Zinātnes Vēstnesis
- 2010.g. 10.maijs
LZA pilnsapulcei par LZA darbību 2009.gadā
Atbilstoši LZA Hartai un Statūtiem Uzraudzības padome sagatavojusi vērtējumu par Akadēmijas darbību aizvadītajā gadā. Uzraudzības padomē pašreizējā sastāvā, ko ievēlēja Akadēmijas Pilsapulcē 2008.gada 13.aprīlī, strādā 7 akadēmiķi (Jānis Guntis Bērziņš, Gunārs Duburs, Arnis Kalniņš, Daina Kārkliņa, Edvīns Vanags, Nikolajs Vederņikovs un priekšsēdētājs Pēteris Zvidriņš). Padomes locekļi pārstāv visas Akadēmijas nodaļas.
Akadēmijas institūciju darbs un zinātnes politikas veidošana
Aizvadītais gads raksturojas ar sociālās, ekonomiskās un finansiālās krīzes attīstību valstī, kas ietekmēja LZA darbību. Būtiski saruka valsts finansējums, ko tikai daļēji kompensēja ES Struktūrfondu finanses. Vienlaicīgi jāatzīmē, ka LR MK apstiprināja Zinātnes un tehnoloģijas pamatnostādnes, prioritāros zinātnes virzienus fundamentālo un lietišķo pētījumu finansēšanai 2009. – 2013. gadā. Saeimā tika skatīti grozījumi Zinātniskās darbības likumā, kas pieņemti gan tikai šogad (2010.g. martā). Saskaņā ar LZA Hartu un Statūtiem Zinātņu Akadēmija atskaites gadā izpildīja galvenās pamatfunkcijas. ZA Senāts 9 sēdēs (2007. gadā 10, 2008.g.11) blakus organizatoriskajiem pasākumiem pie-vērsa uzmanību zinātniskajiem jautājumiem, apspriežot zinātnes situāciju valstī, zinātnes prioritātes un finansējumu, starptautiskās sadarbības projektus un programmas, apzinot Akadēmijas un tās institūciju tālākās attīstības problēmas, jaunievēlamo LZA locekļu kandidatūras, LZA vārdbalvu piešķiršanu u.c. Noturētas 2 pilnsapulces, 2 LZA sēdes (2007.g. – 4, 2008.g. – 3). LZA sēdes organizētas par zinātnes popularizēšanu sabiedrībā un par botāniskiem pētījumiem valstī.
Ļoti daudzveidīgs bija ZA nodaļu darbs. Visas nodaļas turpina pievērst uzmanību jautājumiem ar plašāku zinātnisku, tautsaimniecisku, tehnoloģisku un veselības aizsardzības nozīmi. Organizētas gandrīz 30 nodaļu sēdes (vai saieti). Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļa organizēja Letonikas III kongresu, desmit mākslas izstādes. Fizikas un tehnikas zinātņu nodaļa plaši atzīmēja starptautisko Astronomijas gadu, organizējot divas nodaļas sēdes un izstādi “Visuma izpēte”. Apsveicami vērtējama jau agrāk iedibinātā prakse organizēt dažādas izbraukuma sēdes kopā ar Latvijas augstskolām, citām pētniecības organizācijām un pašvaldībām. Bez jau iepriekš atzīmētajām sēdēm aizvadītajā gadā organizētas izbraukuma sēdes. Izbraukuma sēžu un semināru ciklu īstenoja Lauksaimniecības un meža zinātņu nodaļa, akcentējot zinātnieku un ražotāju praktisko sadarbību. Nodomu protokola starp LR Zemkopības ministriju, LMZN un Latvijas lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmiju (LLMZA) slēgšanu varētu uzskatīt jau par labu izveidojušos tradīciju. Tas nostiprina zinātnes saikni ar sabiedrību, bet atsevišķos gadījumos veicina arī jaunu zinātnisku problēmu apzināšanu. Vienlaicīgi jāatzīmē, ka joprojām Akadēmijā maz jūtama Ārzemju locekļu nodaļas darbība.
