Jau kopš aprīļa otrās puses Latvijā notika dažādi pasākumi, atzīmējot 4. maija – Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas dienas 20. gadskārtu jeb, vienkārši sakot, – Latvijas neatkarības atgūšanas jubileju. 22. aprīlī Latvijas Zinātņu akadēmija sadarbībā ar 4. maija Deklarācijas klubu rīkoja konferenci – diskusiju “Latvijas neatkarības atgūšanas stratēģijas izvēle un īstenošana (1989. 31. maijs – 1990. gada 4. maijs): starp ideāliem un īstenību”.

Pēc Valsts prezidenta Valda Zatlera, Zinātņu akadēmijas prezidenta Jura Ekmaņa un Latvijas Tautas frontes pirmā priekšsēdētāja Daiņa Īvāna uzrunām ar ziņojumiem uzstājās prof. Dr. hist. Valdis Blūzma (“Latvijas Tautas frontes stratēģijas maiņa un parlamentārā ceļa izvēle neatkarības atgūšanai”), Jānis Škapars (“LTF stratēģiskie virzieni un to īstenošanas metodes un formas”), prof. Dr. iur., Dr. habil. sc. pol. Tālavs Jundzis (“LR pilsoņu komitejas: idealizētais Latvijas neatkarības atgūšanas ceļš”) un Jānis Maurītis (“Pilsoņu kustības ieguldījums neatkarības atgūšanas sākuma posmā”). Ziņojumiem sekoja diskusija “Divi ceļi Latvijas neatkarības atgūšanai: pareizais un nepareizais?”, kurā tautfrontieši un pilsoņu kustības aktīvisti, tāpat kā pirms 20 gadiem, katrs palika pie savām domām.

Pēc Tālava Jundža grāmatas “Latvijas valsts atjaunošanas parlamentārais ceļš (1989 – 1993)” (Rīga, LZA, 2010) atvēršanas un prof. Dr. habil. iur. Jura Bojāra ziņojuma (“PSRS tautas deputātu padarītais un nepadarītais Latvijas neatkarības atgūšanā”) bijušie PSRS tautas deputāti no Latvijas dalījās atmiņās par to, kā Maskavā tika uztverta Baltijas valstu neatkarības pasludināšana, par PSRS vadītāju un ārzemju valstvīru attieksmi un “aizkadra” konsultācijām ar baltiešiem un daudziem citiem, plašākai publikai nezināmiem notikumiem un faktiem.

Konferenci kuplināja Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas studentu priekšnesumi.

Z.K.