Jaunievēlētās akadēmiķes kantoris, proti – Latviešu valodas institūts bija parūpējies par vēl vienu pārsteigumu – jaunu, gudru un skaistu ārzemju locekli, tikko 35 gadus vecu (dz. 12. 12. 1972.) Sanktpēterburgas Valsts universitātes asociēto profesoru, Baltistikas sektora vadītāju Alekseju Andronovu, kurš par parādīto godu pateicās raitā latviešu valodā, pēc vārda kabatā nelienot. Kā nekā bez daudziem zinātniskiem rakstiem un konferenču tēzēm viens no lekciju kursiem, kuru viņš lasa, ir praktiskā latviešu un lietuviešu valoda.

Vēl jaunāks gudrs un skaists LZA īstenais loceklis Andris Ambainis (dz. 18. 01. 1975.), ar kura fantastisko CV varēja iepazīties “ZV” Nr. 20 2007.g. 3. XII (skat. internetā http://www.lza./lv/scientists/ambainisa.htm), diemžēl kārtējo reizi atradās ārzemēs, jo viņš ir pasaules mēroga zinātnieks. Tā paša iemesla dēļ izpalika arī korespondētājloceklis Jānis Spīgulis (http://www.lanet.lv/~spigulis) un goda loceklis Alvis Hermanis.

Apliecinājumu savai piederībai LZA goda doktoru saimei saņēma LLU profesors habilitētais inženierzinātņu doktors Pēteris Rivža, kurš savam zinātniskajam titulam varēs rakstīt klāt arī Dr. h.c.sc. comp. Uz viņu asinskāru skatienu meta Fizikas un tehnisko zinātņu nodaļas priekšsēdētājs akadēmiķis Juris Jansons, tāpat kā uz jauno korespondētājlocekli LU profesoru Juri Borzovu. Fiztehniķu nodaļai šajā rudenī brangs ķēriens – divi īstenie locekļi (Andris Ambainis un RTU zinātņu prorektors profesors habilitētais inženierzinātņu doktors Leonīds Ribickis) un divi korespondētājlocekļi (Jānis Spīgulis un Juris Borzovs). Plus vēl divi goda doktori, abi informātiķi Edvīns Karnītis un Pēteris Rivža. Gan jau Juris Jansons zina, kā viņus visus lietā likt.

Latvijas Organiskās sintēzes institūts uz iesaukumu Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekļu rindās bija sekmīgi deliģējis divus laboratoriju vadītājus – vienu no šobrīd redzamākajiem vidējās paaudzes ķīmiķiem–organiķiem Valerjanu Kausu un Maiju Dambrovu. Institūta direktors par Valerjanu Kausu esot teicis, ka viņš ir institūtā visvairāk pelnošais zinātnieks. Kauss precizēja – zinātnieks, kurš savai laboratorijai piesaistījis visvairāk ārzemju naudas. Arī Maijai Dambrovai, tāpat kā īstenajam loceklim LU profesoram Andrim Zicmanim un korespondētājloceklim LU Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas institūta direktoram Uldim Kalneniekam sadarbība ar ārzemēm nav sveša lieta. Tas tikai pierāda zinātnes globālo, vispārcilvēcisko dabu, jo tās sasniegumus lieto visi, neatkarīgi no robežām. (Starp citu, naktī uz 21. decembri krita Latvijas robežas ar Igauniju un Lietuvu un ceļš uz Šengenu bija vaļā.) Par to, lai Latvijas Zinātņu akadēmija neaizmirstu savas saknes un nacionālo piederību, rūpējas jau pieminētā akadēmiķe Ilga Jansone un korespondētājloceklis arhitektūras doktors Jānis Zilgalvis, kurš modru aci vēro Latvijas arhitektūras un kultūrvēstures pieminekļus. Starp viņa rakstītajām grāmatām par Daugavas muižām, mācītājmuižām, Dikļu muižu, neogotiku u.c. ir arī grāmata par 100 apdraudētākajiem kultūras pieminekļiem Latvijā. Gan jau jaunajam akadēmijas korespondētājloceklim par to nāksies stāstīt kādā no nākamā gada sēdēm. Vieglu dzīvi jaunajiem locekļiem ne LZA prezidents, ne nodaļu priekšsēdētāji nesolīja.