Šajā īsajā rakstā mēs nezīmēsim līknes par publikāciju no Latvijas Web of Science izmaiņu pa gadiem: šie fakti ir doti un analizēti 2003. gadā (un kopš tā laika būtiski nekas nav mainījies) grāmatā par Baltijas zinātni [1] un saistībā ar šo grāmatu nolasītajā referātā [2] ar analīzi par Baltijas un Igaunijas zinātni. Pašreizējā raksta galvenais mērķis ir konstatēt, kas šodien mainījies Latvijas zinātnes struktūrā un autorībā salīdzinājumā ar tālo 90.gadu sākumu. Tam nolūkam mēs salīdzinām publikāciju no Latvijas sadalījumu pa zinātnes nozarēm Web of Science divās “piecgadēs”: 1990–1994 un 2005–2009. Analīzei izvēlēta Web of Science datu bāze, kas ir pieejama Latvijā (Akadēmiskajā bibliotēkā) un aptver ap 10 tūkstoši pasaules zinātnisko žurnālu, kas ir apmēram 10% no visu žurnāla skaita. Mums var pārmest, ka analizējam it kā visu 2009.gada devumu, kad gads vēl nav beidzies: iespējamais “iztrūkums” ir ap 10% (vai 2% rēķinot uz visu 5 gadu periodu).

Ilgu laiku Web of Science (skat. http://www.isiwebofknowledge.com) bija monopolstāvoklis “prestižo” žurnālu atrašanā un attiecīgo “prestižo” publikāciju uzskaitē, kas balstās uz automatizētu citēšanas analīzi. Ap 2005.gadu lielā zinātniskā izdevniecība Elsevier izveido līdzīgu sistēmu Scopus (http://www.scopus.com un http://www.scimagojr.com), kas atšķiras ar lielāku aptverto žurnālu skaitu. 2008.gadā Web of Science arī papildināja aptverto žurnālu skaitu ar vairāk kā tūkstoti tā saucamajiem reģionāliem žurnāliem, tai skaitā 16 žurnāliem no Lietuvas. Ja žurnāls tiek atreferēts Web of Science vai Scopus sistēmā, šādu žurnālu var uzskatīt par prestižu. Savukārt iekļūšanai prestižo kārtā žurnālam izvirza vairākas prasības, tai skaitā lai būtu starptautiska redkolēģija un rakstu peer–review recenzēšana, lai žurnāls būtu kaut cik pazīstams attiecīgās nozares starptautiskai zinātniskai sabiedrībai, proti, lai šī žurnāla rakstus citētu citu valstu zinātnieki. Vēl nerakstīts nosacījums ir, lai žurnāls tiktu izdots angļu valodā, kas ir starptautiskā zinātnes valoda. Bet starp ietvertajiem žurnāliem ir arī daži nacionālajās valodās, acīmredzot tāpēc, ka online režīmā ir pieejami vismaz žurnāla rakstu referāti angļu valodā. Latviju starp Web of Science žurnāliem pārstāv Chemistry of Heterocyclic Compounds (Organiskās sintēzes institūta izdotais žurnāls), Mechanics of Composite Materials (Polimēru mehānikas institūta izdotais žurnāls), Magnetohydrodynamics (Fizikas institūta izdotais žurnāls).

Kādas ir Latvijas zinātnes nozares ar vislielāko publikāciju skaitu Web of Science? Atbildi uz šo jautājumu dod 1.tabula: kā 1990.gadā, tā arī pēc 15 gadiem – 2005.gadā – līdere bija un ir organiskā ķīmija (precīzāk: publikācijas organiskās ķīmijas žurnālos). Tikai šīs nozares ieguldījums publikāciju kopskaitā tagad ir samazinājies 2 reizes. Līdzīgi ir noticis ar mehānikas, materiālzinātnes (kompozītu) un polimēru zinātnes nozarēm. Pieaudzis ir publikāciju skaits inženierzinātņu (elektrība un elektronika) un optikas žurnālos. Jānorāda arī uz šeit šobrīd detaļās neapspriežamo faktu, ka izmaiņas saistītas ne tikai ar attiecīgo nozaru iekšienē notikušajām izmaiņām, bet arī ar būtisku publicēšanās žurnālu valstisko piederību pārorientāciju no bijušās PSRS žurnāliem uz Rietumu žurnāliem.

