Lietainajā 4. jūnija rītā no Augstceltnes ceļā uz diviem ievērojamiem vēstures objektiem – Livonijas ordeņa Cēsu pili un Āraišu ezerpili - devās Latvijas Zinātņu akadēmijas izbraukuma sēdes dalībnieki.

Cēsīs, Livonijas ordeņa mūra pilī kolēģus sagaidīja ilggadējā arheoloģisko izrakumu vadītāja Dr. hist. h.c.  Zigrīda  Apala. Iespaidīgā Livonijas ordeņa cietokšņa (13. – 17. gs.) pētniecība bagātinājusi Latvijas viduslaiku vēsturi, veidojusi jaunas tradīcijas Cēsu pilsētā.  

Āraišu  ezerpilī  sēdes dalībniekus uzņēma Dr.hist.h.c., Dr.hist. Jānis Apals. 70. tajos gados J. Apals sāka Latvijas zemūdens arheoloģisko pieminekļu apzināšanu, pētniecību uz zinātniskiem pamatiem, ezerpils rekonstrukciju. Rezultātā radās Āraišu ezerpils – liecība par latgaļu dzīvesveidu 9. un 10. gs.

Abi zinātnieki ir entuziasti, pateicoties kuru aizrautībai un mūža darbam, Latvijā ir vairojies izcilu kultūrvēsturisko pieminekļu skaits. Šie pieminekļi kļūst par unikāliem tūrisma objektiem. Akadēmiķis Tālavs Jundzis, vērtējot šāda līmeņa Letonikas pētījumu nozīmi, atzina, ka šeit vienoti darbojas kultūras, zinātniskais un pragmatiskais aspekts. ... Pragmatiskais aspekts attiecas arī uz citiem muzejiem, kur ieguldītajiem līdzekļiem ir sava atdeve. (Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai. 2009. 26. jūn.)