LZA Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļa (HSZN) apvieno 157 LZA locekļus, t.sk. 34 īstenos, 46 goda, 42 ārzemju un 35 korespondētājlocekļus. Ar nodaļas darbu ir saistīti 34 LZA goda doktori.

LZA Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas darbība 2009. gadā galvenokārt bija vērsta uz Latvijas humanitāro un sociālo zinātņu speciālistu pētījumu koordināciju Valsts pētījumu programmas Letonika izpildei, uz Letonikas III kongresa sagatavošanu un norisi, kā arī atsaucei uz aktuāliem zinātnes dzīves notikumiem.

HSZN organizēja 8 LZA sēdes/saietus un Letonikas III kongresu

15. janvārī ar LZA goda locekļa režisora Alvja Hermaņa ielūgumu LZA noskatījās Viļa Daudziņa monoizrādi “Vectēvs” Jaunajā Rīgas teātrī.

2. aprīlī – LZA Pavasara pilnsapulce.

Ekonomiskā krīze – “kritiens uz augšu”. LZA kor. loc. Uldis Osis. Diskusija: “Latvijas valsts attīstība un zinātne”.

28. aprīlī – LZA izbraukuma sēde Valmierā. Valmieras Drāmas teātrī izrāde – A. Čehova luga “Ķiršu dārzs” LZA goda locekļa Oļģerta Krodera režijā.

4. jūnijā – LZA izbraukuma sēde ievērojamos vēstures un tūrisma objektos – Livonijas ordeņa mūra pilī Cēsīs un Āraišu ezerpilī. Vadīja Dr .h.c.hist. Zigrīda Apala un Dr.h.c.hist., Dr.hist. Jānis Apals.

9. septembrī – programmas Letonika ietvaros, atzīmējot brāļu Kaudzīšu “Mērnieku laikiem”–130, LZA izbraukuma sēdi “Piebalgas patība: kultūrainavā, cilvēkos, tekstos” vadīja LZA kor. loc. Ausma Cimdiņa. Sēdes dalībnieki apmeklēja brāļu Kaudzīšu atdusas vietu Vidus kapos, pieminekli “Mērnieku laiku” Lienai, Vecpiebalgas baznīcu, Kaudzīšu muzeju. Kalna Kabulēnu pagalmā uzklausīts profesores Ausmas Cimdiņas ziņojums “Piebalgas teksts mūsdienu latviešu literatūrā”.

26. – 27. oktobrī – LZA Mazajā zālē notika galvenais HSZN organizētais zinātnes dzīves notikums – Letonikas III kongress “Pētījumi Letonikā: paveiktais un darāmais” līdz ar plašu publikāciju izstādi. Latvijas zinātnē kā prioritāra valsts pētījumu programma bija Letonika – zinātņu kopa, kas pēta latviešu valodu, Latvijas vēsturi un kultūru no vissenākajiem laikiem līdz mūsu dienām. Programmu, kurā iesaistītas 15 zinātniskās institūcijas, koordinēja LZA Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļa. Programmas mērķis – jaunu, zinātniski pamatotu atziņu izstrāde. Rezultāti prezentēti divos kongresos (2005. gadā un 2007. gadā). Publicētas 154 grāmatas, vairāk nekā 1200 raksti, izdoti CD–Rom, publiskotas datubāzes, sarīkotas konferences, lasījumi.

Kongresā nolasītajos 39 referātos visi projektu vadītāji atzina Letonikas programmas stimulējošo lomu pētījumu attīstībā. Izveidojies kvalificēts zinātnieku kolektīvs. Veicināta un noturēta jauno zinātnieku interese un līdzdarbība programmā, ceturtā daļa no pētniekiem ir maģistri, bakalauri vai nesen doktora grādu aizstāvējušie. Ar pētnieku aktivitāti tapuši zinātniskie lasījumi. Ir pieredze sadarbībai ar augstskolām, pētnieciskajām institūcijām visā Latvijā, ir projekti sadarbības paplašināšanai, dažādām institūcijām, īpašu vērību veltot muzejiem un arhīviem. Jāapzina un jāpēta trimdas latviešu arhīvi, iespēju robežās tos un vērtīgākās personīgās bibliotēkas pārvedot uz Latviju. Zināšanu popularizācija masu medijos, jauno atziņu ieviešana mācību procesā skolās un augstskolās ir tuvinājusi Letonikas sasniegumus sabiedrībai.

