(“ZV” Nr.5, Nr. 21 2008, Nr.1, Nr. 3, Nr. 4 2009)

Nr. 9, 1959. g. 6. maijs. Ēšanas problēma Augstceltnē laiku pa laikam aktualizējas līdz pat mūsu dienām. Ēdienu izvēle par mazu, tie nav īpaši garšīgi un ir par dārgu. Vecie akadēmijas plašās ēdnīcas apmeklētāji (tagad tajās telpās aiz kafejnīcas ir numurēta auditorija) ar nostaļģiju stāsta jaunākai paaudzei, cik garšīgi un lēti tur varēja paēst. Bet ne vienmēr tā ir bijis. Lūk, 1959. gada pavasarī “Latvijas Zinātnieks” sūkstas, ka Augstceltnē strādājošajiem zinātniekiem nav kur paēst, jo “Minimālajam dienas apgrozījumam jābūt 2,0 – 2,5 tūkstoši rubļu, tas nozīmē, ka jābūt ne mazāk par 400 – 500 ēdnīcas apmeklētāju dienā. Pašlaik pēc izdarītās aptaujas ēdnīcu vēlas apmeklēt mazāk nekā 100 cilvēku.” (Akadēmiķis Gunārs Andrušaitis stāstīja, ka biologu puiši pēc pārvākšanās uz Augstceltni lielajos ēdnīcas virtuves ledusskapjos glabājuši lētā bulgāru vīna pudeļu baterijas.)

Ģeologs V. Grāvītis rakstiņā “Kāda biedrība mums ir vajadzīga?” dalās pārdomās par to, kā būtu dēvējama jaundibināmā sabiedriskā dabas aizsardzības organizācija, un ierosina to nosaukt “Latvijas Dabas un vēstures biedrība” iepretim “Latvijas Novadpētniecības biedrība”, kas ir šaurāks jēdziens, jo Latvijas PSR nav novads. Igaunijā jau vairāk nekā 100 gadu pastāv viena kopēja Dabas pētnieku biedrība pie Zinātņu akadēmijas un nodarbojas gan ar pētniecisko darbību dažādās dabzinātņu nozarēs, gan ar dabas pieminekļu aizsardzību.

Vesela lappuse veltīta muzikāli vokālās poēmas “Atraitnes dēls” koncertam. Komponists Jēkabs Graubiņš pirmatskaņojumu uzticējis Zinātņu akadēmijas korim. Pirmatskaņojumā vēl piedalījās LVU studentu koris, tā režisore bija Marga Tetere–Valdmane, diriģēja Daumants Gailis. “Žēl, ka Zinātnes pils saimnieciskie darbinieki šo izcilo notikumu neizjuta kā svētkus, citādi tie būtu parūpējušies, lai plašais pils vestibils nebūtu nekārtīgi pieblīvēts izjauktām mēbelēm tieši koncerta apmeklētājiem ceļā.”

Nr. 10, 1959.g. 20. maijs. Avīze aicina zinātniekus iesaistīties brīvprātīgajās tautas vienībās sabiedriskās kārtības uzturēšanai. Atsaucīgs bijis Mežsaimniecības problēmu institūts, arī Enerģētikas un elektrotehnikas institūts un Mašīnpētniecības institūts. Par “kautrīgiem” un “neiejaukšanās” politikas atbalstītājiem nosaukti Eksperimentālās medicīnas, Bioloģijas, Valodas un literatūras institūti. Acīmredzot dakterienes, bioloģes un valodnieces nav gribējušas sekot kinokomēdiju varonēm, kas naktīs patrulē pilsētas ielās, bruņojušās ar lietussargiem...

7. maijā notika Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Prezidija sēde. No mūs interesējošiem jautājumiem var nosaukt to, ka akadēmijā nodibināja Dabas un vēstures biedrību un pieņēma tās statūtus.

Notiek gatavošanās jaunajai ekspedīciju sezonai. Valodas un literatūras institūta folkloristi savu XIII zinātnisko ekspedīciju plāno Preiļu un Daugavpils rajonā. Tajā piedalīsies arī Vēstures un filoloģijas fakultātes studenti, vairāki horeogrāfijas speciālisti un mūziķi. Tērvetes ekspedīcijas vadītāja arheoloģe E. Brīvkalne aicina talkā arhitektus un grafiķus, kam interesē zemgaļu senatne, izpētīt un dokumentēt Tērvetes pilskalna celtniecības un amatniecības pieminekļus. Ģeoloģijas un derīgo izrakteņu institūta komjaunatnes organizācija 25. aprīlī noorganizējusi īsu semināru tehniskajiem darbiniekiem, kā pareizi attīrīt atsegumus, mērīt slāņu biezumu, iepazīstināja ar kalnu kompasa uzbūvi un lietošanu.

Laikraksta 3. lappusē uzmanību piesaista raksts “Zvaigznes, Riekstukalns un astronomi”. Uzcelta Riekstukalna novērošanas stacijas galvenā ēka, bet Astrofizikas laboratorijas direktors J. Ikaunieks rāda tukšu vietu, kur jau pirms gada vajadzēja pacelties visnepieciešamākajai ēkai – darbnīcai, bet līdzekļi ieplānoti tikai šogad, un tad arī tikai pamatiem. Darba momenti tvēruši j.z.l. Gunti Ozoliņu, j.z.l. Natāliju Cimahoviču, v.z.l. Drosmu Kondratjevu un j.z.l. Zentu Alksni.

