Piemiņas zīme Rīgas pirmajai aptiekai

27-04-2008

zv/zv357-5.jpg
Brīdis pirms plāksnes atklāšanas
zv/zv357-6.jpg
Tāda varētu izskatīties arī atjaunotā Rātsaptieka
A. Edžiņas foto

8. janvārī pēc vecā stila bija otrie Ziemassvētki. Jaunais, 2008. gads vēl bija ceļā, tādēļ pilnīgi pamatoti varēja atzīmēt jubileju notikumam ar 650 gadu senu vēsturi. Proti, Rīgas pirmās, visvecākās, tā sauktās Rātsaptiekas dibināšanai, jo tā taču arī tika dibināta “pēc vecā stila”. Skatoties no Rātslaukuma uz Rātsnamu, jāpagriežas ap kreiso stūri, tur, kur sākas apjumtā tirdzniecības galerija, tautā saukta par Mazo Jaunavu ielu (domājot ne mazo ielu, bet mazās jaunavas), un uz Rātsnama sienas tā ir – mākslinieka Andra Vārpas, arhitekta Arno Heinrihsona un stikla meistara Agra Buteļa darinātā piemiņas plāksne vairākās valodās, starp kurām dominē, protams, cēlā latīņu valoda. Farmācijas firmas “Olainfarm” (padomes priekšsēdētājs Juris Savickis) dāvana Rīgas pilsētai, ko tā veica pēc Zinātņu akadēmijas Senāta priekšsēdētāja Jāņa Stradiņa ierosmes. Gatavošanās šim aktam prasīja vairāk kā gadu, taču paveicās. Uz tās atklāšanu bija ieradies pilsētas “galva” Jānis Birka kungs, mecenāti, dakteri un farmaceiti, tuvējie kaimiņi no Rīgas Tehniskās universitātes, zinātnes un medicīnas vēsturnieki, Rīgas pieminekļu kuratori, daudzi žurnālisti un ziņkārīgi garāmgājēji.

Ķīmijas zinātnieks un zinātnes vēsturnieks akadēmiķis Jānis Stradiņš, informējot klātesošos par seno aptieku lomu pilsētas dzīvē un Rātsaptiekas īpašo lomu Rīgas rātes darbībā, aicināja pilsētas tēvus atjaunot seno tradīciju, kad aptiekā varēja ne tikai iegādāties zāles pret miesas kaitēm, bet arī pacilāt garu un uzlabot gremošanu ar malciņu uz vietas gatavota destilāta. Pilsētas “galva” teica, ka nebūs grūti Domes nama tirdzniecības galerijā atrast stūrīti viduslaiku aptiekai, tā izpērkot netaisnību, ka tā 250 gadus (nu jau pēc jaunā stila) ir bijusi bez savas aptiekas – Lielo jeb Rātsaptieku likvidēja 1758. gadā. Atklāšanas ceremonijā runāja arī Juris Savickis un Latvijas farmaceitu biedrības priekšsēdētājs Aigars Eniņš.

Plāksnes atklāšanai sekoja iepazīšanās ar seno aptieku darbību Farmācijas muzejā (direktors Agris Briedis), tā gūstot priekšstatu par to, kāda tā varētu izskatīties atjaunotā variantā. Jāpiebilst, ka Agris Briedis pats daudz darījis, lai šis vēstures atgādinājums plāksnes veidā reāli tiktu īstenots.

Z. Kipere


Šī piemiņas plāksne rīdziniekiem un Rīgas viesiem atgādinās faktu, ka kopš 1357. gada mūsu pilsētā pastāvīgi darbojas aptieka. Proti, Rīgas ķemerejas (finansu pārvaldes) rēķinu grāmatā atzīmēts, ka rāte piešķīrusi 8 ēres aptiekas iekārtošanai (pro preparatione bode apotecarii 8 or). Tajā pašā rēķinu grāmatā pirmoreiz atzīmēts, ka 1357. gadā uz Mārtiņiem pilsētas ierēdņiem tieši šī aptieka dāvājusi garšvielas un vīnus, pirms tam šīs preces rātei piegādājis kāds tirgonis. Tas ļauj pamatoti pieņemt, ka 1357. gads ir pilsētas aptiekas dibināšanas gads.

Tā bija pirmā aptieka viduslaiku Livonijā un Baltijā vispār: Tallinā aptieka pastāv kopš 1420. gada, bet Viļņā – kopš 16. gadsimta. Viduslaikos aptiekas bija svarīgs civilizācijas faktors, kur nodarbojās ne tikai ar zāļu gatavošanu. Visas koloniālpreces, spēļu kārtis, dārgus alkoholiskus dzērienus, garšvielas, konditorejas izstrādājumus pilsētniekiem pārdeva aptiekas, tāpat tabaku, pīpes, vēlāk arī tur vārīja ziepes, lēja sveces, reizēm pat gatavoja šaujampulveri, piegādāja pilsētas iestādēm kancelejas preces – papīru, tinti, pergamentu, zīmoglaku. Tātad aptieka ienesa Rietumu jauninājumus Rīgā, aptiekārs bija “kultūrtrēģeris” šī vārda labajā nozīmē.

