Latvijas Zinātnieku savienībā

11-06-2010

27. maijā notika Latvijas Zinātnieku savienības Valdes sēde, kurā iepazinās ar topošo Profesionālo radošo organizāciju likumu. Pašreizējais likumprojekts orientēts galvenokārt uz mākslinieciskajām organizācijām, tajā nekas nav attiecināms uz tādām radošām organizācijām kā Arhitektu savienība, Žurnālistu savienība un Zinātnieku savienība. Valdes locekļi nolēma, ka nepietiek ar vienkāršu likumprojekta papildināšanu, attiecīgās vietās iestarpinot un Zinātnieku savienība, bet: a) vispirms jānoskaidro principiāli, vai Radošo savienību padome turpmāk vēlas savā sastāvā redzēt Zinātnieku savienību (Ivars Šmelds); b) ja atbilde ir pozitīva, tad jāizveido darba grupa, kas likumprojektā par Latvijas profesionālajām radošajām organizācijām iestrādā zinātniekus interesējošus punktus.

Kā teica Uldis Grāvītis, Latvijas Zinātnieku savienība ir radoša organizācija un, ja likums saucas tā, kā projektā paredzēts, tad tam ir jāattiecas arī uz Zinātnieku savienību. Ja padome to nevēlas, tad likums jānosauc citādi – par māksliniecisko radošo organizāciju likumu. Kā paskaidroja Rita Bebere, Radošo savienību padome reģistrējas Uzņēmumu reģistrā un tās intereses tiek realizētas Kultūras ministrijas ietvaros, bet zinātnes jautājumi ir citas ministrijas – Izglītības un zinātnes ministrijas pārziņā. Zinātnieki ir ieinteresēti tādos likumprojekta punktos, kā, piemēram, tam, ka pašvaldības drīkst finansēt radošus projektus un aktivitātes, jo tādā gadījumā būtu iespējams pašvaldībām finansēt arī atsevišķus zinātniskus projektus un konferences. Tāpat simpātisks ir punkts par tiesībām pretendēt uz valsts budžeta finansējumu kultūrvēsturiska, mūsu gadījumā arī zinātniska, mantojuma saglabāšanai. Valde uzdeva Ritai Beberei noskaidrot visas ar Radošo savienību padomi un likumprojektu saistītās fineses, kā arī aizsūtīt RSP Zinātnieku savienības Valdes sēdes protokola izrakstu.

Latvijas Zinātnieku savienība saņēmusi uzaicinājumu 4. jūnijā piedalīties “Domātāju un darītāju” simpozijā “Pilsoniskās sabiedrības iespējas un izaicinājumi Latvijā”, ko rīko Latvijas pilsoniskā alianse. Valde deliģēja to pārstāvēt Ritu Bebri.

Ivars Šmelds, atgādinot, ka iepriekšējās Valdes sēdēs tika diskutēts par to, kādus darbus atzīt par zinātniskām publikācijām starptautiskajās interneta datu bāzēs, konstatēja, ka gala rezultātā nav iznācis gluži tā, kā bija domāts – ka katra nozare, astronomus ieskaitot, pati nosauc savas datu bāzes, jo Latvijas Zinātnes padome oficiāli ir nosaukusi tikai četras datu bāzes. U. Grāvītis paskaidroja, ka astronomi var vērsties LZP ar argumentētu vēstuli, kurā pamatota kādas noteiktas starptautiskas datu bāzes iekļaušana atzīto skaitā. Tas ir LZP kompetencē, kurai ir deliģētas zinātniskās ekspertīzes tiesības.

LZS Valde atzinīgi novērtēja tās locekļu Ulda Grāvīša un Ināras Bondares priekšlikumus jūlija un augusta sēdēs noturēt ārpus Rīgas.

Z. K.

Pēdējā atjaunošana 11-06-2010
Powered by Elxis - Open Source CMS