Zinātnes Vēstnesis

Citi “Zinātnes Vēstneša” numuri

1998. gada  12. oktobris * 16(161) _______________________________________________________________________________________

Latvijas Zinātnes padomes, Latvijas Zinātņu akadēmijas un Latvijas Zinātnieku savienības laikraksts

_______________________________________________________________________________________

 

Numura saturs

 

*******************************************

LATVIJAS ZINĀTŅU AKADĒMIJAS SENĀTĀ

Rīga Nr. 59.1 1998. gada 22. septembrī

Par jaunu LZA balvu iedibināšanu, balvu piešķiršanas periodiskuma u. tml. sakārtošanu

1. Pieņemt LZA prezidenta J. Stradiņa un LZA nodaļu ierosinājumu par jaunu LZA balvu iedibināšanu, balvu piešķiršanas periodiskuma u. tml. sakārtošanu.

2. Iedibināt Latvijas Zinātņu akadēmijas Raiņa balvu — par izcilu radošu veikumu zinātnē vai kultūrā, kas būtiski vairo Latvijas intelektuālo bagātību, paužot humānisma idejas, globālas pieejas, nacionālās identitātes saglabāšanu un attīstīšanu.

3. Iedibināt Latvijas Zinātņu akadēmijas Edgara Siliņa balvu — par fundamentāliem pētījumiem fizikā.

4. Iedibināt Latvijas Zinātņu akadēmijas Pīrsa Bola balvu — par izciliem darbiem matemātikā.

5. Iedibināt Latvijas Zinātņu akadēmijas Eižena Āriņa balvu — par izciliem darbiem datorzinātnēs un to pielietojumos.

6. Iedibināt Latvijas Zinātņu akadēmijas Alfrēda Vītola balvu — par izciliem darbiem inženierzinātnēs un enerģētikā.

7. Iedibināt Latvijas Zinātņu akadēmijas Arvīda Kalniņa balvu — par labāko darbu mežzinātnēs, koksnes pētniecībā un pārstrādē (kopā ar Latvijas Lauksaimniecības un mežzinātņu akadēmiju un Latvijas Valsts Koksnes ķīmijas institūtu).

8. Iedibināt Latvijas Zinātņu akadēmijas Teodora Celma balvu — par labāko darbu filozofijā.

9. Iedibināt Latvijas Zinātņu akadēmijas Tālivalža Vilciņa balvu — par labāko darbu socioloģijā.

10. Iedibināt Latvijas Zinātņu akadēmijas Kārļa Mīlenbaha balvu — par praktisku sniegumu latviešu valodniecībā (kopā ar Rīgas Latviešu biedrību).

11. Atkārtoti apstiprināt, ka akadēmijas augstākais zinātniskais apbalvojums ir Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielā medaļa. To parasti piešķir katra gada martā — aprīlī. Tās pasniegšana Latvijas zinātniekam notiek LZA novembra pilnsapulcē. Ārzemju zinātniekam Lielo medaļu var pasniegt šajā pašā pilnsapulcē vai, ja ārzemju zinātnieks ierodas Latvijā citā (tam izdevīgā) laikā, medaļas pasniegšanas ceremonijai var tikt sasaukta Ārkārtas pilnsapulce. Pēc medaļas saņemšanas laureāts nolasa akadēmisko lekciju, kuras tekstu publicē "Latvijas Zinātņu akadēmijas Vēstīs". Lai īpaši stimulētu Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielās medaļas laureātu, akadēmija vēršas pie sponsoriem ar lūgumu piešķirt laureātam (Latvijas zinātniekam) īpašu naudas prēmiju.

12. Senāts uzskata, ka Raiņa balva sava prestiža ziņā ir nākamā pēc LZA Lielās medaļas.

13. Paredzēt LZA budžeta projektā līdzekļus LZA balvām.

14. Uzdot LZA Valdei piesaistīt LZA balvām citu līdzekļu avotus, papildus LZA budžetam — balvas līdzdibinātāju līdzekļi, sponsoru ziedojumi u. tml., un noteikt ikgadējo balvu izmaksas summas.

15. Prezidijam apstiprināt katras jauniedibināmās balvas nolikumu, kuru sagatavo attiecīgā zinātņu nodaļa, paredzot tajā balvas naudiskās daļas avotus (LZA budžets, balvas līdzdibinātāju līdzekļi, sponsoru ziedojumi u. tml.).

