciāla lielās iespējas, kura pielietošanu lielā mērā traucē nesakārtotā likumdošana, tad akadēmiju sākuši apmeklēt negaidīti daudz mazo uzņēmēju, kuri aktīvi meklē kontaktus ar zinātni. Diemžēl, ja Latvijā neizsludinās “ārkārtas stāvokli likumdošanā”, tad likumīga, aktīva zinātnieka sadarbošanās ar uzņēmēju un ES struktūrfondu apgūšana paliks mūsu sapnis.

Pašreiz sabiedrībai (un, protams, arī politiķiem) skaidrojam, ka reāls un bīstams drauds (un ne tikai zinātnei) ir jauno cilvēku aizbraukšana no Latvijas. Valsts atbildība pašreizējos apstākļos ir atzīt šā drauda realitāti un novērst to, citādi pārrāvums zinātnieku paaudžu nomaiņā atstās ilgstošas negatīvas sekas. Mēs arī nedrīkstam pievilt tos, kuri ir saņēmušies un atgriezušies Latvijas zinātnē.

Ko mēs kā zinātnieku kopiena varam darīt paši? Pirmkārt, pārliecināt savus jaunos kolēģus un atbalstīt viņu centienus īstenot tādas mobilitātes formas, kuras piedāvā īstermiņa stažēšanās iespējas. Tā rezultātā iegūtu visa Latvijas zinātne un pētnieki individuālā līmenī.

Otrkārt, mēs varam un mums visiem, kopā ar mūsu universitāšu kolēģiem, vajaga atbalstīt centienus noturēt un piesaistīt Latvijai mūsu jaunos talantus, kas vēl pašlaik studē. Parādīt viņiem iespējas, kuras mums ir! Arī studenti var piedalīties apmaiņas programmās, tādējādi jau savā agrīnā akadēmiskajā karjeras stadijā veidojot kontaktus ar citvalstu kolēģiem un vienlaicīgi pilnvērtīgi turpinot savu karjeras izaugsmi šeit Latvijā.

Galvenais drauds Latvijas zinātnei ir smadzeņu aizplūde, aizplūde neatgriezeniska. Nekavējoties ir vajadzīga stratēģija un tās realizācija – neatkarīgi no SVF rekomendācijām, stratēģija, kas novērstu šo neatgriezenisko Latvijas labākā genofonda aizplūdi uz citām valstīm. Es aicinu Saeimu, valdību un sabiedrību aktīvi reaģēt, lai novērstu šo draudu.

Latvijas zinātne mainās. Arī Zinātņu akadēmija mainās. Ieskatīsimies mazliet nākotnē, pēc gadiem 10. Tajā nākotnē, kuru uz 2020.gadu mūsu akadēmijas locekle Vaira Vīķe–Freiberga ar saviem Eiropas kolēģiem projektē tagad. Kas notiks mūsu akadēmijā? Acīmredzot akadēmijā, Latvijas zinātnē un tās vārdā visaktīvāk darbosies tās paaudzes zinātnieki, kuriem šodien ir zem 50 gadiem. Tādi starp ievēlētiem akadēmijas locekļiem šobrīd ir ap 15 no vairāk kā 200 akadēmiķiem un korespondētājlocekļiem. Padomāsim par to jau šā gada jauno locekļu vēlēšanās.

Pasludinu pilnsapulci par atklātu!

Aicinu uz šo tribīni Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekli, profesoru Uldi Osi ar referātu “Ekonomiskā krīze – “kritiens uz augšu”.