LMA Mākslas vēstures institūta direktore Elita Grosmane: Jāni Andri Osi mēs uzskatām par institūta patronu. Viņa gleznās skatu punkts dots it kā no augšas, un tajā pašā laikā ir redzama tuvināšanās detaļās. Purvs rādīts nevis kā briesmīga, draudīga vieta, gleznā līdzsvarojas visi elementi. Dr. art. E. Grosmanes teikto papildināja mākslas zinātnieču autoram individuāli teiktie apsveikuma vārdi un dāvātie krāšņie ziedi.

Akadēmiķis Jānis Bērziņš: Zinātnieki ir atklājuši, ka ūdens molekulas satur informāciju. Šīs gleznas, kas gleznotas vēsturiskās vietās, sniedz teiksmainu skatu. Mani sajūsmina mākslinieka prasme meistarīgi darboties ar gaismām.

Akadēmiķis Tālavs Jundzis: Jēdzienu “purvs” varam skatīt no ekoloģijas, mākslas un arī no politiskā viedokļa. Tur ir skaistums. Mēs to reizēm nenovērtējam. To novērtē citi – 1992. gadā Andreass Adāls, Zviedrijas sūtnis, veda Zviedrijas karali, kurš Latvijā bija valsts vizītē, aplūkot purvu.

J. A. Osis: Pēdējos gados esmu iemīlējis purvus. Tas ir paradoksāls jēdziens, gan dabā, gan sabiedrībā. Agrāk bērnus biedēja – purva velns, purva vecis... Purvi – tā ir cita pasaule, liela attālināšanās no parastās. Mūsdienās purvus sākuši aktīvi izmantot, liela daļa no tiem jau nopirkti. Īpašnieki rok kūdru, bagātina ar piedevām, pārdod ārzemēs. Drīz vispār šī dabas parādība var izzust. Jūtu gandrīz kā misiju – dokumentēt dabas ūnikumu. Jāpiemin arī romantiskā puse – man ir vēlme uzgleznot purvu naktī, tumsā, kad tur malduguntiņas plīvo....

Varam apbrīnot neparasto dabas fenomenu un priecāties par autora meistarību mums to parādīt.