LZA Uzraudzības padomes ziņojums

Akadēmijas institūciju darbs un zinātnes politikas veidošana

Zinātņu Akadēmija atskaites gadā izvērsa plašu darbību. ZA Senāts 11 sēdēs (2007. gadā 10) blakus organizatoriskajiem pasākumiem pievērsa nopietnu uzmanību zinātniskajiem jautājumiem, apspriežot jaunākos zinātnes sasniegumus, apzinot Akadēmijas un tās institūciju tālākās attīstības problēmas, jaunievēlamo LZA locekļu kandidatūras, Letonikas un citas valsts pētījumu programmas, Pavasara pilnsapulces rezultātus, LZA vārdbalvu piešķiršanu u.c. Noturētas 2 pilnsapulces, 3 LZA sēdes (2007.g. – 4). LZA sēdes organizētas par zinātnes popularizēšanu sabiedrībā, par globālām pārmaiņām un globālo sasilšanu, kā arī par klimata pārmaiņām. Bez tam 16.maijā Daugavpilī Fizikas un tehnisko zinātņu nodaļa organizēja LZA izbraukuma sēdi, bet 8.augustā LZA HSZN Letonikas gada ietvaros sadarbībā ar Viesītes pilsētas Domi organizēja kārtējo Sēlijas kongresu.

Uzraudzības padome atzīmē, ka liels darbs veikts, izstrādājot priekšlikumus LZA Statūtu grozījumiem. Kopš 2008.gada februāra LZA pilda jaunas valstiskas funkcijas, nesot atbildību par Latvijas zinātnes pētniecību ES zinātniskajos tīklos, kā arī sekmējot zinātnes popularizēšanu.

Ļoti daudzveidīgs bija ZA nodaļu darbs. Visas nodaļas turpina pievērst uzmanību jautājumiem ar plašāku zinātnisku, tautsaimniecisku, tehnoloģisku un veselības aizsardzības nozīmi. Organizētas apmēram 30 nodaļu sēdes (vai saieti). Apsveicami vērtējama jau agrāk iedibinātā prakse organizēt dažādas izbraukuma sēdes kopā ar Latvijas augstskolām, citām pētniecības organizācijām un pašvaldībām. Bez jau iepriekš atzīmētajām sēdēm aizvadītajā gadā organizētas izbraukuma sēdes arī Valmierā, Tērvetē u.c. Veselu izbraukuma sēžu ciklu (4 sēdes) īstenoja Lauksaimniecības un meža zinātņu nodaļa, akcentējot zinātnieku un ražotāju praktisko sadarbību. Tas nostiprina zinātnes saikni ar sabiedrību, bet atsevišķos gadījumos veicina arī jaunu zinātnisku problēmu apzināšanu. Vienlaicīgi jāatzīmē, ka Akadēmijā maz jūtama Ārzemju locekļu nodaļas darbība.

Plaši izvērsta LZA zinātnisko sasniegumu atzīmēšana. Palielinājies LZA un citu pētniecisko un komerciālo organizāciju prēmiju skaits. LZA turpināja apkopot iesniegtos universitāšu, zinātnisko institūtu un centru priekšlikumus, nosaucot nozīmīgākos Latvijas zinātnes sasniegumus 2008.gadā. Vēl gan izteiktāk un objektīvāk būtu jāapzina formas, kurās jomās Latvijas zinātne spējusi dot valstij un latviešu tautai paliekošas vērtības. Pēdējos gados zinātnei pievērsās jauni, spējīgi speciālisti, izceļams arī LZA atbalsts studentu un jauno zinātnieku pētnieciskajam darbam. 2008. gadā 2.septembrī MK apstiprināja noteikumus, kas paredz finansējumu jauno zinātnieku darba atbalstam un zinātnieku reemigrācijas veicināšanai. Būtiski palielinājies izstrādāto un aizstāvēto promociju skaits, ieskaitot bijušo doktorantu darbus. Tomēr jāpanāk vēl jūtamāks jauno zinātnieku skaita palielinājums. Maz ir LZA balvu, uz kurām var pretendēt vidējās paaudzes zinātnieki, kuri veido lielu pētnieciskās produktivitātes pienesumu.

Saskaņā ar LZA Hartu (4.pantu) viens no Akadēmijas uzdevumiem ir aktīvi piedalīties Latvijas zinātnes politikas veidošanā un operatīvi konsultēt Saeimu un valdību zinātnes jautājumos. Atskaites periodā LZA vadība šiem jautājumiem pievērsa lielu vērību. Iedibināti lietišķi kontakti ar LR Ministru kabinetu un Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisiju. Tomēr Uzraudzības padome konstatē, ka 2008.gadā, tāpat kā 2007.gadā, pieauga ar zinātnisko projektu finansēšanu saistīto birokrātisko procedūru un dokumentu skaits, kā rezultātā tika apgrūtināts arī LZA vadības darbs un zinātnisko pētījumu izpilde. Uzraudzības padome konstatē, ka LZA Prezidijs un Valde strādāja atbilstoši Statūtu prasībām. Prezidijs uz sēdēm sanāca gandrīz katru nedēļu (pavisam notikušas 36 sēdes), bet Valde – reizi divās nedēļās. LZA prezidija locekļi aktīvi iekļāvās LZP darbā un iesaistījās zinātnes likumdošanas un it īpaši finansējuma jautājumu apspriešanā gan LR Saeimā, gan valdībā, atsevišķās ministrijās. 2008.gada 13.oktobrī LZA publicēja paziņojumu, aicinot Saeimu un valdību apsvērt zinātnes budžeta samazināšanas sekas.

