Akadēmiķis Tālavs Jundzis dalījās iespaidos, ka visi darbi – ziema, vasara, visi Latvijas gadalaiki (gleznās) ir kā eliksīrs skatītājam un pasniedza māksliniekam, aktīvam Trešās atmodas dalībniekam, grāmatu par nevardarbīgo pretošanos, par Trešo atmodu, kuras “autori”, dalībnieki un līdzjutēji mēs visi bijām. Akadēmiķe Ilga Jansone atzina, ka Dobelē zied ceriņi, Babītē rododendri, bet šeit, mākslinieka gleznās, zied gaisma. Akadēmiķe Baiba Rivža uzteica gaišo krāsu vāro burvību. Režisors, mākslinieks, LZA goda loceklis Jānis Streičs: “Jāzeps Pīgoznis ir cilvēks labākajos varēšanas gados, kad roka paliek gudra. Par mūsu saskaņu jāteic tā –– viņš atstāsta kādu gadījumu, tieši tāpat, kā to stāstītu es. Dzirdētais pārtop redzes tēlos, jo viņam piemīt tēlaina, spilgta atmiņa”. Tēlnieks, LZA goda loceklis Indulis Ojārs Ranka, iepriekšējās izstādes autors, sacīja, ka abi (Meistari), nomainot ekspozīcijas LZA, satiekas kā vislabākie draugi. Jāzepam Pīgoznim ir maigā dabas izjūta. Tā apbur mūs visus – māksliniekus un nemāksliniekus – secināja I.O. Ranka, pasniegdams izstādes autoram pušķi saulaini dzeltenu “sviesta piku” vai “cāļa galvu”– kā nu kurā Latvijas novadā sauc šo pļavas puķi. LZA goda loceklis, Latvijā populārākās 2008. gada Laimes monētas (skursteņslauķis un kaķis) plastiskā veidojuma autors Jānis Strupulis atklāja vēl vienu mākslinieka daiļrades šķautni – Jāzeps Pīgoznis ir medaļu mākslas aizsācējs, viņš savulaik tās lēja virtuvē no alvas. Kā Renesanses meistari to darīja. Ingrīda Segliņa, ar patiesu prieku aplūkojot ekspozīciju, izdevniecības “Zinātne” vārdā izteica cerību, ka Jāzeps Pīgoznis atkal pievērsīsies grāmatu ilustrēšanai. Valentīna Skujiņa dāvāja māksliniekam dzeltenu rozi, pateicoties par Latgales tēla iemūžināšanu. Latvijas Mākslinieku savienības prezidents Mārtiņš Heimrāts: “Latvijas Mākslinieku savienībā ir 1154 biedri, ļoti dažādi mākslinieki. Jāzeps Pīgoznis ir atzīts ainavu mākslinieks, grāmatu ilustrators, atsaucīgs, ieinteresēts MS dzīvē. Viņam ir Meistara lab-vēlīgā interese par jaunajiem māksliniekiem”. Akadēmiķis Ojārs Spārītis: “Jāzepa Pīgožņa gleznās skaidri redzams – viņš tik ļoti mīl savu Latviju, ka visu talantu velta tās apdziedāšanai”.

Jāzeps Pīgoznis mēģināja mazliet atklāt saskatītās un apjūsmotās meistarības burvību: “Katru gadu ir pētīts, kā saule spīd cauri lapām, kā rotaļājas tajās.... pēc piecdesmit gadiem māksliniekam vajag pielikt (darbiem) neprāta devu. Lai gleznā redzamais būtu it kā nejauši ieraudzīts un ticams, ir jāstaigā kā pa naža asmeni.... ”

Ir izdevies, Meistar, nudien!