Savstarpējo vienošanos par Latvijas izteikto vēlmi slēgt sadarbības līgumu Latvijas Republikas un Eiropas Kosmosa aģentūras ESA (European Space Agency) pārstāvji panāca 2008.g. 16.aprīlī. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātais Ministru kabineta noteikumu projekts, ko IZM 2009.g. janvārī saskaņojusi ar ESA un kura izstrādes laikā bija iespēja arī Latvijas Zinātnes padomei un Latvijas Zinātņu akadēmijai izteikt iebildumus un priekšlikumus, bija nākamais solis sadarbības turpināšanā un kopīgo mērķu sasniegšanā (sk. Latvija plāno attīstīt sadarbību kosmosa jomā. – “ZvD”, 2009, nr. 203, 12.lpp. http://www.lu.lv/zvd/2009/pavasaris/kosmosa_joma.html).

Līguma mērķis ir nodibināt tiesisko pamatu Latvijas un ESA sadarbībai kosmosa izpētes un miermīlīgas izmantošanas jomā, kā arī nosacījumus kopīgu projektu īstenošanā. Kā būtiskākās jomas, kurās Latvija un ESA redz sadarbības iespējas, Līgumā minētas astronomija un astrofizika, Saules sistēmas izpēte un Saules–Zemes fizika, satelītnavigācija un daudzas citas Latvijas aktivitātes kosmosa pētniecībā, kurās arī Latvijas Universitātes Astronomijas institūtam (LUAI) ir iestrādes un uzkrāta pieredze, piemēram, pavadoņu lāzerlokācija, ar kuru Latvijas Universitātes astronomi nodarbojas jau no to pirmsākumiem, t.i., vairākus gadu desmitus. Latvija ir starp 16 pasaules valstīm, kura ir spējusi ne tikai apgūt lāzerlokācijas tehnoloģiju, bet pat radīt ZMP lāzerlokācijas sistēmu LS–105 – pasaules līmeņa izstrādi, ar kuru LUAI piedalās Starptautiskajā lāzerlokācijas dienestā ILRS (International Laser Ranging Service). Daudzas no LU astronomu oriģinālajām izstrādēm tiek izmantotas citās lāzerlokācijas stacijās pasaulē (Austrijā, Vācijā, Somijā, Ukrainā).

LUAI Astrofizikas observatorijas Šmita teleskops Baldones Riekstukalnā pēc spoguļa atjaunošanas un apgādāšanas ar jaunu jutīgu uztveršanas aparatūru ir iesaistīts jaunā pētniecības virzienā – asteroīdu, tostarp Zemei bīstamo, – novērojumos, un Latvijas astronomijā pirmo reizi ir atklāts vairāk nekā 20 asteroīdu, starp kuriem ir piederīgi Zemei tuvu pienākošo saimei (NEOA tipa).

Bez minētajām kosmosa pētniecības Latvijas aktivitātēm, kas saistītas ar Zemi un Saules sistēmu, ir vairāku gadu desmitu nopietni pētījumi astrofizikā, par ko liecina daudzi desmiti zinātnisku rakstu krājumu un ASV tulkotas un izdotas monogrāfijas un ar ko pašlaik nodarbojas tikai Latvijas Universitātē. Latvijas Universitāte kā nacionālais loceklis arī pārstāv Latvijas valsti Starptautiskajā Astronomijas savienībā IAU (International Astronomical Union), kuras individuālo biedru vidū ir LUAI zinātņu doktori (A.Alksnis, M.Ābele, D.Docenko, I.Eglītis, J.Freimanis, E.Grasbergs, K.Lapuška, B.Rjabovs, I.Šmelds, I.Vilks), LUAI zinātnieki ir Eiropas Astronomijas biedrības EAS (European Astronomical Society) biedri (A.Alksnis, I.Eglītis, B.Rjabovs, I.Šmelds).

Lai veicinātu Latvijas zinātniskās pētniecības attīstību, starptautisko sadarbību un plašāku zinātnes sasniegumu izmantošanu, Starptautiskā Astronomijas gada –2009.g. 23.jūlijā izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe valdības vārdā parakstīja Latvijas Republikas valdības un Eiropas Kosmosa aģentūras ESA (European Space Agency) līgumu par sadarbību kosmosa jomā miermīlīgiem mērķiem. No ESA puses līgumu parakstīja Aģentūras Juridisko lietu un ārējo sakaru direktors Peters Hulsrojs (Peter Hulsroj).

Pirms Līguma parakstīšanas izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe pauda pārliecību: lai pilnveidotu un attīstītu starptautisko sadarbību, pirmkārt, Latvijai ir vēlme to darīt, otrkārt, ir materiāltehniskā bāze, nepieciešamās studiju programmas, kas ir pamats cilvēkresursu attīstībai, kā arī sadarbība ar jomas speciālistiem un institūcijām ārvalstīs. ESA Juridisko lietu un ārējo sakaru direktors Peter Hulsroj uzsvēra, ka šajā līgumā ietverto principu īstenošana ir nozīmīga investīcija mūsu visu, arī – Latvijas, ilgtspējīgā un drošā nākotnē, īpaši – krīzes laikā.

Līguma parakstīšanas ceremonija notika IZM Apspriežu zālē. No ESA bija klāt arī Anabelle Fonseca Colomb, Starptautisko sakaru departamenta administratore.

Lai gan ESA ir viena no spēcīgākajām pasaules kosmosa pētniecības insitūcijām, kas kopā ar NASA u.c. valstu kosmosa aģentūrām nosaka Eiropas (un pasaules) astronomijas nākotnes vīzijas (sk. Soli tuvāk “Kosmiskajai vīzijai 2015–2025”. – “ZvD”, 2007, nr. 197, 49.lpp. http://www.lu.lv/zvd/2007/piel/rudens_solis.html), Latvijas zinātniskā sabiedrība Līguma parakstīšanas ceremonijā bija pārstāvēta ļoti skopi. Saskaņā ar Vienošanās parakstīšanas ceremonijas darba kārtību piedalīšanās bija paredzēta tikai Jurim Žagaram, Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra direktoram, kas cita starpā minēja Ventspils Augstskolas studentus, kuri, būvējot mikrosatelītu “Venta – 1”, starptautiski pierādījuši savas zināšanas un prasmes, un uzsvēra, ka šis līgums dod ietvaru un rosina Latvijas zinātnei vēl aktīvāk un ciešāk sadarboties, koncentrējot dažādus resursus pēc iespējas augstāka rezultāta sasniegšanai.

Latvijas pusi pārstāvēja vēl Dana Reizniece (Ventspils Augsto tehnoloģiju parks), Irina Arhipova (IZM), Kaspars Karolis (IZM), Ārija Konstantinova (IZM). Parakstīšanas ceremonijā klāt bija arī Agnese Korbe (ministres preses sekretāre) un daži preses pārstāvji, tostarp no LU un ZvD (sk. http://www.lu.lv/laikraksts/zinas/1243/index.html).

“Kad mūsu sabiedrība beigs lūkoties Visumā, ko mēs apdzīvojam, kad mēs pārtrauksim uzdot jautājumus par to, – tad mūsu sabiedrība būs gatava pagrimt.” – Prof . Deivids Sautvuds (David Southwood), ESA Zinātnes direktors, vada ESA Zinātnes programmu kopš 2001.gada maija.

I.Pundure, “Zvaigžņotā Debess”