1. Maija parādes mēģinājumā Zinātnes pils pakājē milzīgu troksni rada karavīru orķestris un tam sekojošā darba rezervju kolona ar savu orķestri.

Nr. 11, 1959.g. 3. jūnijs. Uz Latvijas PSR Valsts prēmiju izvirzīta “Latvijas PSR vēsture” (sistemātiskais kurss 3 sējumos un saīsinātais kurss) redkolēģija un autoru kolektīvs. Par pētījumiem beta diketonu rindā un fenilīna, difenocīna, ratindāna u.c. pre-parātu sinēzi un ieviešanu ražošanā izvirzīts akadēmiķis prof. G. Vanags, doc. E. Gudriniece u.c.

27. maijā notikusi ZA atklātā partijas sēde, kurā apsprieda jautājumu par “Latvijas Zinātnieka” darba uzlabošanu. Pārmests, ka avīzes slejās ļoti maz uzstājas akadēmijas un institūtu vadošie darbinieki. Ikaunieks, Trinklers, Rozenberga atzina, ka avīze ir “pārāk nopietna”.

Augstceltnē vācu rakstnieka Heinriha Kleista viencēliena lugu “Saplēstā krūze” izrādīja Valodas un literatūras institūta drāmas ansamblis. Atzinību izpelnījušies Rūdolfs Grabis, Konstantīns Karulis, Viktors Hausmanis.

17. maijā Rīgas skatītāju vērtējumam bija nodots ZA Fundamentālās bibliotēkas dramatiskā kolektīva sagatavotais pazīstamās angļu rakstnieces Eteles Voiničas romāna “Dundurs” inscinējums.

3. lappuse veltīta Mežsaimniecības problēmu un koksnes ķīmijas institūtam. Attēlā redzams, kā ar motorurbi stāda papeles Ķeipenes mežniecībā. Turpat gan izteikta doma, ka “mūsu parastajai apsei ir forma, kas ātraudzības un koksnes kvalitātes ziņā neatpaliek no izslavētajām papelēm”. Te nu bija ātraudzelīgais papelājs! Attēlā redzams vēl viens brīnums : no cirsmu atliekām – zaru blokiem celta eksperimentālā ēka Bolderājā.

Nr. 12, 1959.g. 17. jūnijs. Ar lielu sparu gatavojas Jāņu svinēšanai. Attēlā trīs Jāņi – Jānis Āboliņš, Jānis Krastiņš un Jānis Zutis ar ozollapu vainagiem kaklā kā Latv. PSR Valsts prēmiju kandidāti. Bioloģijas institūta sektora vadītājs A. Valdmanis un akadēmiķis J. Bērziņš kopā ar autoru grupu ārpus Zinātņu aka-dēmijas izvirzīti Valsts prēmijai par darbu “Kombikorma bioloģiskās vērtības paaugstināšana Latvijas PSR”. Mežsaimniecības un koksnes ķīmijas institūta laboratorijas vadītāja J. Āboliņa vadībā izstrādāts zāģēto materiālu ātržāvēšanas paņēmiens.

“Kur un kā līgosim?” Astrofizikas laboratorijas kolektīvs dosies uz “Valdaiķu” mājām Lielupes krastā pie Jelgavas. Līgošanā piedalīsies LLA studenti un 65 ievērojamākie astronomi no visas Padomju Savienības. Jāņu dienā astronomi turpinās svinības Baldones Riekstu kalnā, Liliju ezera krastā. Mežsaimniecības un koksnes ķīmijas institūta kolektīvs tradicionāli līgos “Kalsnavā”. Mikrobioloģijas institūta kolektīvam ir tradīcija Līgo svētkus kopā ar ģimenēm svinēt Lielupē, jūras krastā pie prof. A. Kirhenšteina . “Mikrobioloģijas institūta kolektīvs ir noskumis par sava mīļotā profesora sirdsslimību, kuras patreizējā pasliktināšanās apdraud Līgo svētku kopīgu svinēšanu”. Nākamgad Līgo svētku svinēšanu apdraudēs ne tas vien... Sviniet, mīļie, kamēr vēl var, jo par kolektīvu Jāņu svinēšanu būs jāaizmirst uz ilgu laiku. 1959. gadā Vēstures un materiālās kultūras, Valodas un literatūras, Ģeoloģijas un derīgo izrakteņu institūtu darbinieki pie saviem jāņu ugunskuriem Berklāva atkušņa cerīgajā gausotnē sildās un līgo dziesmas daino ekspedīcijās.

Rubrikā “ Zinātniskās sesijas un konferences” J. Graudonis un I. Leinasare raksta par vēsturnieku sesiju kopā ar Kultūras ministriju par 1958. gada pētījumu rezultātiem.

Urrā! Pateicoties ZA talciniekiem, Augstceltnē novākti būvgruži, lai varētu iekārtot darba telpas līdz 13. stāvam. 2. stāvā jāiekārto darba telpas ZA prezidijam.

Domājams, reaģējot uz pārmetumu par pārāk lielu nopietnību, avīzes 4. lappusē ievietotas mūsdienu līgodziesmas.

Cik tas smalki, cik tas glauni:
Jāņos Ikaunieks ar Stauni
Atkal salīguši mieru.
Iedzer alu, uzkož sieru.

Pētnieks Jānis Freimanis
Spektriem atdevies ir viss.
Tad, kad jāņugunis vizēs,
Viņš tās ņems – un analizēs.

Staune, pilnā vārdā Jānis Staune, ar kuru bijušas domstarpības Jānim Ikauniekam, ir ZA galvenais grāmatvedis.

Turpmāk vēl