16. Visas agrāk iedibinātās un pašreiz piešķiramās LZA vārdbalvas (Frīd riha Candera, Gustava Vanaga, Heinricha Skujas, Paula Stradiņa, Pauļa Lejiņa, Jāņa Endzelīna, Kārļa Baloža, Viļa Plūdoņa, Arvīda Švābes, Friča Brīvzemnieka) tiek saglabātas līdzšinējā formulējumā, var mainīties tikai to piešķiršanas periodiskums, Frīdriha Candera balva turpmāk tiek piešķirta vienīgi par izciliem pētījumiem mehānikā un astronomijā.

17. Prezidijam pārskatīt un apstiprināt līdz š. g. 15. decembrim balvu piešķiršanas plānu laika secībā — lai katru gadu piešķirtu aptuveni vienādu balvu skaitu.

18. Pieņemt LZA prezidenta Jāņa Stradiņa ierosinājumu turpmāk aizvietot augstskolu studentu prēmijas ar jauno zinātnieku balvām, kuras parasti piešķiramas maģistrantiem un doktorantiem vai jauniem pētniekiem, kuri tikko aizstāvējuši maģistra vai doktora darbus. Uzskatīt, ka maksimālais vecums, līdz kuram var iesniegt pieteikumu uz jaunā zinātnieka balvu, ir 30 gadi. Vienu no balvām par vislabāko jauno zinātnieku darbu fizikā nosaukt Ludviga un Māra Jansonu vārdā.

19. 1998. gadā izsludināt konkursu uz sekojošām balvām:

Raiņa balvu;

Edgara Siliņa balvu;

Paula Lejiņa balvu;

Friča Brīvzemnieka balvu

un deviņām jauno zinātnieku balvām (3 katrā nodaļā).

20. Pārējo balvu konkurss tiks izsludināts turpmākajos gados pēc Prezidija apstiprināta plāna.

LZA prezidents J. Stradiņš
LZA ģenerālsekretārs A. Siliņš

 

Numura saturs

*******************************************

"Latvija pasaules globālo problēmu kontekstā"

22. septembrī Latvijas Zinātņu akadēmijā notika Latvijas Republikas ārlietu ministra Valda BIRKAVA akadēmisks priekš lasījums "Latvija pasaules globālo problēmu kontekstā".

Kā ievadvārdos teica LZA prezidents Jānis Stradiņš, šis priekšlasījums ietilpst akadēmisko Latvijas Zinātņu akadēmijas organizēto priekšlasījumu sērijā par pasaules globālām sakarībām un Latviju šajā kontekstā. Tie būs veltīti pasaulē notiekošajiem klimatiskajiem, ekonomiskajiem, vides aizsardzības u. c. procesiem, kā arī ētikas problēmām.

Klātesošie V. Birkava priekšlasījumu noklausījās ar neat slābstošu interesi, uzdeva jautājumus, uz kuriem referents laika limita ietvaros centās atbildēt, apelējot pie zinātniekiem kā visizglītotākās un domājošākās sabiedrības daļas.

Numura saturs

*******************************************

 

Tils fon Egidi saņem LZA ārzemju locekļa diplomu

21. septembrī Latvijas Zinātņu akadēmijā notika diploma pasniegšana pērnā gada novembrī ievēlētajam LZA ārzemju loceklim, vienam no pasaules vadošajiem speciālistiem kodolfizikā TILAM FON EGIDI. Jau vairāk nekā gadsimta ceturksni viņu saista kopējas intereses, darbs un personiska draudzība ar mūsu kodolpētnieku akadēmiķi Pēteri Prokofjevu, ar nu jau bijušo ZA Atomreaktoru, kur kopīgi veikti eksperimenti. Ar zināmu pašironiju par mūsu lielo neatkarīgas valsts aplombu, jo mums, lūk, nav vajadzīgs tāds "aukstā kara ierocis" kā pētnieciskais kodolreaktors, noklausījāmies viesa stāstīto, ka Minhenes Tehniskās universitātes pētnieciskais reaktors, kam gadu vairāk nekā mūsējam, joprojām sekmīgi strādā un nevienam nav ienācis prātā runāt par tā demontāžu. Tieši otrādi, tiek celts jauns reaktors, līdzās vecajam, nesen uz tā "jumta svētkiem" (mēs laikam teiktu — spāru svētkiem) bija ieradušies ap 200 cilvēku. Kad tas būs gatavs un savienots ar jau esošo, tas būs lielākais un modernākais kodolpētniecības reaktors Eiropā. Ko lai dara, katrs rīkojas pēc savas saprašanas un tālredzības, te jau pat nevar teikt — pēc rocības, jo atomreaktora demontāža tālu pārsniedz mūsu rocību.