LZA īsteno locekļu vadībā izstrādāti pētījumu projektu pieteikšanās un izvērtēšanas pamatprincipi. Tomēr jākonstatē, ka jauno pieteikumu izvērtēšanā nav vienotu objektīvu kritēriju un relatīvi daudz ir neapmierinātu zinātnieku par grantu vērtēšanu, it īpaši humanitārajās un sociālajās zinātnēs.

Saskaņā ar LZA Statūtu 6.6 punktu Uzraudzības padome veic LZA īpašuma pārvaldīšanas un līdzekļu izvietojuma kontroli. Akadēmijas finanšu pārskata revīziju par 2008.gadu ir veikusi zvērināto revidentu firma ”ASTROP”. Revidenta ziņojumā par 2008.gada pārskatu atzīts, ka Finanšu pārskats sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par Latvijas Zinātņu akadēmijas finansiālo stāvokli 2008.gada 31.decembrī, kā arī par tās darbības finanšu rezultātiem un naudas plūsmu. Ņemot vērā augšminēto, Uzraudzības padomei nav nepieciešams veikt auditu.

Saskaņā ar Zinātniskās darbības likumu Latvijas Zinātņu akadēmijas darbība daļēji tiek finansēta no valsts budžeta. 2008. gadā ir mainījusies LZA finansēšanas kārtība no valsts budžeta. Noslēgti 3 līgumi ar Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministriju par noteiktu pasākumu veikšanu 2008.gadā. Pārējie izdevumi tiek nosegti ar ieņēmumiem no saimnieciskās darbības. Atskaites gadā LZA darbības finansējums no saimnieciskās darbības ieņēmumiem ir būtiski pieaudzis. Kopējie Lietu pārvaldes ieņēmumi 2008.gadā bija Ls 754 384, kas bija par 17,8% vairāk nekā 2007.gadā. Nozīmīga akadēmijas darbības finansējuma izdevumu daļa tiek nosegta no Lietu pārvaldes saimnieciskās darbības ieņēmumu daļas pārsnieguma pār izdevumiem. Atskaites gadā Lietu pārvaldes finansējums akadēmijas pamatfunkciju veikšanai bija Ls 86 950, jeb 36% no kopējiem izdevumiem.

Lietu pārvaldes ieņēmumu pārsniegums pār izdevumiem veidojas no Akadēmijas valdījumā esošo īpašumu (kas ir 3,2 miljoni latu) apsaimniekošanas, galvenokārt no telekomunikāciju tehnisko iekārtu izvietošanas ēkas torņa daļā un servisa pakalpojumu sniegšanas to darbību nodrošināšanai, kā arī no telpu un autostāvvietu laukuma nomas. Vienlaikus gan jāatzīmē, ka 2008.gada otrajā pusgadā sākās grūtības ar brīvo telpu izīrēšanu Augstceltnē, un tas ir saistīts ar valsts saimnieciskās un finansiālās darbības krīzi.

2008.gadā Lietu pārvalde turpināja Augstceltnes remonta darbus. Nomainīts ēkas siltummezgls, un tas dod iespēju regulēt iekštelpu temperatūru diennakts laikā, kā rezultātā ir samazinājies siltumenerģijas patēriņš. Nokomplektēta aparatūra Mazās zāles pilnvērtīgai darbībai.

Finansējuma kāpums 2008. gadā deva iespēju, sākot ar 2008. gada 1. februāri, palielināt mūža granta lielumu no Ls150 līdz Ls 200, – mēnesī. 2008. gadā Valsts emeritēto zinātnieku padome akadēmiķa Raimonda Valtera vadībā, izskatot 55 iesniegumus, piešķīra valsts emeritētā zinātnieka nosaukumu un mūža grantu 34 Latvijas dažādu nozaru ievērojamiem zinātniekiem. 2008. gada beigās mūža grantus saņēma 301 zinātnieks. Kopš 1996.gada mūža granti pavisam piešķirti 413 zinātniekiem, t.sk. 44 LZA īstenajiem locekļiem, 16 Goda locekļiem, 15 korespondētājlocekļiem un 18 LZA Goda doktoriem.