Visai ticami, ka jau pirmā aptieka ir atradusies tagadējā Rātsnama vietā, jo 1537. gadā ķemerejas rēķinā minēts, ka aptieka izsenis atrodas pie tirgus, Rātslaukumā. Rātsnamu paplašinot, ap 1750. gadu vecā aptiekas ēka bija jānojauc. Šajā laikā aptieka bija pazīstamās aptiekāru dinastijas Martini īpašums: Martini meita Katarina Kristine apprecēja Rīgas ārstu, vēlāk arī aptiekāru J.G.Himzeli. Tieši Himzeļu laikā 1750. gadā aptieka pārcēlās uz citām telpām Tirgoņu ielā, jo seno aptiekas māju nojauca jaunā Rātsnama izbūves (1750 – 1765) labad. Tā kā dēls Nikolajs Himzelis, Rīgas Doma muzeja dibinātājs, par aptiekāru kļūt nevēlējās, 1758. gadā vecākā Rīgas aptieka – Lielā aptieka jeb Rātsaptieka savu darbību klusi izbeidza, tātad tieši pirms 250 gadiem.

Varbūt bez šīs piemiņas zīmes Jaunavu ielas galerijā būtu vērts atjaunot nelielu aptieku vai aptiekas kiosku kā piemiņas zīmi senai Rīgas aptiekai, mūsu Latvijas zāļu industrijas gadsimtu tradīciju apliecinājumam?Jānis Stradiņš

Lielā aptieka jeb Rātsaptieka. Nav īsti skaidrs, kur sākotnēji atradusies 1357. gadā dibinātā aptieka, tāpat nav zināms pirmā aptiekāra, aptiekas īpašnieka vārds. Domājams, ka tā atradusies Rātslaukumā blakus rātsnamam, jo vēlāku gadsimtu dokumentos norādīts, ka tā tur stāvot “no vissenākajiem laikiem”. 1409. gadā pilsētas rēķinos minēts kāds Gerlaks (Gherlacus), kas no rātes saņēmis algu – piecas markas gadā. Tātad Gerlaks ir pirmais Rīgas aptiekārs, kura vārds ir zināms. 15. gadsimta dokumentos minēti vēl vairāku vīru vārdi, kuru pārziņā šī aptieka atradusies: brūču ārsts Korts, maģistrs Johans Osenbruge, aptiekārs Augustīns, ķirurgu cunftes meistars Nikolauss, medicīnas doktors Hilebrants Humpolts. 16. gadsimtā viņiem sekojuši Andreass Hogsters, tēvs un dēls Johannes un Silvestrs Zanderi (pēdējais 1574. gadā pirmais ieguvis titulu “pilsētas aptiekārs”), kā arī diezgan pazīstamais aptiekārs un ārsts Johannes Hilhenss, kas uzaicināts uz Maskavu dziedināt caru Borisu Godunovu, bet vēlāk, domājams, kritis nežēlastībā un mūža gaitas nobeidzis Sibirijā.

Lielā aptieka no 1643. gada piederēja aptiekāru un ārstu Martini – Himzeļu dzimtai. Daži tās pārstāvji savā laikā guvuši plašāku ievērību. Dāvids Martini II, piemēram, 1698. gadā pieaicināts Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira obdukcijā, bet viņa dēls Nikolajs Martini 1735. gadā kļuvis par Krievijas ķeizarienes Annas un viņas galma ārstu Pēterburgā. Pēdējais šīs aptiekas īpašnieks bija Joahims Gebhards Himzelis, Nikolaja Martini audžudēls un znots. Martini un Himzeļi bija pazīstami kolekcionāri. Dzimtas pēdējais pārstāvis ārsts Nikolajs Himzelis (1729 – 1764) šo kolekciju ievērojami papildināja ar dažādiem ārzemju ceļojumos savāktiem mākslas priekšmetiem un naturālijām. Atbilstoši Nikolaja Himzeļa testamentam 1773. gadā uz šīs kolekcijas pamata nodibināja tagadējo Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeju un turpmāk, kolekciju sadalot, vairākus citus Rīgas muzejus.

Himzeļa dzimtai izbeidzoties, 1758. gadā Lielā aptieka tiek likvidēta. Sakarā ar jauna rātsnama būvi tās ēku nojauca. Tajā laikā Rīgā jau darbojas astoņas aptiekas, taču eksistē arī konkurences apsvērumu diktēti un Pēterburgā apstiprināti noteikumi, kuros paredzēts, ka jaunu aptieku pilsētā drīkst ierīkot tikai tad, ja kāda no iepriekšējām beigusi darboties. Tāpēc 1758. gadā apmeklētājiem durvis vēra Zilā aptieka, kas jāuzskata par 1357. gadā dibinātās Lielās jeb Rātsaptiekas netiešu mantinieci.

Arnis Vīksna
“Vecās aptiekas”
Rīga “Zinātne” 1993

Pēdējā atjaunošana 27-04-2008
Powered by Elxis - Open Source CMS