Lauzām galvu, kā Latviju padarīt konkurētspējīgu, taču konkurētspēja nāks tikai caur zinātni un izglītību. T. Koķe teica: “Es ticu tikai vienai pieejai – lai adresāts saka, ka tas viņam ir vajadzīgs. No augšas teorētiski izdomātais un uzspiestais rada tikai pretestību.”

LZA prezidents Juris Ekmanis par apbrīnojami veiksmīgu projektu nosauca valsts programmas. Tajās iesaistītas lielas nozaru zinātnieku grupas. No šīm valsts programmām izaug ministrijas iecerētie kompetences centri, taču bažas izraisa Ekonomikas ministrijas uzskats, ka zinātniekiem jāapkalpo uzņēmēji. Izglītības un zinātnes ministrijai jārūpējas, lai kompetences centros “neražotu zābakus un nešūtu džinsus”.

LZA viceprezidentu Andreju Siliņu neapmierina sadarbība vai, drīzāk, sadarbības trūkums starp Izglītības un zinātnes ministriju un Ekonomikas ministriju. Uz to T. Koķe atbildēja, ka, tiekoties Tirdzniecības un rūpniecības kamerā, radusies doma sapulcināt visus ieinteresētos cilvēkus konkrētai sarunai. Arī J.Ekmanis skāra resoru problēmu, kad ministrijas nedrīkst kopīgi finansēt kādu projektu. Kādēļ, teiksim, projektam, kuru finansē Izglītības un zinātnes ministrija, nedrīkst pievienoties arī Ekonomikas un Vides ministrijas, ja tas skar visu kopīgās intereses? Viņa vadīto valsts programmu enerģētikā finansē IZM. Piesaistot citas ministrijas, jāizdala tām atsevišķi programmas gabaliņi un jātēlo, ka tās ir dažādas lietas. .T Koķe uzaicināja sagatavot priekšlikumu un vērsties ar to Ministru kabinetā.

Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas priekšsēdētājs akadēmiķis Tālavs Jundzis iepazīstināja ar Letonikas programmu un to, ka 2008. gads ir pasludināts par Letonikas gadu. Centrālie tā pasākumi ir latviešu jaunās ortogrāfijas simtgadei veltīta starptautiska konference jūlijā un lielā Latvijas Republikas 90. gadadienas konference. Tālāk saruna raisījās par konkrētām finansēšanas problēmām un arvien pieaugošo pārskatu skaitu. To, ka likumi ir birokratizējuši mūsu dzīvi, atzina arī T. Koķe. Izeja – sadalīt funkcijas starp administratoriem, menedžeriem un zinātniekiem, kam deliģētas pētniecības funkcijas. Zinātnieki atzina, ka aizvaino tas, ka ierēdniecības acīs radošs darbs tiek pielīdzināts ražošanai. Radīt gleznu nav tas pats kas nokrāsot sienu. T. Koķe apsolīja konsultēties ar kultūras ministri Helēnu Demakovu, kā viņa tiek galā ar līdzīgām problēmām.

Izrunājot dažādas sāpīgas un neatrisinātas problēmas, tai skaitā arī tādas, kas skar valsts pārvaldi un valsts kontroli, secinājums ir viens – neviens likums nav akmenī iekalts un nemainīgs. Ja tiek pamatota izmaiņu nepieciešamība, tad konkrētus priekšlikumus var izvirzīt kā likumdošanas iniciatīvas.

Tikšanās noslēgumā izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe un Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Juris Ekmanis parakstīja Nodomu protokolu par sadarbību zinātniskās pētniecības jomā, ko T. Koķe apstiprināja arī ar ierakstu LZA viesu grāmatā.