Plaši izvērsta LZA zinātnisko sasniegumu atzīmēšana. Izvērsta LZA un citu pētniecisko un komerciālo organizāciju prēmiju sistēma. LZA turpināja apkopot iesniegtos universitāšu, zinātnisko institūtu un centru priekšlikumus, nosaucot nozīmīgākos Latvijas zinātnes sasniegumus 2009. gadā. Vēl gan izteiktāk būtu jāapzina formas, kā labāk, uzskatāmāk parādīt un popularizēt jomas, kurās Latvijas zinātne spējusi dot valstij un latviešu tautai paliekošas vērtības. Pēdējos gados zinātnei pievērsās jauni, spējīgi speciālisti, izceļams arī LZA atbalsts studentu un jauno zinātnieku pētnieciskajam darbam. 2008. gadā 2. septembrī LR MK apstiprināja noteikumus, kas paredz finansējumu jauno zinātnieku darba atbalstam un zinātnieku reemigrācijas veicināšanai, taču šajā jomā vēl ir daudz darāmā. Reemigrācijas programma praktiski nepastāv.
Valstī uzsākta doktorantu skolu veidošana. Atzinumus par to mērķtiecību sniedz attiecīgās akadēmiskās konsultatīvās padomes, kuru sastāvā ir arī LZA locekļi, taču to dalība varētu būt plašāka. Samazinājies izstrādāto un aizstāvēto promociju skaits, ieskaitot bijušo doktorantu darbus.
Saskaņā ar LZA Hartu (4.pantu), viens no Akadēmijas uzdevumiem ir aktīvi piedalīties Latvijas zinātnes politikas veidošanā un operatīvi konsultēt Saeimu un valdību zinātnes jautājumos. Atskaites periodā LZA vadība šiem jautājumiem pievērsa lielu vērību. Turpinās lietišķi kontakti ar LR Ministru kabinetu un Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisiju. Tomēr Uzraudzības padome konstatē, ka 2009. gadā, tāpat kā iepriekšējā gadā, pieauga ar zinātnisko projektu finansēšanu saistīto birokrātisko procedūru un dokumentu skaits, kā rezultātā tika apgrūtināts arī LZA vadības darbs un zinātnisko pētījumu izpilde. Nepietiekami izvērsta ir zinātnieku un uzņēmēju sadarbība.
Uzraudzības padome konstatē, ka LZA Prezidijs un Valde strādāja atbilstoši Statūtu prasībām. Prezidijs uz sēdēm sanāca gandrīz katru nedēļu, bet Valde – reizi divās nedēļās. LZA prezidija locekļi iekļāvās LZP darbā un iesaistījās zinātnes likumdošanas un it īpaši finansējuma jautājumu apspriešanā gan LR Saeimā, gan valdībā, atsevišķās ministrijās.
LZA īsteno locekļu vadībā izstrādāti pētījumu projektu pieteikšanās un izvērtēšanas pamatprincipi. Tomēr jākonstatē, ka jauno pieteikumu izvērtēšanā nav vienotu objektīvu kritēriju un relatīvi daudz ir neapmierinātu zinātnieku par grantu un sadarbības projektu vērtēšanu, it īpaši humanitārajās un sociālajās zinātnēs.
LZA finansiālā situācija un saimnieciskā darbība
Saskaņā ar LZA Statūtu 6.6 punktu Uzraudzības padome veic LZA īpašuma pārvaldīšanas un līdzekļu izvietojuma kontroli. Akadēmijas finanšu pārskata revīziju par 2009.gadu ir veikusi SIA ”Zvērināto revidentu firma KAPITĀLS”. Revidenta ziņojumā par 2009.gada pārskatu atzīts, ka Finanšu pārskats sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par Latvijas Zinātņu akadēmijas finansiālo stāvokli 2009.gada 31.decembrī, tās darbības rezultātiem, naudas plūsmu un pašu kapitāla izmaiņām 2009.gadā. Ņemot vērā augšminēto, Uzraudzības padomei nav nepieciešams veikt auditu.
