Viktorija Baumane

(25.01.1919.– 15.06.2009.)

Šā gada 15. jūnijā deviņdesmit pirmajā dzīves gadā mūžībā aizgāja izcila zinātniece, Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekle, habilitētā bioloģijas zinātņu doktore, valsts emeritētā zinātniece Viktorija Baumane.

V. Baumane ir dzimusi 1919.gadā 25. janvārī Kijevā un kopš 1923. gada dzīvoja un mācījās Maskavā. 1944. gadā viņa beidza Timirjazeva v.n. Maskavas Lauksaimniecības akadēmiju un, Padomju Savienībā 1937. gadā represētā tēva Kārļa Baumaņa radinieku aicināta, 1945.gadā kopā ar vīru un dēlu pārcēlās uz dzīvi Rīgā.

1946.gadā V.Baumane uzsāka darbu jaundibinātajā LPSR Zinātņu akadēmijas Zootehnikas un zoohigiēnas institūtā, iestājās aspirantūrā un 1950.gadā ieguva bioloģijas zinātņu kandidāta grādu. Te viņa, būdama zinātniskā līdzstrādniece, uzsāka makroelementu (Ca un P) lomas pētījumus mājputnu organismā un 1956.gadā publicēja monogrāfiju “Racionāla vistu ēdināšana”

Sākot ar 1956.gadu un līdz aiziešanai pensijā 1992.gadā V. Baumane bija ZA Bioloģijas institūta zinātniskā darbiniece, spēcīgas pētnieciskās grupas vadītāja Dzīvnieku bioķīmijas un fizioloģijas laboratorijas ietvaros. Būdama talantīga zinātniece un izcila eksperimentātore dzīvnieku fizioloģijā un bioķīmijā, viņa būtiski padziļina minerālvielu lomas izpēti mājputnu organismā, risinot fundamentālus jautājumus šajā jomā. Šo pētījumu rezultāti 1968. gadā tiek apkopoti monogrāfijā “Кальций и фосфор. Обмен и регуляция у птиц”, uz kuras pamata V. Baumane 1969.gadā iegūst bioloģijas doktores zinātnisko grādu bioķīmijā.

Turpmākajos darba gados V. Baumanes un viņas līdzstrādnieku zinātniskie pētījumi koncentrējās uz A un D vitamīnu un minerālvielu (Ca, P, Pb, Sr, Zn) mijiedarbības likumsakarību noskaidrošanu dzīvnieku (g.k.putnu) organismā. Īpaši nozīmīgs šo pētījumu cikls bija veltīts specifiskās Ca saistošās olbaltumvielas – Ca jonu membranālo translokāciju un tā homeostāzi nodrošinoša faktora izdalīšanai, identifikācijai un struktūrfunkcionālo īpašību noskaidrošanai. Ca saistošās olbaltumvielas izpēte bija izcils darbs, kas guva plašu atzinību gan zinātniski teorētiskā, gan praktiskā nozīmē – D vitamīna devu optimizēšanai mājdzīvnieku organismā, kā arī humānajā medicīnā saistībā ar Ca vielmaiņas traucējumiem. Šajā tematikā V. Baumanes vadībā tika izstrādātas un aizstāvētas piecas kandidāta disertācijas.

1989.gadā iznāca V. Baumanes monogrāfija “Биохимия и физиология витамина D”, kura ieguva augstu zinātnisko novērtējumu un būtībā kļuva arī par īstu rokasgrāmatu ne tikai biologiem, bet arī ārstiem.

V. Baumane ir publicējusi kopumā piecas dažādas zinātniskās monogrāfijas un vairāk nekā 300 zinātnisku publikāciju. 1979.gadā viņa tika apbalvota ar Darba Sarkanā Karoga ordeni. 1980.gadā kļuva par Ukrainas PSR Valsts prēmijas laureāti. 1998.gadā viņa ieguva LPSR Nopelniem bagātās zinātniskās darbinieces goda nosaukumu.

V. Baumane būtībā visu savu dzīvi veltīja darbam zinātnē un zinātnisko darbību uzskatīja par svarīgāko savas dzīves aicinājumu, kas, viņasprāt, sniedza tai vislielāko gandarījumu. V. Baumane vienmēr bija ļoti demokrātiska un visiem pieejama, ļoti atsaucīga un labestīga attieksmē ar kolēģiem. Savus zinātniskos uzskatus mācēja argumentēt un aizstāvēt, vienmēr bija konstruktīva un principiāla zinātniskās diskusijās.

Viss, ko savā dzīvē V. Baumane ir sasniegusi, ir bijis iespējams, pateicoties viņas zinātnieces talantam un neatlaidīgam, mērķtiecīgam darbam zinātnes laukā.

Visu mūsu atmiņā V. Baumane paliks kā izcila personība un sirsnīgs cilvēks, zinātniece, kas ar savu darbu ir darījusi godu Latvijas zinātnei.