IZM Zinātnes un tehnoloģiju attīstības pamatnostādnēs teikts, ka Latvijas zinātnei ir “mazattīstīta zinātnes un pētniecības infrastruktūra, nepietiekams moderni aprīkotu laboratoriju skaits tehnoloģiskas ievirzes projektu realizācijai, īpaši reģionālajās augstskolās un zinātniskajās institūcijās. No 80. gadiem līdz 2004.gadam zinātniskā infrastruktūra zinātniskajos institūtos netika atjaunota”. Tikai dažus gadus bija vērojama stratēģiska pieeja zinātnes attīstībai, kad likumdošanā tika iekļauta norma par zinātnes finansējuma ikgadēju palielinājumu.

Pateicoties valsts budžeta un Eiropas Savienības finansējumam, universitātes un zinātniskās institūcijas daļēji modernizēja infrastruktūru, tādējādi uzlabojot mācību procesu, izglītības kvalitāti, veicināja zinātnes attīstību. Taču jau 2008.gada otrajā pusē zinātnes finansējums tika samazināts par 1.4 miljoniem, bet 2009. gadā – jau par 40.5 %, bet atalgojuma samazinājums ir vēl lielāks.

Saprotot sarežģīto ekonomisko situāciju valstī, LIZDA Augstskolu un zinātnes darba grupa izvirza prasības valdībai, Saeimai un LIZDA turpmākajam darbam:

1. Valdībai – izglītības un zinātnes kā valsts prioritātes īstenošanu, jo tā ir valsts ilgtermiņa izaugsmes un labklājības pamats. Pretējā gadījumā publiski paziņot, ka izglītība un zinātne Latvijā nav prioritātes.

2. Nodrošināt caurspīdīgumu valsts pārvaldē un sarunās ar Starptautisko Valūtas fondu par valsts ekonomisko problēmu atspoguļošanu, publiskot Starptautiskā Valūtas fonda prasības par izglītības un zinātnes reorganizācijas pamatojumu un nepieciešamību.

3. Visdrīzākajā laikā nodrošināt ESF un ERAF finansējuma izmantošanas uzsākšanu augstākajā izglītībā un zinātnē, jo tas ir pamats, lai saglabātu cilvēkresursu potenciālu augstākajā izglītībā un zinātnē. Uzsākti ir tikai nelieli projekti, bet lielāki tā arī nav sākti. Efektīvai fondu apguvei nepieciešams:

a) Izglītības un zinātnes ministrijai darīt visu iespējamo, lai tiktu paātrināta MK Noteikumu pieņemšanu par ESF apguves uzsākšanu, lai projektus būtu iespējams uzsākt visdrīzākajā laikā;

b) vienkāršot ESF un ERAF finansējuma apguves noteikumus – projektu sagatavošanas noteikumus un esošo projektu virzību;

c) struktūrfondu finansējuma apguves uzraudzības struktūrām rast risinājumu projektu regulārās atskaitīšanās izvērtējuma paātrināšanai (šobrīd tas ir 2 mēneši); rast risinājumu problēmai par 7.5% līdzfinansējuma nodrošināšanu;

d) sadarbība ar LIZDA ESF dokumentācijas izstrādē un apspriešanā.

4. Nepieļaut MK noteikto amatalgu samazināšanu akadēmiskajam un vispārējam personālam.

5. Augstākajā izglītībā maģistra, doktora studiju programmu līmenī paplašināt moduļu sistēmas apmācību, tādējādi radot iespēju piesaistīt studijām ārvalstu studentus, tam paredzot izmantot Mūžizglītības programmas un/vai ESF finansējumu papildus stipendiju fondam un mācībspēku atalgojumam programmu izstrādei angļu vai citā svešvalodā.

6. Uzsākt un/vai aktivizēt sadarbību ar Latvijas Zinātnieku savienību, Latvijas jauno zinātnieku apvienību, Latvijas Studentu apvienību, Rektoru padomi, Augstākās izglītības padomi un vecāku organizāciju.

7. Sagatavot atklāto vēstuli Valsts prezidentam par kritisko situāciju augstākajā izglītībā un zinātnē, aicinot Prezidentu iesaistīties augstākās izglītības un zinātnes problēmu risināšanā.

8. Līdz 2009.gada vasarai izstrādāt un pieņemt zinātnes prioritāros virzienus.

9. Iekļaut LIZDA pārstāvjus augstākās izglītības un zinātnes politikas izstrādē un novērtēšanā, pārstāvjus iekļaujot darba grupās. Iekļaut LIZDA pārstāvi IZM darba grupā zinātnes prioritāro virzienu izstrādei.