26. novembrī LZA Rudens pilnsapulcē ievēlēti jauni HSZN locekļi: īstenais loceklis Aivars Stranga, goda locekļi Jāzeps Pīgoznis, Vilis Vītols, korespondētājloceklis Juris Tālivaldis Urtāns.

2. decembrī – LZA izbraukuma sēde Valmierā. Valmieras Drāmas teātrī Evitas Sniedzes luga “Līdz pavasarim”. Režisors LZA goda loceklis Oļģerts Kroders.

21. decembrī – tradicionālais sarīkojums “Sagaidīsim Ziemassvētkus ar baltām domām”. LZA goda locekļa Dr. theol. Jura Rubeņa uzruna.

Notikušas 5 nodaļas sēdes, atsaucoties aktualitātēm un plānojot pasākumus.

26. februārī – HSZN sēde “Sarunas par teātri”. Sarunu iesāka akadēmiķis Viktors Hausmanis, LZA goda loceklis Jānis Streičs, turpināja visi teātra mākslu mīlošie.

Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas darbu 2008. gadā, paveikto un darāmo analizēja nodaļas priekšsēdētāja akadēmiķe Ilga Jansone. Dalībnieki un viesi aplūkoja jaunāko publikāciju izstādi.

7. maija nodaļas sēdes darba kārtībā: Latvijas pieci gadi Eiropas Savienībā: pieredze un problēmas. Pēc Dr. sc.pol. Arta Pabrika analītiskā ziņojuma sākās diskusija. Tajā aktīvi piedalījās: Dr. habil. sc. pol., Dr. iur. Tālavs Jundzis, Dr. h. c. Eduards Bruno Deksnis, Dr. habil. oec. Baiba Rivža, Dr. habil. oec. Pēteris Guļāns u.c.

Tika apspriesti jautājumi par Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas un Misiņa bibliotēkas statusu un darbu nākotnē. Zinātnieki izteica striktu viedokli par Latvijas vecākās zinātniskās bibliotēkas Bibliotheca Rigensis un Misiņa nodaļas fondu saglabāšanu un darba nepārtrauktību. Šo polemiku labprāt publicēja prese.

Piešķīra LZA goda doktora grādu: Dr. philol. Sarmai Kļaviņai (valodniecībā) un Dr. art. Juhanam Maistem (Igaunija, mākslā).

15. oktobrī nodaļas sēdes dalībnieki noklausījās Ph D Jāņa Boļa (ASV) vieslekciju “Globālās ekonomiskās krīzes tiesību konsekvences”. Par gatavošanos Letonikas III kongresam runāja akadēmiķi Ilga Jansone un Tālavs Jundzis.

29. oktobrī uzklausīti jauno LZA locekļu kandidātu: literatūrzinātnieces Ausmas Cimdiņas, vēsturnieka Aivara Strangas un arheologa, kultūrvēsturnieka Jura Tālivalža Urtāna zinātniskie ziņojumi. Kandidātus vispusīgi un atzinīgi raksturoja kolēģi. Nodaļa izteica atbalstu jaunajiem LZA locekļu kandidātiem. LZA goda doktora grādu vēsturē piešķīra Dr. hist. Leo Dribinam.

12. novembrī notika HSZN sēde “Akadēmiķe Marta Rudzīte – no dialektoloģijas līdz valodas vēsturei”. Atceroties profesori M. Rudzīti (4.11.1924.–19.07.1996.), referēja un atmiņās dalījās audzēkņi un ģimenes locekļi. Akadēmiķe Ilga Jansone referēja par Ērģemes draudzes baznīcas grāmatām kā vērtīgu onomastikas avotu, Dr. h. c., Dr. philol. Sarma Kļaviņa raksturoja M. Rudzīti kā Baltijas valodnieci, LZA korespondētājlocekle Anna Stafecka uzteica profesores devumu jauno valodnieku audzināšanā. Atmiņās dalījās Rūta Karma un LZA goda loceklis Tenu Karma.

LZA un LZA Ekonomikas institūts organizēja diskusiju ciklu “Valsts ekonomiskā politika recesijas pārvarēšanai”. Notika divas sēdes:

12. jūnijā LZA Senāta zālē notika pirmā diskusija par budžeta ieņēmumu veicināšanu Latvijā (LZA/LZA EI ). Ievadvārdus teica LZA prezidents J. Ekmanis. Referēja: Dr. habil. oec. P. Guļāns “Globālā krīze un Latvijas ekonomikas problēmas”, Dr. oec. L. Kavale “Nodokļu politika ekonomikas stabilizēšanai”, K. Vītola “Latvijas eksporta prioritārās nozares – preču telpas modeļa rezultāti”. Diskusija: A. Bērziņš, I. Strautiņš, V. Rantiņš, Dr.oec. I. Vanags, Ģ. Rungainis.

