Pašā gada nogalē – 18. decembrī Latvijas Zinātņu akadēmijā medaļas, diplomus un ziedus (protams, arī aploksnes ar vērtīgiem čekiem) pasniedza diviem LZA un firmas “ITERA-Latvija” gadskārtējās balvas laureātiem. LZA prezidents Juris Ekmanis bija saskaitījis, ka 2007. gadā tas notiek septīto reizi. Iepriekšējie laureāti – ievērojami vides, ģeogrāfijas un Zemes zinātņu pārstāvji Gunārs un Andris Andrušaiši (tēvs un dēls), profesori Aija Melluma, Guntis Eberhards, Māris Kļaviņš, divi Viesturi – Melecis un Jansons, sikspārņu pētnieks Gunārs Pētersons, mežzinātnieks Pēteris Zālītis, rododendru pētnieks un selekcionārs Rihards Kondratovičs, jaunu ābolu, saldo ķiršu un citu gardumu saimniece Edīte Kaufmane no Dobeles slavenā Upīša dārza (Latvijas Valsts augļkopības institūta), “putnu vīrs” Jānis Vīksne. Dažādas specialitātes, bet kopējas rūpes par Latvijas vidi, tās daudzveidību, tīrību un ilgtspēju.

Tieši tādam mērķim kalpo firmas “ITERA-Latvija” finansiāli atbalstītā un Latvijas Zinātņu akadēmijas izvērtētā balva. (Līdzšinējā trešā partnera Latvijas Izglītības fonda vietā balvu administrē Rīgas Tehniskās universitātes fonds.)

Rīgas Tehniskās universitātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta direktori, profesori habilitēto inženierzinātņu doktori DAGNIJU BLUMBERGU vislabāk raksturo RTU Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes Domes priekšsēdētāja Jāņa Gerharda konkursa žūrijai adresētā ieteikuma vēstule:

“Profesore Dagnija Blumberga ir Latvijā pazīstama enerģētikas un vides zinātņu eksperte, kura ir ilgstoši strādājusi enerģētikas ekoloģisko pētījumu jomā un ir aktualizējusi enerģētikas un vides problēmu ciešo savstarpējo saiti. Vides problēmu integrāciju enerģētikā D. Blumberga aizsāka, 1976. gadā izveidojot Vides un pieminekļu aizsardzības biedrības Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes nodaļu un kļūstot par tās priekšsēdētāju. Darbs sabiedriskajā organizācijā pārauga zinātniskā un pedagoģiskā kvalitātē. Kopš tā laika ir realizēti vides un enerģētikas izpētes projekti un programmas, tapušas zinātniskās publikācijas, izveidota akadēmiskā vides zinātnes studiju programma bakalauriem, maģistriem un doktorantiem. [..] D. Blumberga aktīvi darbojas vides un enerģētikas laukā gan Latvijā, vadot Vides zinātnes un izglītības padomi, organizējot zinātniskas konferences, gan Eiropā – būdama ES eksperte, žurnālu un konferenču zinātnisko orgkomiteju darbībā. Viņa regulāri veic izpēti LZP grantu ietvaros, ES 5. un 6. ietvarprogrammas projektos, Ziemeļvalstu Energoizpētes programmās. Darbu kopa “Energoresursu izmanošanas izpēte. Vides un klimata aspekti” ir nozīmīgs devums vides zinātnes attīstībā.”

Pati laureāte pēc balvas saņemšanas teica: “Klausījos šeit teiktos labos vārdus un mēģināju saprast, kur man radies spēks cīnīties un dīdīties uz priekšu. Viens vectēvs no mūrnieka izsitās par arhitektu un būvuzņēmēju. Diemžēl viņa būvētās ēkas kara laikā aizgāja pazušanā līdz ar Jelgavu. Otrs vectēvs bija viens no pirmajiem teātra režisoriem. No viņiem man spīts un vēlēšanās darīt to, ko saka iekšējā balss.” Dagnijas Blumbergas dzīves pieredze ir arī pierādījums tam, cik liktenīgi labvēlīga reizēm mēdz būt nejaušība. Nevarēdama iestāties ķīmiķos, viņa nejaušības pēc nonāca enerģētiķos, kur, kā pati saka, satika daudz interesantu cilvēku. Bezmaz vai piespiedu kārtā kļuva par Dabas un pieminekļu aizsardzības biedrības fakultātes organizācijas vadītāju un “saindējās” ar dabas aizsardzības ideju uz visu mūžu. Dagnija Blumberga izaudzinājusi trīs brašas meitas, visas zinātņu doktores, un šogad kļuvusi par triju mazmeitu vecmāmiņu.

