LZA Pavasara pilnsapulce 2010.gada 8.aprīlī

7-05-2010

Debates
Akadēmiķe Baiba Rivža:

Augsti godātais prezident! Cienījamās akadēmiķes un godātie akadēmiķi, viesi!

Šodien augstākā izglītībā un zinātnē mēs stāvam krustcelēs. Pa kuru ceļu iet? Vienu ceļu iezīmē kaislīgi diskutētā reforma augstākajā izglītībā un zinātnē 2010. – 2012.gadam. Ministru kabinetam līdz 30.04.2010. ir jāiesniedz pasākumu plāns nepieciešamajām reformām augstākajā izglītībā un zinātnē.

Saskaņā ar informatīvajā ziņojumā noteikto, valdības rīcībpolitika attiecībā uz nepieciešamajām izmaiņām augstākajā izglītībā un zinātnē paredz, ka 2011. un 2012. gadiem valsts budžeta finansējumu piešķir vismaz ne mazāku kā 2010. gadā, vienlaikus pilnveidojot finansēšanas modeli. Un tā ir ļoti pieticīga prasība, jo, piemēram, Jaunā stratēģija Eiropa 2020, kura mums kā Eiropas Savienības valstij ir vērā ņemama, uzsver, ka finansējumam augstākajai izglītībai un zinātnei ir jāpalielinās.

Tas būtu Latvijas augstākās izglītības un zinātnes attīstības ceļš.

Bet Pasaules Banka mums iesaka izvēlēties citu ceļu. Maksimāli ekonomēt līdzekļus augstākajai izglītībai un zinātnei, rosinot ietaupīt 27,4 miljonus latus, 50% samazinot valsts budžeta finansētās vietas visās valsts augstākās izglītības iestādēs vai arī par 50% samazinot budžeta finansējumu katrai studiju vietai. Latvijā ir 34 tūkstoši 203 budžeta vietas 2009./2010. studiju gadā un ir nauda 2010./2011.studiju gadam. Kas notiks 2011./2012.studiju gadā?

Studiju vietas galvenokārt ir dārgajās studiju programmās. Budžeta vietu vai budžeta samazinājums studiju vietai mums būtu pārāk dārga maksa par īslaicīgu ekonomiju.

Augstākās izglītības samazinājums 2009.gadā samazināts par 49%, 2010.gadā – vēl par 11%. Tālākais samazinājums būtiski apdraudētu potenciālo studentu vēlmi studēt Latvijā un gala rezultātā Latvijas konkurētspēju. Diezin vai kopējo krīzes situāciju var glābt budžeta studentiem noņemtās stipendijas, kas veido 2,4 miljonus latus. Tādus samazinājumus mēs kopējiem spēkiem nedrīkstam pieļaut.

Finanšu tālāks samazinājums augstākajā izglītībā un zinātnē (Pasaules Banka iesaka samazināt arī bāzes finansējumu zinātniskajos institūtos) pasliktinās arī augstskolu un institūtu iespējas apgūt Eiropas struktūrfondus. Jau tā situācija ir sarežģīta, jo Latvijas valsts ir apņēmusies no 15% līdzfinansējuma finansēt vismaz 7,5%, bet arī šeit ir problēmas. Tāda attieksme ir krasā pretrunā ar abām pārējām Baltijas valstīm, kur priekšfinansējums un līdzfinansējums no valsts tiek nodrošināts un arī īpašumi ir atdoti Universitātē. Tā kā darba vēl daudz, bet Zinātņu akadēmija ir spēcīgs un Saeimā respektēts partneris. Es Zinātņu akadēmijas prezidija darbu vērtēju ļoti pozitīvi.

Powered by Elxis - Open Source CMS