Komentārs par rakstu “Web of Science: Skats uz Latvijas zinātni”
(Zinātnes Vēstnesis, 2009, 21.decembris).

LU CFI Zinātniskās padomes vārdā Aleksejs Kuzmins, LZA kor. loc.

Šodien Latvijas zinātne pārdzīvo grūtus laikus finanšu krīzes un cilvēkresursu trūkuma dēļ. Tāpēc īpaši svarīga ir precīza un ticama informācija par situāciju un izmaiņām zinātnē. Tas ir pamats, lai paši zinātnieki un sabiedrība varētu noteikt aktuālos un perspektīvos pētījumu virzienus, kuros koncentrēt ierobežotos finanšu un cilvēku resursus. Tieši ar šādu mērķi laikraksta “Zinātnes Vēstnesis” 21.decembra numurā tika publicēts raksts “Web of Science: Skats uz Latvijas zinātni” (autori Jānis Kristapsons un Mārtiņš Kozlovskis) [1], kurā analizētas izmaiņas Latvijas zinātnes struktūrā, sākot ar 90.gadu sākumu.

Izmantojot Web of Science datu bāzi (skat. http://apps.isiknowledge.com/) un definējot iespējamo publikāciju skaita “iztrūkumu” jeb datu neprecizitāti ap 10%, raksta autori konstatē, ka pēc vislielākā publikāciju skaita “kā 1990.gadā, tā arī pēc 15 gadiem – 2005. gadā – līdere bija un ir organiskā ķīmija (precīzāk: publikācijas organiskās ķīmijas žurnālos). Tikai šīs nozares ieguldījums publikāciju kopskaitā tagad ir samazinājies 2 reizes. Līdzīgi ir noticis ar mehānikas, materiālzinātnes (kompozītu) un polimēru zinātnes nozarēm. Pieaudzis ir publikāciju skaits inženierzinātņu (elektrība un elektronika) un optikas žurnālos.” Kā varam redzēt, šeit netiek minēta situācija cietvielu fizikas jomā, kā arī citās fizikas jomās, izņemot optiku. Vai tiešām Latvijas fiziķi darbojas slikti un institūtos, saistītos ar cietvielu fizikas nozari, pēdējos gados nav nekādu pozitīvu izmaiņu?

Web of Science datu bāze šobrīd ir pieejama katram zinātniekam un interesenti var ātri pārbaudīt informāciju gan par individuāliem zinātniekiem, gan par jebkuru institūciju vai visu zinātnes jomu. Tāpēc mēs veicām alternatīvu analīzi un salīdzinājām iegūtos datus ar informāciju “Zinātnes Vēstnesī”. Atzīmēsim, ka gan rakstā [1], gan arī mūsu analīzē ņemtas vērā tikai publikācijas ar vismaz vienu Latvijas institūcijas adresi, kas ļauj mums interpretēt iegūtos rezultātus kā Latvijas zinātnieku ieguldījumu pasaules zinātnē.

Pēc mūsu rezultātiem (1.tabulā, skat. “Pilns saraksts” kolonnā), situācija Latvijas zinātnē pēdējos piecos gados (2005.– 2009.g. periodā) uzlabojas: kopējais publikāciju skaits pieaug no 1495 līdz 1804. Mūsdienu līderis ir cietvielu fizika (Physics, Condensed Matter). Materiālzinātne (Materials Science, Multidisciplinary) ir otrā vietā, un mehānika – trešā vietā. Atzīmēsim arī, ka būtiski pieaudzis publikāciju skaits inženierzinātņu (Engineering, Electrical & Electronic), optikas (Optics) un lietišķās fizikas (Physics, Applied) žurnālos. Tajā pašā laikā publikāciju kopskaits attiecīgā periodā ir samazinājies visiem iepriekšējiem līderiem: organiskās ķīmijas (no 249 uz 117), mehānikas (no 170 uz 127), materiālzinātnes (kompozītu) (no 163 uz 97) un polimēru zinātnes (no 172 uz 88) nozarēm. Interesanti, ka starpība starp mūsu rezultātiem un rakstā [1] minētajiem ir būtiska visām fizikas, kā arī materiālzinātnes (izņemot kompozītu) nozarēm. Arī “ražīgāko” Latvijas autoru sarakstā (2.tabulā) mūsu rezultāti būtiski (līdz pat 2 reizēm!) atšķiras no raksta [1]. (2.tabulā mēs iekļāvām arī CFI zinātniekus, kuru SCI publikāciju skaits 2005.–2009.g. periodā pēc mūsu datiem ir ne mazāks kā 11.)

