Analizējot Valsts pētījumu programmas rezultātus, kārtējo reizi tika kritizēta zinātnisko pētījumu vadības birokratizācija, iesaistot projekta zinātnisko vadītāju un vadošos pētniekus tiem neraksturīgā un mazkvalificētā darbā, kas faktiski saistās ar dažādu grāmatvedības dokumentu translēšanu (pārdrukāšanu) citās, pēc formas atšķirīgās, bet saturu dublējošās formās un veidojot atskaites, kurās pati zinātniskā atskaite faktiski pazūd. Pie kam prasības attiecībā uz aizpildāmo pielikumu skaitu un aizpildīšanas veidu nepārtraukti mainās. Piemēram, neviens īsti nevar pateikt, vai Valsts pētījumu programmām ir jāaizpilda MK 1066. Lēmuma 5., 6. un 7. pielikumi un kā īsti jāaizpilda „radošo piezīmju” pārpilnais pielikums N5., kurā ir iekļauta arī tāda informācija, kura pēc pensiju jautājuma atrisināšanas, iespējams, nevienu vairs neinteresē.

Ir pilnīgi skaidrs, ka reizē ar zinātnes finansējuma samazinājumu atskaišu dokumentācijas nepārdomātā producēšana noved pie zinātnisko grupu darba ražīguma ievērojamas samazināšanas pietiekami ilgā periodā, bet atsevišķos gadījumos arī zinātnisko eksperimentu pilnīgas pārtraukšanas uz atskaišu laiku. Tas faktiski nevar izpausties citādi kā izstrādes tempu un inovatīvu risinājumu zaudēšana.

1) Ministru Kabineta Noteikumi N 752. 2.1.1.1. aktivitātes realizēšanai punktā 28.5.1. it kā ļoti pareizi un pietiekami skaidri definē: „Zinātniskajam vadītājam (plāno un vada pētniecību, nodrošina tās īstenošanu un atbild par pētniecības rezultātu sasniegšanu kopumā)... ”. Diemžēl nekur nav teikts, kas veidos bagātīgo atskaišu klāstu pēc katra etapa, plānos naudas plūsmas korekcijas, uzskaitīs izpildītāju darba laiku utt., jo administratīvā darbība un tās finansēšana nav paredzēta.

Ir nesaprotama vairākkārtēja gada finanšu atskaišu iesniegšana. Pirmo reizi tā ir jāiesniedz jau katra gada 21.decembrī, dodot visu izmaksu apkopojumu. Te jau sākas problēmas daudzām zinātniskām grupām, jo grāmatvedība vēl nevar iedot gada kopējās izmaksas. Valsts pētījumu programmu projektos ir iesaistītas daudzas zinātnieku grupas (piemēram, Valsts pētījumu programmā Materiālzinātnēs „Modernu funkcionālu materiālu mikroelektronikai, nanoelektronikai, fotonikai, biomedicīnai un konstruktīvo kompozītu, kā arī atbilstošo tehnoloģiju izstrāde” ir 19 zinātnieku grupu). Lai informāciju savāktu un nogādātu LR Studiju un zinātnes administrācijas (SZA) birojā, paiet vismaz nedēļa. Tūlīt pēc Jaunā gada ir jāsāk gatavot lielos finanšu pielikumus (pielikums Nr.5).

5) Ministru Kabineta Noteikumi N 703., kas regulē Eiropas Sociālā fonda darbības programmas „Cilvēkresursi un nodarbinātība” papildinājuma 1.1. prioritātes „Augstākā izglītība un zinātne” 1.1.1. pasākuma „Zinātnes un pētniecības potenciāla attīstība” 1.1.1.2. aktivitātes „Cilvēkresursu piesaiste zinātnei” projektus, nosaka, ka administratīvās izmaksas jāplāno ne vairāk kā 5% apmērā no tiešajām attiecināmajām izmaksām līdz brīdim, kad Ministru Kabinets lems par administratīvo izmaksu nemainīgās likmes apmēru (MK Noteikumi N 703., 82. pants).

6) Līdz šim MK Noteikumu N 722. kārtībā zinātniskā institūcija iesniedza informāciju par projektu IZM izveidotai komisijai, lai tā izvērtētu un apstiprinātu līdzfinansējuma piešķiršanu. Prakse rāda, ka trīs mēnešus pēc iesnieguma nogādāšanas IZM vienīgais jaunums par līdzfinansējuma nodrošināšanu ir apliecinājums, ka zinātniskās institūcijas iesniegums atbilst administratīvajiem kritērijiem un to patiešām būtu nepieciešams izskatīt pēc būtības.