LU profesors ģeogrāfijas zinātņu doktors OJĀRS ĀBOLTIŅŠ ģeologa ceļu uzsāka tajā laikā, kad vairums Latvijas ģeologu profesiju apguva citās Padomju savienības pilsētās. Studējis LVU Ģeogrāfijas fakultētē, aizstāvējis kandidāta disertāciju par Gaujas un tās pieteku ieleju sistēmas attīstību leduslaikmeta beigu posmā un pēcleduslaikmetā, strādājis tepat Rīgā Vissavienības jūras ģeofizikas un ģeoloģijas institūtā ar stulbo abreviaturu VNIIMORGEO, kur veica pētījumus glaciālajā ģeomorfoloģijā un līdzdarbojās īpaši aizsargājamo ģeoloģiski ģeomorfoloģisko dabas pieminekļu sistēmas izveidē, piedalās konferencēs, izvirzīts pasaulē prestižās Starptautiskās kvartārpētniecības savienības (INQUA) Morēnu ģenēzes un litoloģijas komisijas sastāvā. LVU Ģeogrāfijas fakultātes Fiziskās ģeogrāfijas katedrā mācīja studentus vispārīgajā ģeoloģijā, hidroģeoloģijā un Latvijas ģeoloģijā, vadīja lauka prakses un kursus, organizēja glaciālģeoloģiskas ekpedīcijas dažādos Latvijas novados. 1991. gadā PSRS ZA aizstāvējis ģeogrāfijas zinātņu doktora disertāciju ģeomorfoloģijas un evolucionārās ģeogrāfijas apakšnozarē par glaciostruktūrām un ledāja morfoģenēzi, kas balstās uz ilgstošiem un detāliem pētījumiem par Latvijas ledāja augstieņu kā reljefa lielformu un to saposmojumu veidojošo reljefa vidējformu iekšējās uzbūves pētījumiem. Katedras vadītājs, habilitētais doktors, profesors, valsts emeritētais zinātnieks. Un gadu gadiem – studentu aptaujās atzītais pats populārākais pasniedzējs.

Ojārs Āboltiņš, paša vārdiem sakot, nepārstāv to ģeoloģiju, kas atrodas priekšplānā – naftas, gāzes, dimantu ieguvju meklēšanu. Viņa pārstāvētā ģeoloģija ļauj noskaidrot, kā radusies tā dabas vide, kurā šodien dzīvojam un kuru vēlamies redzēt labi sakārtotu. Viņš pateicās savai mammai, kurai 95 gadi, dzīvesbiedrei, kurai vienai bija jāaudzina bērni, kad viņš devās kārtējās ģeoloģiskās ekspedīcijās un lauka praksēs. “ITERA-Latvija” prezidents Juris Savickis sāka ar priču par to, ka Dievs visiem cilvēkiem deva talantu un tikai no paša cilvēka bija atkarīgs, vai tas savu talantu apraks vai kops un attīstīs. Tiem, kas savu talantu ir saglabājuši un kopuši, ir jāpalīdz to vairot, ko viņš sola darīt arī turpmāk un atbalstīt talantīgus zinātniekus, kuri strādā Latvijas vides izpētē un saudzīgā izmantošanā.

RTU fonda pārstāvis prof. Imants Meirovics darīja sabiedrībai zināmu, ka arī pats Juris Savickis kā Latvijas tenisa asociācijas prezidents ir pelnījis apsveikumus, jo nupat tenisa asociācijai ir piešķirti 14 miljoni dolāru tenisa kortu attīstīšanai, kas ļaus mūsu jaunajiem talantiem trenēties un izkoptat savas spējas. J. Savickis aicināja sūtīt savus bērnus un mazbērnus trenēties tenisspēlē, jo 10 – 15 labākajiem ir pieejama bezmaksas izglītība ASV augstskolās. 2007. gada balvu zvaigžņu lietus ir nolijis. Gaidīsim nākošo gadu.