5. novembrī LZA notika cikla “Valsts ekonomiskā politika recesijas pārvarēšanai” otrā diskusija par Latvijas reģionu attīstības iespējām un draudiem. Pēc LZA prezidenta J. Ekmaņa ievadvārdiem sekoja ziņojumi: J. Počs “Latvijas reģionu attīstība pēdējā desmitgadē, veicināšanas instrumenti, vadības sistēma”; Dr. oec. S. Keišs “ES strukturālo fondu atbalsts reģionu attīstībā”; A. Jaunsleinis “Pašvaldību reforma, tās ietekme uz reģionālo attīstību un iedzīvotāju labklājības līmeni”; J. Minkevica “Par statistisko datu pieejamību pēc pašvaldību administratīvi teritoriālajām reformām”. Diskusija: A. Kazinovskis, N. Stepanovs, M. Bozovičs, K. Godiņš.

17. decembrī diplomu saņēma LZA ārzemju loceklis, profesors, baltu valodu speciālists, grāmatas “Baltu valodas” (2000) autors Umberto Pjetro Dini (Itālija). Ar Pizas universitātes profesoru ceremonijas dalībniekus iepazīstināja Sarma Kļaviņa.

2009. gadā parakstīti divi LZA sadarbības līgumi ar Latvijas augstskolām: 23. aprīlī ar Liepājas Universitāti un 15. septembrī ar Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmiju.

2009. gadā zinātnieki aktīvi piedalījās starptautisko un vietējās nozīmes konferenču darbā, notika arī tradicionālās konferences:

19. – 20. februārī Letonikas gada nogales pasākuma ietvaros – LU Latviešu Valodas institūta organizētā starptautiskā konference, veltīta akadēmiķa Jāņa Endzelīna 136. dzimšanas dienas atcerei – “Terminoloģija un speciālā leksika lietojumā un sistēmā”.

22. aprīlī – LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta organizētā konference “Meklējumi un atradumi 2009”. Letonikas projekts.

20. – 25. aprīlī – Juristu dienas 2009. LZA notika juristu dienu atklāšana un konference “Latvijas Republikas Satversmes un vēlēšanu reformas nepieciešamība”.

14. maijā – Rīgas Latviešu biedrības (RLB) un Latvijas Zinātņu akadēmijas kopīgā svinīgā sēde “Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijai – 140”.

30. oktobrī – LZA Mazajā zālē notika gadskārtējā Krišjāņa Barona dienas konference “Stāstījumu folklora: teksti, procesi un tradīcijas: pētnieki, stāstnieki un klausītāji”. Konferences noslēgumā atvēra Sanda Laimes grāmatu “Svētā pazeme. Latvijas alu folklora”.

Ievērojamu kultūras notikumu atcerei sadarbībā ar Rīgas Latviešu biedrības Teātra komisiju LU Literatūras un mākslas institūts veidoja pasākumu ciklu ar akadēmiķa Viktora Hausmaņa ievadvārdiem un komentāriem:

14. janvārī – Mārtiņš Zīverts. “Kaļostro Vilcē”.

25. februārī – Aleksandra Čaka dzeja.

23. septembrī – literāri dramatisks sarīkojums “Kā latvieši iemācījās lugas rakstīt”. Tika atvērta Viktora Hausmaņa grāmata “Latviešu drāmas sākotne”.

15. oktobrī – Raiņa lugai “Zelta zirgs” –100.

Organizētas 10 mākslas izstādes:

20. janvārī – LZA goda locekļa Jāņa Strupuļa jubilejas personālizstāde “Ubi amor hominum, ibi amor artis – kur ir mīlestība pret cilvēkiem, tur ir arī mīlestība pret mākslu. (Hipokrats). Jānis Strupulis. Gleznas, zīmējumi, medaļas, monētas”.

17. februārī – Uldis Beķeris. “Raksts: nepazīstamā pasaule”.

17. martā – tēlnieka Gļeba Panteļejeva personālizstāde. Mākslinieks sadarbībā ar arhitektu Andri Veidemani uzvarēja valodniekiem K. Mīlenbaham un J. Endzelīnam veltītajā pieminekļa konkursā.