Publikāciju nozaru struktūras izmaiņas korelē ar izmaiņām “ražīgāko” autoru sarakstos (2.tabula). Samazinājies organiskās ķīmijas – OSI – pārstāvju skaits: no 16 uz 9. Ievērojami pieaudzis CFI un ASI (plus ar ASI saistīto – R.Ferbers un M.Auziņš) pārstāvju skaits. Varēja sagaidīt varbūt lielāku “jaunatnes” ietekmi 2005.–2009.g. Tomēr, neskatoties uz vismaz četru 35–40 gadīgo pārstāvju iekļūšanu šajā sarakstā, notikusi ražīgāko autoru novecošana: 1994.gadā vidējais vecums bija 55 gadi, 2009.gadā tas jau ir 58 gadi.

3.tabula parāda iespējamo pieeju attiecīgās valsts un nozares zinātnes līmeņa izvērtēšanai. Šim nolūkam var izmantot divus rādītājus: rakstu galveno autoru proporciju rakstu autoru kopskaitā un žurnālu ietekmes faktorus (angliski – impact factor) IF.

Kas jāsaprot ar galveno autoru?. Žurnāla redakcija daudzautoru rakstu gadījumā prasa norādīt vienu autoru korespondencei (sarakstei, raksta reprintu lūgšanai u.tml.). Parasti par šādu autoru tiek uzdots tas, kurš ir vai nu pamatā uzrakstījis šo publikāciju, vai grupas zinātniskais līderis. Savukārt Web of Science uzrāda savos atreferējumos šos autorus, tos var saskaitīt utt. Izrādās, ka sadarbībā ar ārzemju zinātniekiem tapušiem rakstiem par šādu galveno autoru lielākoties figurē ārzemnieks. Tāpēc īpaši būtiski ir gadījumi, kad šādos rakstos par galveno autoru tiek uzrādīts Latvijas zinātnieks.

No 3.tabulas datiem izriet, ka tikai 58% visu nozaru Latvijas rakstiem par galveno autoru uzrādīts Latvijas zinātnieks. Šis rādītājs Igaunijas gadījumā ir 67%, un Lietuvas – 77%. Skaidrojums šīm atšķirībām varētu būt šāds: Lietuvas zinātnieku sadarbība (un attiecīgi sadarbībā tapušu rakstu) ar ārzemju zinātniekiem ir vājāka; viņu publikāciju skaitu ietekmē publikācijas augstāk minētajos 16 žurnālos (ar ļoti nelielu IF). Igaunijas zinātnieki labāk zina angļu valodu, un viņiem nav jāuztic rakstīšana ārzemju kolēģiem. Latvijai vispār ir mazāk rakstu, salīdzinot ar tuvākajiem kaimiņiem, un Latvijas rakstu kopskaitā lielu lomu spēlē raksti, kas top, realizējot vairāku valstu kopīgos projektus, un tad parasti galvenais autors ir no Rietumeiropas valsts. Saprotams, ka galveno autoru proporcijas rādītājs atkarīgs no nozares (3.tabula). Organiskajā ķīmijā visu 3 Baltijas valstu gadījumā šis rādītājs ir ap 80 – 90%, jo līdz šim piemēram nebija Framework projektu ķīmijā, tātad nebija arī attiecīgu sadarbības rezultātā tapušu rakstu.

Žurnāla ietekmes faktors IF parāda frekvenci, ar kādu attiecīgā žurnāla raksti tiek citēti. IF nosacīti var pierakstīt rakstiem, kas publicēti šajā žurnālā, un tālāk arī raksta autoram. Jo lielāka IF vērtība, jo grūtāk šajā žurnālā nopublicēties. Saprotams arī, ka katrai nozarei raksturīgas savas IF vērtības, un salīdzināt žurnālus, rakstus, autorus var tikai attiecīgās nozares ietvaros.

Mēs izmantojam IF vērtības, lai novērtētu, cik tālu no vidējā pasaules līmeņa atrodas konkrētā Latvijas zinātnes nozare. (Šāda pieeja zināmā mērā līdzīga paņēmienam, kad izmanto Web of Science kādas valsts nozares Hirša indeksa uzzināšanai). Par nozares vidējo pasaules līmeni nosacīti var uzskatīt tās žurnālu (kas ietverti Web of Science) vidējo IF vērtību. Cietvielu fizikai (68 žurnāli) attiecīgais aprēķins deva rezultātu 2.36, organiskajai ķīmijai (59 žurnāli) – 2.20. Cietvielu fizikas gadījumā visu 3 Baltijas valstu vidējās IF vērtības ir zem šī nosacītā vidējā pasaules līmeņa. Organiskās ķīmijas gadījumā Latvija un Lietuva ir nedaudz zem nosacītā pasaules vidējā līmeņa, Igaunija – virs. Latvijas IF organiskajā ķīmijā pazemina publikācijas pašu žurnālā Chemistry of Heterocyclic Compounds, kuram pagaidām vēl ir neliels IF.