Rodas jautājums: “Kāpēc mūsu un raksta [1] rezultāti, kuri iegūti no tās pašas datu bāzes, nesakrīt?” Mēs atklājām, ka rakstā [1] netiek ņemtas vērā visas zinātniskas publikācijas, kuras, sākot ar 2008.gada oktobri, klasificētas Web of Science datu bāzē kā konferenču raksti (“Proceedings Paper”). Trūkst arī tā saucamās zinātniskas vēstules, kuras figurē Web of Science datu bāzē zem atslēgvārdiem “Letter” un “Note”. Tomēr visi šie darbi ir publicēti SCI žurnālos ar citēšanas indeksu un tāpēc iekļaujami kopējā SCI rakstu skaitā. Ieinteresētie lasītāji var apskatīt detalizētu informāciju par jauno klasifikāciju Web of Science datu bāzē internetā [2], kur norādīts, ka, lai veiktu salīdzināšanu ar veco meklēšanas procedūru (līdz 2008.g. oktobrim), datu bāzes lietotājiem meklēšanas kritērijos jāizmanto gan “Article”, gan “Proceedings Paper” atslēgvārdus. Jāatzīmē, ka rakstā [1] minētais visvairāk citētais akadēmiķa L. Skujas (CFI) raksts žurnālā Journal of Non–Crystalline Solids atrodas tieši starp konferenču rakstiem, kuri netika iekļauti 1. un 2.tabulās [1].

Skaidrs, ka kopējais publikāciju skaits nevar būt vienīgais un viennozīmīgais kritērijs, kas raksturo situāciju zinātnē un zinātnieku efektivitāti. Salīdzinot ar situāciju biznesā vai ražošanā, publikācijas ir zinātnieka produkcija, kuru, protams, vajag vispirms “izgatavot”, bet pēc tam – realizēt. Šo situāciju Web of Science datu bāzē raksturo Hirša indekss (h) [3], kurš tika ieviests, lai ar vienu skaitli aprakstītu, kā zinātnieka produktivitāti (publikāciju skaitu), tā arī zinātnieka ietekmi (publikāciju citēšanu) [4]. Pēc definīcijas [3], Hirša h–indekss nozīme publikāciju skaitu ar citēšanas skaitu ne mazāku par h. Mēs piedāvājam šo informāciju pēdējā kolonnā 2.tabulā par visu Web of Science datu bāzē pieejamu periodu (1975.–2009.g.). Var redzēt, ka tiešas korelācijas starp kopējo publikācijas skaitu un h–indeksu nav. Ko tas nozīmē? Saprotams, ka zinātniekam ar mazu publikācijas skaitu, arī h–indekss nevar būt liels. Tomēr, h–indekss arī neaug automātiski, palielinot publikācijas skaitu, bet tikai, ja raksti atrod savus “pircējus” zinātniskā tirgū.

Varam secināt, ka nepilnīgas meklēšanas informācijas izmantošana darbā [1] noved pie būtiski savādāka situācijas novērtējuma Latvijas zinātnē. Pirmkārt, publikāciju kopskaits pieaug. Otrkārt, publikācijas organiskās ķīmijas žurnālos vairs nav līderu lomā. Tas vēlreiz norāda, ka Web of Science datu bāzes lietošana prasa ļoti uzmanīgu un kompleksu pieeju ticamu rezultātu iegūšanai. Ieinteresētie lasītāji var atrast detalizētu diskusiju par datu bāžu izmantošanu zinātnes stāvokļa novērtēšanai, piemēram, darbā [4].