Tila fon Egidi īsajā "C.v." lasām:

"Tils fon Egidi (Till von Egidy) dzimis 1933. g. 23. decembrī Minhenē (Vācijā). Studējis fiziku Minhenes, Marburgas un Getingenes universitātēs. Fizikas doktora un habilitētā doktora grādus attiecīgi ieguvis 1961. g. un 1969. g. Minhenes Universitātē. Par profesoru strādā Minhenes Universitātē no 1976. g. Strādājis par viesprofesoru un zinātnisko līdzstrādnieku Ročesteras Universitātē ASV (1967.—68. g.), Ženēvā, CERN’ā (1972.—73. g.), Laue-Lanževena Institūtā Grenoblē, Livermuras laboratorijā ASV (1962. g.) un TRIUMF, Vankuverā, Kanādā (1989. g.).

T. fon Egidi ir pasaulē pazīstams zinātnieks kodolfizikā, nodarbojas ar kodolstruktūras pētījumiem, izmantojot dažādas kodolu reakcijas un mionu un antiprotonu mijiedarbību ar atomu. Paralēli zinātniskajam un pedagoģiskajam darbam T. fon Egidi veic lielu darbu zinātnes organizēšanā. Viņš ir vairāku starptautisko zinātnisko padomju un starptautisko konferenču organizācijas komiteju loceklis. T. fon Egidi ir 320 publikāciju līdzautors un no tām 37 ir kopējas ar LZA Kodolpētniecības centra (KPC) kolektīvu (ieskaitot vienu monogrāfiju). Jau vairāk nekā 25 gadus Kodolpēt niecības centrs aktīvi sadarbojas ar prof. fon Egidi vadīto kolektīvu Minhenes Tehniskajā universitātē, izmantojot eksperimentos Salaspils kodolreaktoru, Minhenes paātrinātāju, kā arī kopīgi veicot eksperimentus Grenobles augstplūsmas kodolreaktorā. Ar viņa atbalstu tika noorganizēta KPC sadarbība ar Brukhevenes un Livermuras Nacionālajām laboratorijām (ASV). Ar viņa līdzdalību izveidotā kompleksā pētnieku grupa ļāva daudz efektīvāk izmantot Salaspils kodolreaktoru, kā rezultātā KPC kodolreakciju laboratorijā veiktie pētījumi līdz pat pēdējam laikam atbilst pasaules zinātnes līmenim. Pēdējos gados bija noslēgts sadarbības līgums starp KPC un Minhenes Tehnisko universitāti, kuru finansiāli atbalstīja firma Volkswagen (aptuveni 60 DM).

Profesors T. fon Egidi ir vairākas reizes bijis KPC un ielūdzis Latvijas kolēģus uz Minheni kopējo pētījumu veiksana."

Vai tiešām turpmāk, par to runājot, lietosim tikai pagātnes formu?

Tils fon Egidi ir ne tikai izcils zinātnieks, bet arī ārkārtīgi patīkams cilvēks ar daudzpusīgām interesēm, ko varēja novērtēt arī LZA goda locekle gleznotāja Džemma Skulme, jo tieši tobrīd tika iekārtota viņas darbu izstāde. Par gleznām īpaši ieinteresējās profesora kundze, kura ieradās arī nākamajā dienā uz izstādes atklāšanu.

Numura saturs

 

*******************************************

LZA goda locekles Džemmas Skulmes izstāde

Nelielā LZA prezidija Karoga zāles "pirtspriekšiņa" jau pieredzējusi akadēmijas goda locekļu tēlnieka Jāņa Strupuļa un gleznotāja Ausekļa Baušķenieka darbu izstādes. Telpas nelielie izmēri, durvju un loga izvietojums māksliniekiem sagādā problēmas, jo grūti eksponēt formātā vērienīgus darbus. Džemma Skulme izgājusi no šīs situācijas burtiski — izejot arī lielajā prezidija vestibilā. Tas, protams, prasa dežuranta klātbūtni, jo caurstaigājamais vestibils nav tas pats kas maza, noslēdzama telpa, taču efekts ir vienreizējs — košās krāsās atplaukušas ne tikai vienmuļās sienas, bet atplaukst arī katra ienācēja vaigs. Un vai tad mazajā istabiņā būtu satilpuši tie mākslinieci sveiktgribošie, kas bija atnākuši 22. septembrī, kad izstāde tika atvērta?

Izstādes nosaukums Džemmai Skulmei tradicionāls — "Kariatīdes". Sieviete — sabiedrības, dzīves turētāja, balsts. Izstādes atklāšanā gleznotāja Biruta Baumane, arī LZA goda locekle, gluži nejauši bija nostājusies līdzās gleznai, par kurā redzamās sievietes modeli viņa, pašai nezinot, kļuvusi. Džemma Skulme stāsta, ka šīs gleznas vīzija viņai atplaiksnījusi, izlasot Birutas Baumanes iespaidus par braucienu uz Parīzi.

