2009.gada 23. aprīlī LZA ĶBMZN organizētajā LZA sēdē “Botāniskie pētījumi Latvijā” , ko sagatavoja LZA korespondētājloceklis Viesturs Melecis, tās dalībnieki noklausījās un apsprieda 3 ziņojums.

LU Bioloģijas institūta Botānikas laboratorijas vadītājs Dr.biol. Viesturs Šulcs pārskata referātā “Latvijas vaskulāro augu floras izpēte” norādīja, ka patlaban Latvijas augu valsts pētījumu centrs ir LU Bioloģijas institūts. Izveidotā vaskulāro augu herbārija fondus un floras datu bāzes informāciju plaši izmanto gan mācību, gan zinātniskajā darbā , tos pieprasa arī ieinteresētās valstiskās un privātās institūcijas. Pētījumos iegūtie rezultāti izmantoti dažāda ranga, rakstura un apjoma starptautiskos projektos. Latvijas floras izpēte kopš 18. gadsimta otrās puses ilgtermiņā ir nepārtraukts process, un pētījumu rezultāti ir bāze floras pētījumiem nākotnē.

Pārskatu “Latvijas augāja dinamika pēdējos 50 gados” sniedza institūta Ģeobotānikas laboratorijas vadītājs Dr.habil.geogr. Māris Laiviņš. LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes docente Dr.geogr. Solvita Rūsiņa referēja par dabisko zālāju aizsardzības problēmām Latvijā.

Kā sēdes nobeigumā uzsvēra LU Bioloģijas institūta direktors prof. Viesturs Melecis, piešķirot budžeta finansējumu, ir jānodala pētījumi ar nacionālu nozīmi no starptautiskiem pētījumiem dažādās nozarēs, jo tie ir specifiski pētījumi, kas sākas ar vietējo datu uzkrāšanu, un tikai pēc tam tos var vispārināt. Latvijas dabu var pētĪt tikai Latvijā, un tāpēc šiem pētījumiem ir jābūt prioritāriem.

2009. gada 29. maijā notika LZA Ķīmijas, bioloģijas un medicīnas zinātņu nodaļas sēde “Kauls kā dzīvs orgāns”, ko sagatavoja LZA kor.1oc. RSU profesore Māra Pilmane. Sēdes dalībnieki ar lielu interesi noklausījās LZA goda doktora RSU profesora Jāņa Vētras referātu “Kaulaudu balsta mehāniskās funkcijas bioloģiskie pamati”, M.Pilmanes referātu “Biomateriālu un audu biosadenoas izvērtēšana dažādā laika posmā pēc implantēšanas – jautājumi un risinājumi” un LLU Biotehnoloģijas un veterinārmedicīnas zinātniskā institūta “Sigra” vadošās pētnieces Ineses Zītares ziņojumu “Govju kaulaudu struktūras pētījumi”. Sēdes noslēgumā izraisījās dzīva diskusija par ziņojumos iekļautajām problēmām.

20. maijā notika FTZN izbraukuma sēde uz LU Fizikas un ma-temātikas fakultātes Lāzeru centru: “LU Lāzeru centra pieredze studentu un jauno zinātnieku iesaistīšanā zinātniskajā darbā.”

Par Lāzeru centra vēsturi un perspektīvām sēdes dalībniekus informēja LU rektors, Lāzeru centra vadītājs Mārcis Auziņš. Lāzeru centram ir vislielākie lāzeru resursi Latvijā. Patlaban šeit strādā 25 darbinieki, no tiem 17 ir studējošie un jaunie zinātnieki. Centra sastāvā ir četras zinātniski pētnieciskās laboratorijas. Laboratorijas nodarbojas ar fundamentāliem atomu un molekulu pētījumiem. Fiziķi strādā dažādos starptautiskos projektos un rezultātus regulāri publicē starptautiskos žurnālos.

Par Lāzeru centra Molekulārās optikas polarizācijas laboratorijas pētījumiem referēja akad. Ruvins Ferbers. Par Lāzeru centra Molekulāro kūļu laboratorijas darbību referēja laboratorijas vadītājs Aigars Ekers. Par spektroskopijas metožu pielietojumiem astrofizikā sēdes dalībniekus informēja Astrospektroskopijas laboratorijas vadītājs profesors Laimons Začs.

Iepazīšanās ar LU Lāzeru centru notika LU Fizikas un matemātikas fakultātes pagrabstāvā. Viesus pieņēma un Lāzeru centru izrādīja Lāzeru centra Molekulāro kūļu laboratorijas vadītājs Dr.phys.

