Zinātnes Vēstnesis
- 2010.g. 18.janvāris
2009. gada 17. decembrī diplomu saņēma LZA ārzemju loceklis Pizas universitātes baltu filoloģijas profesors Pjetro Umberto Dini
Profesors Pjetro Umberto Dini ar LZA Senāta priekšsēdētāju akadēmiķi Jāni Stradiņu A.Edžiņas foto
| Ar viņu iepazīstināja LZA goda doktore Sarma Kļaviņa Profesora Dini grāmatu “Baltu valodas”, tulkotu latviešu valodā un izdotu Rīgā 2000. gadā, pazīst daudzi Latvijas humanitāro zinātņu pētnieki un arī interesenti, ne tikai Latvijā, bet arī latviešu sabiedrībā ārzemēs. Taču grāmatas autora personība Latvijā nav tik pazīstama, un viņa curriculum vitae et studiorum ir maz zināms, tāpēc esmu uzņēmusies šo pienākumu raksturot daudzpusīgā un ražīgā zinātnieka un kultūras darbinieka veikumu. |
Prof. P.U. Dini ir dzimis Itālijas skaistajā novadā – Toskānā, Lukas provincē, netālu no Pizas, nākamajā gadā profesors svinēs savu pirmo nozīmīgo apaļo jubileju. P.U.Dini filologa ceļš sākās ar slāvistikas, salīdzināmi vēsturiskās valodniecības un indoeiropeistikas studijām Pizas universitātē. Būtiska loma viņa izglītībā un zinātnieka dzīves ceļā ir studijām ārzemēs (Vācijā, Bulgārijā, Polijā, Lietuvā, Latvijā un Čehijā).
Taču Pjetro Dini zinātnieka likteni noteica studijas Viļņas universitātē 1983./84. mācību gadā. Zinātkārais un talantīgais students pirmā semestra laikā intensīvi apguva lietuviešu valodu, literatūru, kultūru un vēsturi, un otrajā semestrī jau piedalījās lituānistikas, baltistikas un slāvistikas lekcijās un semināros, mācījās prūšu valodu pie prof. Vītauta Mažuļa. Viļņas universitātē viņš arī izstrādāja savu diplomdarbu par lietuviešu pirmās grāmatas autora Martīna Mažvīda 1549. gadā izdotajām dziesmām. Diplomdarbu P.U.Dini aizstāvēja un studijas beidza ar izcilību 1984. gadā, bet šis pētījums kā monogrāfija 1994. gadā tika publicēts Romā.
Otrs nozīmīgs posms P.U. Dini ceļā uz baltistiku ir studijas Krakovas universitātē 1986./87. mācību gadā. Šeit viņš ne tikai labi apguva poļu valodu un prof. Voiceha Smočinska vadībā turpināja prūšu valodas studijas, kā arī pievērsās baltu un slāvu sakaru pētīšanai. Krakovas universitātes bibliotēkā jaunais pētnieks atrada 18.gs. lietuviešu rakstu pieminekli – Līsija rokrakstu “Mazais katehisms” – un vēlāk to sagatavoja izdošanai (Viļņā 1993 un Berlīnē 1993).
Trešais posms P.U.Dini baltista izglītībā ir latviešu valodas apgūšana 1989. gada rudens semestrī Latvijas Valsts universitātē. Šo iespēju deva Latvijas PSR Rakstnieku savienības ielūgums. Jau diplomētais filologs, arī atdzejotājs, šajā semestrī savai baltista izglītībai pievienoja vēl nepieciešamo zaru.
P.U. Dini akadēmiskā darbība sākās 1987. gadā Renesanses lingvistiskajā arhīvā Ferrārā Slāvistikas un baltistikas sektorā. Para-lēli šim darbam viņš bija arī mācībspēks Potencas universitātē un savā alma mater – Pizas universitātē. 1995. gadā kā Aleksandra Humbolta fonda stipendiāts P.U. Dini devās uz Vāciju uz Getingenes universitāti un divus akadēmiskos gadus stažējās pie pazīstamā baltista prof. Volfganga Šmida . 1997. gadā jaunais baltists uzvarēja starptautiskā konkursā un kļuva par baltu valodu profesoru Oslo universitātē, kur baltistiku bija docējis prof. Terje Matiasens.
Kad 1998. gadā dzimtenē, Itālijā, nacionālā konkursā P.U.Dini ieguva baltu filoloģijas profesora vietu Pizas universitātē, viņš atvadījās no Oslo un sāka akadēmisko darbību Pizā: nodibināja un visu šo laiku vada baltu filoloģijas katedru, bakalauru, maģistru un doktoru studiju programmas. P.U.Dini darbu saraksts – 36 lappuses. Tie ir zinātniskie darbi filoloģijā un publikācijas kulturoloģijā, mitoloģijā, esejas un tulkojumi. Pjetro Dini kopā ar Viļņas universitātes profesoru Bonifācu Stundžu ir sastādījis un izdevis gan Devoto, gan Bonfantes baltistikas rakstu izlases lietuviešu un itāliešu valodā. Mums, latviešiem, prieks, ka profesors Dini ir sagatavojis itāliešu – latviešu, latviešu–itāliešu vārdnīciņu, ko 2004. gadā Rīgā izdevis grāmatu apgāds “Avots”.
Ap 180 darbu ir Dini publikāciju otrajā “apcirknī” – kulturoloģijā:
– aizraujošas grāmatas itāliešu lasītājiem par Baltiju “Baltijas gredzens”(1991) un “Lietuvas gredzens”(2005);
– baltu mitoloģijas antoloģija (1995, kopā ar Nikolaju Mihailovu, kas strādā Itālijā);
– īpaši gribu pievērst jūsu uzmanību P.Dini priekšvārdam Livonijas Indriķa hronikas izdevumam latīņu un itāliešu valodā (2005);
– daudzi lietuviešu literatūras tulkojumi, arī lietuviešu prof. Aļģirda Sabaļauska grāmatas “Mes baltai” tulkojums,
– arī atdzejojumi, tostarp Knuta Skujenieka dzeja.
2003.gada 20.novembrī P.U.Dini tika ievēlēts par LZA ārzemju locekli.