Izstādē redzami tikai pēdējo gadu darbi, arī tas jaunais, ar ko māksliniece ir pārņemta tagad, un ko varētu nosaukt par laikmeta dokumentētu mākslu. Proti, gleznās kolāžas veidā ir iestrādātas dažādu dokumentu kopijas. Tās skar Džemmas Skulmes dzimtu, viņas vecākus, vecātēva mājas Mālpils Ģērķēnus. Tur ir vecas fotogrāfijas, saimnieciska rakstura dokumenti, "Rīgas grupas" mākslinieku paraksti, par kuriem Džemma Skulme saka: "Vieni nošauti krievu laikā, kā Suta, citi savu kapavietu atraduši tālu no dzimtenes ārzemēs. Vai tā nav visas tautas dzīves kopija?" Neko no gleznās redzamajiem dokumentiem māksliniece nav meklējusi arhīvos, tie visi ir no viņas personīgās mājas. Viena otra no gleznām jau atradusi pircēju un "aizgājusi tautās". Bet akadēmiķis Oļģerts Lielausis atklāšanā uzstājīgi vaicāja — kur ir gleznas, kas tapušas Latvijas atmodas, Tautas frontes iespaidā, jo Džemma Skulme ar savu spilgto personību un sabiedrisko aktivitāti bija kā Atmodas karogs. Būs, viss būs, atbild māksliniece, atgādinādama, ka šoruden ir Tautas frontes desmitgade.

Džemmai Skulmei šī bija ne tikai izstādes atklāšanas diena. Mākslinieci sveikt un pasniegt diplomu bija ieradies Latvijas Mākslas akadēmijas rektors prof. Jānis Osis, atzīmējot to, ka 30. jūnijā Džemma Skulme ievēlēta par Latvijas Mākslas akadēmijas goda doktori.

Latvijas Mākslas Augstskolu asociācijas habilitācijas un promocijas padomes 1998. gada 30. jūnija sēdē Džemmai Skulmei vienbalsīgi piešķirts goda doktores grāds (Dr.honoris causa) par izcilu ieguldījumu Latvijas kultūrā.

Džemma Skulme ir izcila latviešu māksliniece, kuras daiļradi nevar ielikt šauros savas tautas mentalitātes attainošanas rāmjos. Sev svarīgo viņa spēj salīdzināt ar globālo. Viņa ir guvusi plašu atzinību arī ārzemēs. Paralēli savam radošajam darbam aktīvi iesaistījusies arī sabiedriskajās aktivitātēs.

Z. Kipere

Numura saturs

*******************************************

Jānis Stradiņš

Latvijas tautsaimniecības aktualitātes un Pauls Dzērve

Ievads LZA sēdē "Latvijas tautsaimniecības aktualitātes" 1998. g. 11. septembrī

Neesmu speciālists ekonomikas jautājumos, taču sava ievadā gribētu uzsvērt trīs momentus.

Pirmkārt, iepriecina tas, ka pēc ilgiem laikiem Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA) savu sēdi atkal veltī tautsaimniecībai, jo līdz šim mēs sēdes vairāk veltījām letonikas, humanitāro zinātņu, mūsu tautas un valsts pagātnes problēmām. Līdz šim tautsaimniecības problēmām bija veltīta akadēmiķa O. Krastiņa organizētā sēde par tautas grimšanu nabadzībā 1994. gadā bez īpašas rezonanses varas struktūrās un akadēmiķa P. Zvidriņa organizētā sēde par demogrāfisko katastrofu Latvijā (ar daļēju rezonansi varas struktūrās). Šodien mēs raugāmies uz lietām mazliet plašāk, runājot ne tikai par Latvijas saimniecisko integrē šanos Eiropas Savienībā, bet arī par uzņēmējdarbības attīstību Latvijā vispār un citām problēmām. Ekonomikas institūts iecerējis tālejošas reformas savā statusā, struktūrā un darbībā, LZA to principā atbalsta, lai ekonomikas zinātne patiešām kļūtu par reālu Latvijas tautsaimniecības balstu, saistoties arī ar privātstruktūrām. Šodien mēs šo lietu detalizētāk neapspriedīsim, tā ir LZA Senāta kompetence, tomēr dažas pamatlīnijas Ekonomikas institūta turpmākajā darbībā varētu iezīmēties jau šajā sēdē.