Saskaņā ar Zinātniskās darbības likumu, Latvijas Zinātņu akadēmijas darbība daļēji tiek finansēta no valsts budžeta. 2009.gadā noslēgti 2 līgumi ar Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministriju par noteiktu pasākumu veikšanu 2009.gadā. Pārējā Akadēmijas darbības finansējuma izdevumu nozīmīga daļa tika nosegta ar ieņēmumiem no saimnieciskās darbības, tas ir, no Lietu pārvaldes saimnieciskās darbības ieņēmumu daļas pārsnieguma pār izdevumiem. Atskaites gadā Lietu pārvaldes finansējums Akadēmijas pamatfunkciju veikšanai bija 109 406 Ls (bez PVN) jeb 54,2% no kopējiem izdevumiem. LZA darbības finansējums no saimnieciskās darbības ieņēmumiem ir pieaudzis. Kopējie Lietu pārvaldes ieņēmumi 2009.gadā gan bija 581 519 Ls (bez PVN), kas bija par 14 % mazāk nekā 2008.gadā.
Lietu pārvaldes ieņēmumu pārsniegums pār izdevumiem veidojas no Akadēmijas valdījumā esošo īpašumu (kas ir 2,8 miljoni latu) apsaimniekošanas, galvenokārt no telekomunikāciju tehnisko iekārtu izvietošanas ēkas torņa daļā un servisa pakalpojumu sniegšanas to darbību nodrošināšanai, kā arī no telpu un autostāvvietu laukuma nomas un konferenču organizēšanas. Vienlaikus gan jāatzīmē, ka 2009.gadā bija grūtības ar brīvo telpu izīrēšanu Augstceltnē un tas ir saistīts ar valsts saimnieciskās un finansiālās darbības krīzi. No kopējām Augstceltnē izīrējamām platībām – 3940 m2 vidēji gadā ir neizīrētas brīvas telpas 350 m2, kas veido 8,8% no kopējām platībām.
2009.gadā Lietu pārvalde turpināja Augstceltnes remonta darbus. Veikts Augstcetnes centrālās daļas kreisās puses kāpņu, no cokolstāva līdz 4.stāvam, remonts. Izremontētas 8 darba telpas 160 m2 platībā. Veikta Augstceltnes torņa daļas jumta seguma nomaiņa 23.stāva līmenī, torņa fasādes, balkonu un telpu remonts.
Valsts emeritētie zinātnieki
Valsts emeritēto zinātnieku padome 9 cilvēku sastāvā strādā akadēmiķa Raimonda Valtera vadībā. Kopš 2008. gada 1. februāra mūža grantu piešķir Ls 200,– mēnesī. 2009. gadā, kā arī šogad, finansējuma trūkuma dēļ jaunus mūža grantus vairāk nepiešķir.
Pagājušajā gadā mūžībā aizgājuši 15 emeritētie zinātnieki un gada beigās mūža grantus saņēma 283 zinātnieki. 2009.gadā valsts mērogā nebija atrisināts jautājums par darba apmaksu valsts emeritētajiem zinātniekiem, kuri turpināja strādāt savā zinātnes nozarē, vadot grantus un piedaloties to izpildē. Kopš 1996.gada mūža granti piešķirti 44 LZA īstenajiem locekļiem, 16 goda locekļiem, 15 korespondētājlocekļiem un 18 LZA goda doktoriem.
Emeritēto zinātnieku sabiedriskās aktivitātes organizē biedrība “Emeritus”, kuru vada akadēmiķe Rita Kukaine. Šī biedrība tagad aptver 134 emeritētos zinātniekus. Biedrības “Emeritus” valde 2009. gadā noorganizēja 4 biedrības sanāksmes par ļoti svarīgām un interesantām tēmām: “Pārdomas par pasaules ekonomisko krīzi un Latvijas problēmām” (LZA goda loc. Pēteris Guļāns); “Kā un kāpēc mēs varam dzīvot ilgāk, jeb mūsdienīga sirds ārstēšana” (LZA kor. loc., Dr. med. Andrejs Ērglis); “Par augstskolu un zinātnes reformām” (Augstskolu padomes priekšsēdētājs, LZA goda doktors Jānis Vētra); Dr. agr. Raimonda Baltakmeņa grāmatas “Dzīves inventarizācija” prezentācija. Sanāksmēs bija arī risināti biedrības “Emeritus” darba jautājumi. Šī biedrība organizēja Valsts emeritēto zinātnieku atmiņu rakstu krājuma 1. sējuma “Zinātne un mana dzīve” sagatavošanu un publikāciju. Līdzfinansējumā par kopējo summu Ls 9500,– (1000 eksemplāri) piedalījās LU (Ls 6000,–), RSU (Ls 2000,–) un LLU (Ls 1500,–). Biedrības “Emeritus” biedriem noorganizētas 2 tematiskās ekskursijas: “Rīga gadsimtu apritē” un “Iepazīsim Piebalgu zelta rudenī”.