Emeritēto zinātnieku sabiedriskās aktivitātes organizē biedrība “Emeritus”, kuru vada akadēmiķe Rita Kukaine. Šī biedrība aptver 138 emeritētos zinātniekus. 2008. gadā notikušas 4 valdes sēdes un organizētas 5 biedrības sanāksmes par ļoti svarīgām un interesantām tēmām: Enerģētiskās problēmas Latvijā zinātnieka skatījumā (LZA prezidents, akad. Juris Ekmanis); Rīgas pilsētas arhitektūras attīstība (Rīgas pilsētas arhitekts Jānis Dripe); Ģenētiski modificētā pārtika (akad. Indriķis Muižnieks) un citas. Noorganizētas 2 ekskursijas: Sabile–Kandava un Iepazīsim Sēliju. Biedrība “Emeritus” jau ilgāku laiku gatavo izdošanai emeritēto zinātnieku atmiņu krājumu. Šī krājuma izdošanu finansē 5 organizācijas un to paredzēts izdot šī gada maijā.

Joprojām valsts mērogā nav atrisināts jautājums par darba apmaksu valsts emeritētajiem zinātniekiem, kuri vēl turpina strādāt savā zinātnes nozarē, vadot grantus un piedaloties to izpildē. Tiesa, šo jautājumu skatīja LZA Senātā 2008.gada 13.maijā, rezumējot pagājušā gada Pavasara pilnsapulces rezultātus. Lai uzlabotu valsts emeritēto zinātnieku veselības aprūpi, LZA vadībai kopā ar Izglītības un zinātnes ministriju vajadzētu risināt jautājumu par valsts emeritēto zinātnieku apgādi ar veselības apdrošināšanas polisēm.

LZA Statūti nosaka, ka viens no tās darbības mērķiem ir sadarbība ar citām zinātņu akadēmijām, starptautisko zinātnisko sakaru uzturēšana un Latvijas zinātnes pārstāvniecība starptautiskajās zinātniskajās organizācijās. Uzraudzības padome atzīmē, ka pārskata gadā šis darbs norisa sekmīgi. Šī darbība plaši atspoguļota LZA gadagrāmatā.

LZA turpināja pārstāvēt Latvijas zinātni vairākās starptautiskajās un starpvalstu organizācijās, kā arī starptautiskajās nevalstiskajās organizācijās. Pārskata perioda beigās bija parakstīti 29 sadarbības dokumenti ar citu valstu zinātņu akadēmijām. Aktīva ir Baltijas valstu (arī Baltijas – Ziemeļvalstu) zinātņu akadēmiju sadarbība. Pagājušajā gadā 54 (2007.g.–66) Latvijas zinātnieki izmantoja apmaiņas programmu iespējas, lai veiktu kopīgus pētījumus, konsultācijas u.tml.

Laba sadarbība izveidojusies ar vairākiem laikrakstiem. Pieprasīts ir LZA, LZP un LZS laikraksts “Zinātnes Vēstnesis”, kā arī LZA gadagrāmata, zināmu popularitāti ieguvusi LZA mājas lapa internetā. Ar Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas līdzdalību ārvalstīs tagad labāk zina “Latvijas Zinātņu akadēmijas Vēstis”, tomēr žurnāla tirāža ir relatīvi maza. Ar Eiropas programmu centra izveidi paplašinājušies pasākumi zinātnes popularizēšanā (t.sk. Zinātnes kafejnīcas pasākumi, Eiropas Zinātnes nakts pasākumi, darba semināri u.tml.). Produktīva ir bijusi Terminoloģijas komisijas darbība. Mūsu izcilākie zinātnieki vairāk varētu sagatavot populārzinātniskas publikācijas, kā arī uzstāties ar lekcijām plašākās auditorijās, veicinot jauniešu interesi par zinātni.

Saskaņā ar Akadēmijas Statūtu 5.5. punktu Uzraudzības padome iepazinās ar Senāta, Prezidija un Valdes lēmumiem. Padome konstatē, ka Senāta, Prezidija un Valdes sēdes notiek regulāri. Tā izlases veidā iepazinās arī ar daļu no to lēmumiem un būtisku kritisku piezīmju tai nav. Iepriekšējā gada aprīļa LZA pilnsapulces izteiktie priekšlikumi tika izskatīti LZA Senātā 2008.g. 13.maijā. Uzraudzības padome gan atzīst, ka pieņemto lēmumu izpildei visos līmeņos būtu jāveltī lielāka uzmanība. Tāpat svarīgi sekmēt birokrātijas izpausmju samazinājumu zinātniskā darba organizēšanā. Joprojām aktuāls ir jautājums par LZA locekļu sastāva atjaunošanu.

Dotā ziņojuma sagatavošanu apgrūtināja tas, ka par LZA darbību 2008.gadā netika saņemts LZA kopējais (ģenerālsekretāra) pārskats, kā tas ir bijis iepriekšējos gados.

Hartas un Statūtu pārkāpums Uzraudzības padome nekonstatē.

Ziņojums apstiprināts Uzraudzības padomes sēdē 2009.gada 30.martā

Padomes priekšsēdētājs: akad.P.Zvidriņš
Padomes locekļi: akad. Jānis Guntis Bērziņš; akad. Gunārs Duburs;
akad. Arnis Kalniņš; kor.loc. Daina Kārkliņa;
akad. Edvīns Vanags; akad. Nikolajs Vederņikovs