Web of Science atreferējot konkrēto rakstu sniedz ziņas, cik reizes tas citēts citos darbos. Ja apskatam 35 gadu periodu 1975 – 2009 gadi, tad uz šo brīdi visvairāk (907) citējumu saņēmis daudzu autoru (pavisam 30 autoru, no kuriem viens – LU profesors Valdis Pīrāgs – ir no Latvijas) 2005.gada raksts žurnālā Lancet. Šis raksts kā visvairāk citētais uzrādās arī Igaunijai un Lietuvai. Latvijas gadījumā kā otrs visvairāk citētais (pavisam 474 citējumi) uzrādīts akadēmiķa Linarda Skujas (CFI) vienpersonīgi uzrakstītais un 1998.gadā publicētais raksts žurnālā Journal of Non–Crystalline Solids.

Kāpēc Latvija atpaliek publikāciju skaitā, kas ietverti Web of Science (salīdzinājumā, piemēram, ar Igauniju un Lietuvu)? Ir vismaz četri galvenie iemesli. Pirmkārt, nepietiekamais zinātnes finansējums 1990. – 2004. gados, ar to saistītā lielas daļas spēcīgo autoru aizplūde no Latvijas (starp citu, arī publicēšanās bez Latvijas uzrādīšanas adresē). Otrkārt, Latvijas ekspertīzes sistēmu nepietiekamais prasīgums pret jaunu pētījumu projektu pieteicējiem, vēlēšanām dažādos zinātniskajos amatos u.tml. Treškārt, tā saucamā LZP žurnālu saraksta “izgudrošana”, kuram nav analoga nevienā citā valstī, ja nu vienīgi bijušajā PSRS (kur valsts atestācijas komisija bija ieviesusi PSRS izdodamo žurnālu sarakstu, lai nesaistītu disertantus ar Rietumu zinātniskajiem žurnāliem). Pati LZP “klusi” šo savu sarakstu vairs nelieto, bet Latvijas zinātnes dažu nozaru pārstāvji turpina uz to atsaukties projektu pieteikumos un atskaitēs. Ceturtkārt, kādai daļai no zinātniskās sabiedrības ir pat noskaņojums pret publicēšanos angļu valodā Web of Science un Scopus sistēmu ietvertajos žurnālos. Tāds uzskats tika pausts no LZP Humanitāro un sociālo zinātņu bloka vadības puses, vienlaicīgi atzīstot par pieņemamu Eiropas ERIH sistēmas žurnālu sarakstu; ir pagājuši gandrīz 2 gadi, bet arī šīs publikācijas nav tapušas.

Literatūra

1. Kristapsons, J., Martinson, H., Dagyte, I. (2003) Baltic R&D Systems in Transition: Experiences and Future Prospects. Riga: Zinātne. http://ww3.lza.lv/csts/Baltic_R&D_Systems.pdf

2. J.Kristapsons. Pētniecība Baltijā. Pārskats par laiku pēc 1990. gada. – Zinātnes Vēstnesis, 2003, 10.novembris. http://ww3.lza.lv/ZV/zv031800.htm

1.tabula. Web of Science: Publikāciju no Latvijas sadalījums pa zinātnes nozarēm

Piezīme: Parādītas nozares ar publikāciju skaitu, lielāku par 40. To nosaukumi doti, kādi tie ir Web of Science

2.tabula. Autori no Latvijas, kuriem ir visvairāk publikāciju SCI datu bāzē

1990 – 1994

Piezīme: Autoru uzvārdi un vārdu iniciāļi dažreiz pašu autoru nekonsekvences vai citu iemeslu dēļ var būt atšķirīgi: tas ir ievērots, ja attiecīgo publikāciju skaits ir 5 un vairāk. Saīsinājumi: OSI – Organiskās sintēzes institūts; CFI – Cietvielu fizikas institūts; RTU – Rīgas Tehniskā universitāte; PMI – Polimēru mehānikas institūts; LU – Latvijas Universitāte; KFI – (LU) Ķīmiskās fizikas institūts; FI – Fizikas institūts; ASI – (LU) Atomfizikas un spektroskopijas institūts; BMC – Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs.

Piezīme: Galveno autoru un IF jēdzienu skaidrojums dots tekstā.