26. un 27. oktobrī Latvijas Zinātņu akadēmijā risinājās Letonikas III kongress, kura devīze bija “Pētījumi Letonikā: paveiktais un darāmais”. Kongresa pirmajā dienā pēc LZA prezidenta ievadvārdiem, Valsts prezidenta Valda Zatlera apsveikuma, LR Saeimas sekretāra Dzintara Rasnača, Igaunijas vēstnieka Jāka Jērīta, LR Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komitejas priekšsēdētāja Jāņa Strazdiņa un Latvijas Universitātes rektora Mārča Auziņa vārdiska, kultūras ministra Inta Dāldera rakstiska suminājuma Letonikas III kongresam un Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas studentu muzikāla sveiciena sākās kongresa praktiskais darbs.

Par tematu “Dziesma, tauta, valoda” runāja akadēmiķe Vaira Vīķe–Freiberga, referātu “Latvijas intelektuālās un politiskās elites izveidošanās: problēmas un pretrunas (Latvijas Universitātes dibināšanas 90 gadu atskatā)” nolasīja akadēmiķis Jānis Stradiņš, programmas “Letonika” koordinatore akadēmiķe Ilga Jansone iepazīstināja ar paveikto (“No ieceres līdz rezultātiem”).

Pēc programmas “Letonika” publikāciju izstādes atklāšanas ziņojumus sniedza projektu vadītāji un izpildītāji: projekts “Latviskās apziņas atmoda un nevardarbīgās pretošanās pieredze (1945 – 1991)”, projekts “Okupācijas režīmi Latvijā un to sekas: politiskie, ekonomiskie, tiesiskie, sociālie un ētiskie aspekti, 1940 – 1965”, projekts “Latvijas ārpolitika un diplomātija 20. gadsimtā”, projekts “Etniskie un sociālpolitiskie procesi Latvijā: stereotipu analīze”, projekts “Letonikas avotu izpēte un datorizācija”, projekts “Valoda un vide”, projekts “Latviešu valodas struktūra, funkcijas un elementi: izpēte un sistematizācija”, projekts “Vecuma grupu valodas īpatnības Latvijā: lingvistiskais, sociālais un kultūras aspekts”.

27. oktobrī kongresa dalībnieki un klausītāji iepazinās ar sekojošiem projektiem: “Latviešu valodas skaidrojošo vārdnīcu un jaunaizguvumu datubāze”, “Eiropas vērtības Latvijas kultūrā un intelektuālās tradīcijas veidošanās (no apgaismības līdz zināšanu sabiedrībai 21. gs.)”, “Starpkultūru komunikācija: Latgale– Latvija–Eiropa”, “Kultūra un vara: mijiedarbes latviešu valodā, literatūrā un folklorā”, “Kolektīvās un individuālās identitātes dzīvesstāstos”, “Latviešu rakstnieku daiļrades, latviešu teātra un mūzikas kultūras izpēte”, “Tradicionālā kultūra Latvijā: vēsturiskie un mūsdienu aspekti”, “Latvijas mākslas vēstures diskursi 21. gadsimtā”.

Kongresa noslēguma sēdē domās par Letonikas vietu un lomu mūsdienu sabiedrībā dalījās LZA goda loceklis kinorežisors Jānis Streičs. Akadēmiķe Maija Kūle runāja par nacionālās identitātes pētījumiem un nākotnes iecerēm. Valsts pētījumu programmas “Letonika” uzraudzības padomes locekle Agrita Ozola “Letonikas” programmas īstenošanu vēroja ar “skatu no malas” – ļoti atzinīgu un ieinteresētu skatu. Kongresa kopsavilkumu kopā savilka programmas “Letonika” vadītājs akadēmiķis Jānis Stradiņš. Noslēdzies ļoti ražīgs darba cēliens.