Termins “LZA izstāžu galerija” ieviesās ar Mārtiņa Heimrāta izdomu un Jāņa Brenča fotomeistarības palīdzību. Nelielā telpa Augstceltnes 50. jubilejas atcerei veltītajos attēlos žurnālā “Enerģija&Pasaule” izskatījās ļoti plaša, solīda un gaiša. Un lūk, 9. jūnijā pēc Senāta sēdes galerijā atklāja Jāņa Brenča izstādi “Citāda reportāža”.

LZA prezidents Juris Ekmanis: “Jānis Brencis arī ir fiziķis, tāpat kā es. Fotomeistars, kas iemūžinājis daudzus notikumus akadēmijas dzīvē, un skaidrs – ja Brencis ir šeit, notiks kaut kas nopietns. Šajā reportāžā ir notikumu daudzveidība, raugoties no pa-gātnes uz tagadni. Melnbaltā un krāsainā daļa.” Akadēmiķe Ilga Jansone: “Foto fiksē pagātni, rosina atmiņas un atļauj ielūkoties nākotnē. Jāņa Brenča melnbaltajā foto parādās prasme ne vien pamanīt dzīves izpausmes, bet arī atnest tās līdz mūsu dienām īstā mākslas darbā.” Akadēmiķis Jānis Stradiņš ar gandarījumu novērtēja ekspozīciju Augstceltnes vērtību labākā fotodokumentālista sniegumā. “Te ir mūsu dzīve visās izpausmēs no pagātnes sestdienas talkām līdz šodienai – izgaismotajiem Rīgas tiltiem un Kokneses likteņdārza prezentācijai”, sacīja Senāta priekšsēdētājs. LZA goda loceklis mākslinieks Jānis Strupulis savu vārda brāli novērtēja kā meistaru, kurš modeli un otrādi – modelis – meistaru – sapratīs no pusvārda. “Ar viņu strādājot, rodas sajūta, ka esam pazīstami visu mūžu. Viņa foto atspoguļo cilvēka būtību”, sacīja J. Strupulis. Un uzdāvināja meistaram Līgo medaļu.

Saņēmis profesijas kolēģu apsveikumus, Jānis Brencis paskaidroja ekspozīcijas komplektēšanas principu – 30 bildes saista vēsturi (melnbaltās) ar mūsdienām (krāsainās). “Kādi mēs bijām un ko darījām – to atceras vairs tikai retais. Kā sabojājas klavieres svinīgās pionieru sanāksmes laikā, un kāds tās tūlīt labo, kāds izskatījās Padomju Latvijas ģerbonis, kā strādāja sestdienas talkā (sievietes tīra pagalmu, vīrietis skatās), kā braucām uz vēlēšanām utt. Man kādreiz teica tā – fotogrāfē slavenus cilvēkus un pats kļūsi slavens, ” – sacīja autors.

I.T.