Aigars Ekers, Centra doktoranti un studenti. LU Lāzeru Centra apmeklējums atstāja lielu iespaidu uz klātesošajiem, jo šeit izdevās realizēt modeli – visus fundamentālos pētījumus veic studenti profesoru vadībā. Tas nozīmē, ka Latvijā ir iespējams izglītot jaunus, tehniski saprotošus, zinošus cilvēkus. Šis ir viens piemērs, kādā veidā var attīstīties fundamentālā zinātne Latvijā.

16.jūnijā notika FTZN izbraukuma sēde uz Fizikālās enerģētikas institūtu: “Saules enerģijas izmantošanas iespējas un problēmas Latvijā.” Valsts pētījumu programmas “Modernu metožu un tehnoloģiju izpēte un izstrāde enerģētikā: videi draudzīgiem atjaunojamās enerģijas veidiem, enerģijas piegādes drošībai un enerģijas efektīvai izmantošanai” starpatskaite.

Sēdes sākumā Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Juris Ekmanis atzīmēja, ka atjaunojamie resursi ieņem nozīmīgu vietu Latvijas primāro resursu bilancē. Galvenie resursi, kas šodien tiek plaši izmantoti, ir koksne un hidroresursi, mazākā apjomā tiek izmantota vēja enerģija, biogāze un Saules enerģija. Atjaunojamo resursu īpatsvars primāro energoresursu piegādē 2007.gadā bija 26.9%, un lielāko daļu no šī daudzuma veido kurināmā koksne.

Par Saules enerģijas izmantošanas vēsturi un perspektīvām Latvijā sēdes dalībniekus informēja LZA kor.loc., FEI Enerģijas resursu laboratorijas vadītājs Pēteris Šipkovs. Saules enerģija ir visizplatītākais resurss uz Zemes. Saules radiācijas ilgums un intensitāte ir atkarīga no gadalaika, laika apstākļiem un valsts ģeogrāfiskā stāvokļa. Gada globālais starojums uz horizontālas virsmas Saules joslas reģionos var sasniegt 2200 kWh/m². Ziemeļeiropā un Latvijā Saules starojuma maksimālais lielums ir 1100 kWh/m² gadā. Tomēr, ņemot vērā siltuma pārvadi un lietderības koeficientu, reāli var izmantot 400–450 kWh/m². Latvijā Saules enerģiju visvairāk iespējams izmantot no aprīļa pēdējās dekādes līdz septembra pirmajai dekādei, kad starojuma intensitāte sasniedz 170 kWh/m² – jūnijā, jūlijā. Vislielākā Saules intensitāte ir Kurzemes piekrastē, Rīgas jūras līča piekrastes un Zemgales daļā. Saules enerģiju var izmantot gan siltuma ražošanai, gan elektrības ražošanai, gan pasīvi.

FEI Enerģijas resursu laboratorijā veikti pētījumi par Saules enerģijas izmantošanas iespējām. Aizkrauklē tika realizēts pirmais lielākais Saules kolektoru projekts Baltijā ar kopējo Saules kolektoru platību 155 m². Sīkāku informāciju par FEI Saules enerģijas testēšanas poligonu deva M.sc. Mārtiņš Vanags un ing. Andrejs Sņegerjovs. Par “Ūdeņraža iegūšanas un izmantošanas tehnoloģiju izpēte un izstrāde” referēja trešā projekta vadītājs Dr.phys. Jānis Kleperis (LU CFI). Par “Saules plantāciju” Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūtā, par aktivitātēm un sadarbību ar skolniekiem sēdes dalībniekus informēja Dr.phys. Līga Grīnberga.

Iepazīšanās ar FEI Saules enerģijas testēšanas poligonu notika FEI uz jumta.

FEI Saules enerģijas testēšanas poligona apmeklēšana atstāja lielu iespaidu uz klātesošajiem. Sēdes dalībnieki konstatēja projektu izpildes sekmīgu gaitu. Nodaļas locekļi apstiprināja visas projektu vadītāju atskaites. Pateicoties Valsts pētījumu programmai, ir iespējams risināt vienu no vissvarīgākajam Latvijas enerģētikas problēmām. Ar atjaunojamiem enerģētikas resursiem saistītās tēmas ir ieinteresējušas un arī turpmāk interesēs zinātniekus. Jauka izskaņa nodaļas sēdei bija Pētera Šipkova apsveikšana jubilejā.

Abas FTZN izbraukuma sēdes bija interesantas un to dalībnieki atzina šādas prakses lietderību.