Latvijas valsts ir tās pilsoņi. Mūsu nācijas identitāte ir latviešu valoda un kultūra. Valdības attieksme pret kultūru, zinātni un izglītību liek domāt, ka varas pārstāvji apzināti vēlas pārvērst tautu par mazizglītotu pūli, ar kuru var manipulēt savās interesēs. Politiķu paustais viedoklis par kultūru tikai kā patērējošu nozari ir aplams, jo pētījumi liecina, ka katrs kultūrā ieguldīts lats sniedz 1,49 latu atdevi Latvijas ekonomikā. Radošais gars ir būtiskākais kultūras un mākslas komponents, bet tas vienlīdz nepieciešams, lai radītu preces un produktus ar augstu pievienoto vērtību, uz kā nākotnē jābalstās Latvijas ekonomikai un labklājībai. Radoša pieeja ir vajadzīga ikkatrā nozarē, tāpēc valstī jābūt pilnvērtīgai profesionālās mākslas dzīvei un tās mijiedarbībai ar visiem sabiedrības slāņiem. Kultūrai ir ne tikai mākslinieciska, bet arī izglītojoša, ekonomiska un sociāla loma, tā veicina sabiedrības integrāciju, mazina sociālo spriedzi un nostiprina pašapziņu.

Pašreizējā situācija kultūrizglītības un mākslinieciskās pašdarbības jomā apdraud latviešu kultūras lepnuma – Dziesmu un deju svētku, grāmatniecības un amatniecības tradīciju turpināšanu, tautas radošā potenciāla atraisīšanu un jaunas, mākslu izprotošas auditorijas izglītošanu. Krīzes apstākļos pieņemot pārsteidzīgus lēmumus, apdraudēta ir arī profesionālās mākslas – teātra, kino, mūzikas, vizuālās mākslas u.c. – procesu nepārtrauktība.

Dramatiska ir situācija Latvijas zinātnē, notiek zinātnieku, īpaši jauno, aizplūšana uz ārvalstīm vai citām darbības jomām. Tiek zaudēts valsts intelektuālais potenciāls, kas nav atgūstams. Studiju maksa pieaug neadekvāti Latvijas iedzīvotāju ekonomiskajai situācijai, padarot augstākās izglītības ieguvi atkarīgu no ģimenes materiālajām iespējām.

Ir pienācis laiks atklāti un skaļi runāt par apdraudējumu Latvijas valsts pastāvēšanai.

Sadarbības principi un prasības:

• Aicinām uz sadarbību valdību un visus Latvijas iedzīvotājus, lai kopīgiem spēkiem veicinātu virzību uz tādu sabiedrību, kurā materiālā labklājība un kultūra attīstītos, savstarpēji papildinoties. Mēs esam gatavi ieguldīt savu enerģiju, lai Latvija būtu augstas kultūras valsts ar aktīvu mākslas un zinātnes dzīvi.

• Sadarbībā ar Kultūras ministriju un Saeimu nepieciešams izstrādāt un pieņemt likumus un normatīvos aktus par radošo profesiju pārstāvju darbības nodrošinājumu un sociālajām garantijām.

• Aicinām uz sadarbību Kultūras ministriju un Izglītības un zinātnes ministriju, lai pilnveidotu mācību saturu valsts izglītības sistēmā, atjaunojot mākslas izglītības apjomu vispārizglītojošās skolās.

• Pieprasām Latvijas Republikas Saeimai un Ministru kabinetam izrādīt politisko gribu, reāli saucot pie atbildības tos, kas Latvijas valsti noveduši bankrota priekšā.

• Prasām pilnveidot un īstenot Nacionālo attīstības plānu (2008–2013), kur par prioritāti izvirzīta radoša personība kā Latvijas galvenā vērtība, arī Eiropas Savienībā 2009. gads ir izsludināts par radošuma un inovāciju gadu. Pieprasām konsekventi īstenot izstrādātās valsts valodas un kultūrpolitikas stratēģijas. Kultūra, izglītība un zinātne ir Latvijas valsts pastāvēšanas un ilgtspējīgas attīstības pamats.

• Pieprasām nodrošināt likumā noteikto finansējumu zinātnei – 1,5 % no IKP, lai novērstu Latvijas zinātnes sagrūšanu un intelektuālā potenciāla zaudēšanu. Garantēt valsts līdzfinansējumu projektiem, kas tiek īstenoti par ES fondu līdzekļiem. Jauni atklājumi zinātnē un valsts atbalsts to inovācijai ražošanā spēj nodrošināt ekonomisko augšupeju. Pieprasām radīt pieejamu bezmaksas augstāko izglītību Latvijas valsts augstskolās, kā arī veicināt jauno speciālistu atgriešanos Latvijā.

• Pieprasām īstenot tādu reģionālo kultūrpolitiku, kas veicina mākslas procesa un tā pieejamības decentralizāciju, respektē cilvēku vēlmes un iespējas novados. Latvijas lauki ir vide, kur dzīvo procentuāli lielākā daļa valsts pamatnācijas.

• Jebkura ar kultūru, izglītību, zinātni saistīta normatīva akta izstrādē obligāti un pašsaprotami ir jāiesaista nozares pārstāvji. Steidzamības kārtā strādājot pie budžeta grozījumiem, tiek pieļautas nopietnas kļūdas valsts kultūrpolitikā, kam var būt neatgriezeniskas sekas Latvijas sabiedrības dzīvē, tāpēc:

– sākot ar 2010. gadu, nepieciešams atgriezties pie agrākā Valsts kultūrkapitāla fonda finansējuma modeļa – 3 % no tabakas, 3 % no alkohola akcīzes nodokļa un 50 % no azartspēļu valsts nodevas, lai atjaunotu VKKF budžeta un lemtspējas neatkarību, apzinoties šī fonda nozīmi kultūras procesu nodrošināšanā;

– lai izvairītos no Latvijas grāmatniecības iznīcināšanas, steidzamības kārtā līdz 1. augustam grāmatniecības nozarē atjaunot samazināto PVN likmi. Nodrošināt augstvērtīgo grāmatu iepirkumus bibliotēkām un skolām;

– nepieļaut sabiedrisko mediju komercializāciju, garantēt atbalstu kultūras raidījumiem, kas bieži ir vienīgais kultūras informācijas avots novadu iedzīvotajiem un maznodrošinātajiem;

– jāaptur nelikumīgi izstrādātais grozījumu projekts (30.04.2009) MK noteikumos (Nr. 565, 21. 08.2007) par publiskā patapinājuma atlīdzības aprēķināšanas un izmaksas kārtību, kas Latvijas autorus nostāda juridiski neaizsargātā situācijā;

– pat krīzes apstākļos nedrīkst pieļaut valsts un pašvaldības kultūras un izglītības iestāžu likvidāciju un ēku izpārdošanu bez sabiedriskas apspriešanas.

Ir jāpanāk lūzums valdības apziņā – no totālas taupības uz inovatīvām stratēģijām. Suverēnā vara pieder tautai. Mēs nedrīkstam izniekot vēsturisko iespēju veidot un nosargāt pašiem savu valsti.

Ja rezolūcijas prasības un valsts noteiktās prioritātes – radoša personība, latviešu valoda un kultūra – netiks respektētas līdz nākamai budžeta izskatīšanai, radošo savienību biedri patur tiesības rīkot pilsoniskās nepakļaušanās akcijas.

2009.gada 1.jūnijs