Starptautiskā sadarbība un sadarbības ar plašsaziņas līdzekļiem
Latvijas Zinātņu akadēmija 2009.gadā organizēja starptautisko sadarbību atbilstoši Hartai un Statūtiem. Uzraudzības Pa-dome atzīmē Latvijas zinātnieku plašo starptautisko kontaktu veidošanu, sadarbību ar citām zinātņu akadēmijām, zinātniskajām asociācijām, apvienībām, biedrībām un savienībām, kā arī Latvijas zinātnes pārstāvniecību starptautiskajās zinātniskajās organizācijās. Nesen Akadēmijas funkcijām pievienojusies Eiropas Savienības starptautisko zinātnes un tehnoloģiju programmu un projektu pārzināšana Latvijā (Eiropas programmu centrs). LZA sekmīgi realizēja Latvijas zinātnes pārstāvniecību starpvalstu, starptautiskajās organizācijās un tīklojumos. LZA turpināja pārstāvēt Latvijas zinātni pasaules un reģionālos zinātņu akadēmiju tīklojumos, ES Zinātniskās un tehniskās pētniecības komitejā.
Uz 2010. gada 1. februāri LZA ir 26 spēkā esoši zinātniskās sadarbības dokumenti ar partnerakadēmijām. 2009. gadā pavisam notikušas 54 (tikpat cik 2008.g.) Latvijas zinātnieku īstermiņa vizītes un pieņemti 58 ārvalstu zinātnieki.
Latvijas Zinātņu akadēmijas un tās partnerakadēmiju divpusējās zinātniskās sadarbības līgumu ietvaros notika LZA un Eiropas Zinātņu un mākslu akadēmijas (EZMA) rudens kopsēde, kurā Valsts prezidentu V. Zatleru inaugurēja par EZMA aizbildni, kā arī pasniedza Fēliksa balvas.
Laba sadarbība izveidojusies ar vairākiem laikrakstiem. Pieprasīts ir LZA, LZP un LZS laikraksts “Zinātnes Vēstnesis”. Zināmu popularitāti ieguvusi LZA mājas lapa internetā, kā arī LZA Gadagrāmata. “ Latvijas Zinātņu akadēmijas Vēstīm” ir relatīvi maza tirāža. Apsverams ir jautājums par to, lai tas kļūtu par starptautiski atzītu izdevumu. Ar Eiropas programmu centra izveidi paplašinājušies pasākumi zinātnes popularizēšanā. Produktīva ir bijusi Terminoloģijas komisijas darbība. Mūsu izcilākie zinātnieki vairāk varētu sagatavot populārzinātniskas publikācijas, veicinot jauniešu interesi par zinātni.
Par lēmumu izpildi
Saskaņā ar Akadēmijas Statūtu 5.5. punktu Uzraudzības padome iepazinās ar Senāta, Prezidija un Valdes lēmumiem. Padome konstatē, ka Senāta, Prezidija un Valdes sēdes notiek regulāri. Tā izlases veidā iepazinās arī ar daļu no to lēmumiem un būtisku kritisku piezīmju tai nav. Iepriekšējā gada aprīļa LZA Pilnsapulces izteiktie priekšlikumi tika izskatīti LZA Senātā. Uzraudzības padome gan atzīst, ka pieņemto lēmumu izpildei Akadēmijā būtu jāveltī lielāka uzmanība. Tāpat svarīgi sekmēt birokrātijas izpausmju samazinājumu zinātniskā darba organizēšanā un darbu vērtēšanā. Joprojām aktuāls ir jautājums par LZA locekļu sastāva atjaunošanu.
Hartas un Statūtu pārkāpumus Uzraudzības padome nekonstatē.
Ziņojums apstiprināts Uzraudzības padomes sēdē 2010.gada 6.aprīlī
Padomes priekšsēdētājs: akad.Pēteris Zvidriņš
Padomes locekļi: akad. Jānis Guntis Bērziņš
akad. Gunārs Duburs
akad. Arnis Kalniņš
kor.loc. Daina Kārkliņa
akad. Edvīns Vanags
akad. Nikolajs Vederņikovs