28. aprīlī – ”Latvijai un savai dzimšanas dienai – LZA goda loceklis Indulis Ojārs Ranka 75. dzimšanas dienā un 57 darba gados”.

26. maijā – Jāzeps Pīgoznis. “Latvijas gadalaiki”.

9. jūnijā – Jāņa Brenča fotoizstāde “Citāda reportāža”.

15. septembrī – tēlnieces Vijas Dzintares izstāde “Par maniem darbiem”.  

13. oktobrī – LZA goda loceklis Roalds Dobrovenskis un literāte Velta Kaltiņa. Fotoizstāde “Sejas”.

3. novembrī – Dr. hist. Aija Jansone. “Vaļasprieks. Klusā daba”.

26. novembrī – LZA goda loceklis Jāzeps Pīgoznis. “Ceļojums Āfrikā”.

Apbalvojumi

Par izcilu darbu un nopelniem Latvijas valsts labā LZA locekļi saņēmuši apbalvojumus un atzinības:

30. martā Ordeņu Kapituls piešķīris Triju Zvaigžņu ordeni LZA prezidentam, Fizikālās enerģētikas institūta direktoram akadēmiķim Jurim Ekmanim, LR Augstākās Tiesas Senāta Civillietu departamenta direktoram LU profesoram akadēmiķim Kalvim Torgānam, LZA goda doktoram, Dr. hist. Jānim Apalam, OSI laboratorijas vadītājam akadēmiķim Gunāram Duburam, RSU profesorei, LZA kor.loc. Ludmilai Vīksnai.

22. oktobrī publicēts Ordeņu kapitula paziņojums – ar Triju Zvaigžņu ordeni apbalvota LZA korespondētājlocekle Silvija Radzobe, LZA goda loceklis Jānis Strupulis, LZA korespondētājloceklis Juris Žagars.

11. novembrī LR Ministru Kabineta Atzinības raksts: akadēmiķei Baibai Rivžai, akadēmiķim Tālavam Jundzim, grāmatas “Latvijas vēsture. 20. gadsimts” veidotājiem Inesim Feldmanim, Aivaram Strangam, Antonijam Zundam, Dainai Bleierei, Ilgvaram Butulim. Atzinības rakstu saņēmusi arī akadēmiķe Dace Markus.

1. jūnijā Latvijas Avīze informē, ka akadēmiķe Baiba Rivža pareizticīgo Debesbraukšanas svētkos no metropolīta Aleksandra saņēmusi Svētā Rīgas Jāņa III pakāpes ordeni.

4. jūnijā Somijas Republikas vēstniece Marija Serēniusa pasniedza akadēmiķim Ojāram Spārītim Baltās Rozes bruņinieka 1. šķiras ordeni par lielo ieguldījumu Latvijas un Somijas attiecību stiprināšanā.

Cicerona balvu 2009. gadā saņēma akadēmiķis Jānis Stradiņš – par tautas pašapziņas celšanu un jaunievēlētais LZA goda loceklis Vilis Vītols ar kundzi Martu Vītolu – par Likteņdārza projektu un izglītības atbalstīšanu.

24. septembrī LZA goda loceklis Gidons Krēmers un Kremerata Baltika Japānas vēstniecībā Berlīnē saņēma prestižo Japānas Mākslas asociācijas balvu “Praemium Imperiale”. Balvu, kuras aizsākumi meklējami 1887. gadā, piešķir izcilībām un jaunajiem mākslā, resp., jauno mākslu veicinošiem.

Atzinību izpelnījušies LZA goda locekļi: 11. novembrī LR Ministru Kabineta balvas piešķirtas LZA goda locekļiem gleznotājai Džemmai Skulmei un režisoram Oļģertam Kroderam. LZA goda locekļi komponists Pēteris Vasks un dzejnieks, publicists un diplomāts Jānis Peters saņēmuši LR Ministru kabineta Atzinības rakstus. Uldis Bērziņš ieguvis Dzejas dienu balvu par atdzejoto Fikreta Demirāga izlasi “Gaisos tālu medību balsis”.Tēlnieks un gleznotājs Indulis Ojārs Ranka ir Rīgas balvas laureāts, mākslinieks Ilmārs Blumbergs saņēma balvu par mūža ieguldījumu teātra mākslā, režisors Alvis Hermanis – Gada rīdzinieks.