Otrkārt, šī sēde notiek saspringtā politiskā gaisotnē, gatavojoties Saeimas vēlēšanām un tautas nobalsošanai par pilsonību. Ekonomika ir visciešākā veidā saistīta ar politiku. Jautājums, kas ir primārs — ekonomika vai politika, ir tikpat sens kā jautājums par to, kas bija sākumā — vista vai ola. Mūsu tautsaimniecības pamatvirzību uz tirgus ekonomiku un Eiropas Savienību Latvija jau ir deklarējusi, tajā ne vēlē ša nas, ne referendums būtiskas izmaiņas ieviest nevar, taču 3. oktobrī vēlētāju viedokļa izteikšana var paātrināt vai palēnināt un tāpat arī var modificēt šo virzību. Vai dominēs lielražotāji vai lieltirgotāji, tranzītbiznesa vai vietējo pārtikas ražotāju intereses, kuri ekonomiskie grupējumi gūs virsroku — tas lielā mērā noteiks Latvijas virzību turpmākajos piecos ga dos, varbūt pat ilgākā laika posmā. Taču jebkurā gadījumā ekono mikas zinātniekiem jāizsaka savs viedoklis par Latvijas tautsaimniecības modeli. Vai tā būs galēji liberāla ekonomika vai sociāli orientēta ekono mika, ar kādiem tirgiem tā rēķināsies, kāda būs finansu politika, kāds — mazo uzņēmēju atbalsts, vidusslāņa veidošana, kādu vietu Latvijā ierādīs izglītībai, kultūrai un zinātnei. Latvijai atlicis maz laika izvēlei, pirms varbūt izraisīsies plaša pasaules ekonomiskā krīze, pirms nenotiks dramatiskas norises Krievijā, pirms Latvijā sociālā un starpnacionālā spriedze nepalielināsies virs kritiskās temperatūras. Es saskatu attīstībai gan optimistiskus, gan ļoti pesimistiskus scenārijus, taču domāju, ka Latvija, kā arvien, izvēlēsies mazizteiktu, aizkavētu, neizteiksmīgu vidus ceļu. Dievs dod, lai politiķi sadarbībā ar ekonomistiem veido to tomēr mūsu valsts tālākpastāvēšanai optimālā veidā, un var jau būt, ka pēc gadiem desmit tiešām iestāsies kāds "ekonomisks brīnums".

Treškārt, katra paaudze risina sev atbilstošās vēstures izvirzītās prob lēmas. Mēs vienojāmies ar Ekonomikas institūta direktori Raitu Karnīti veltīt šo sēdi ekonomista Paula Dzērves piemiņai, un šo lēmumu atbalstīja LZA Prezidijs. Kāpēc šodien jārunā par Paulu Dzērvi, vai tad tas viss nav palicis tālā pagātnē, kas vispār būtu jāpiemirst? Šogad Pauls Dzērve būtu 80 gadus vecs (dzimis 1918. gada 3. septembrī). Šogad apritētu 40 gadi, kopš viņš kļuva par Latvijas PSR ZA Ekonomikas institūta direktoru, gan uz īsu laiku — nepilniem trim gadiem, apritētu arī 40 gadi, kopš Ekonomikas institūts un visa LZA iemitinājusies šajā augstceltnē. Šogad apritētu arī 10 gadi, kopš 1988. gadā Paulam Dzērvem atjaunota LZA korespondētājlocekļa nosaukumu (ne vienbalsīgi un ne bez pretestības), ko viņam — vienīgajam visā Zinātņu akadēmijas vēsturē — atņēma 1960. gadā par nacionālrevizionistiskām kļūdām. Bet šogad arī aprit 30 gadi kopš "Prāgas pavasara" varmācīgas apspiešanas 1968. gada augustā. Varētu salīdzināt Eduardu Berklavu, Vili Krūmiņu, Kārli Ozoliņu, Paulu Dzērvi ar čehu reformkomunistiem, ar Aleksandru Dubčeku, kurš nostājās pret totalitārismu.

Tiesa, šis salīdzinājums varbūt būtu mazliet mākslots. Pauls Dzērve neiestājās par "sociālismu ar cilvēcisku seju", viņš bija arī Staļina laikmeta tradīcijās audzis un Pētera Stučkas apoloģēts. Viņa darbība bija virzīta uz Latvijas īpašas situācijas veidošanu toreizējā tērauda kolosa — PSRS — ietvaros. Taču, objektīvi runājot, Dzērve uzstājās par tautas dzīves līmeņa paaugstināšanu, vismaz Latvijā, par patēriņa preču pastiprinātu ražošanu, par migrācijas ierobežošanu, par civilizē tāku sociālismu, varētu sacīt, viņš bija par eiropeiskāku komunismu nekā tas, kurš pastāvēja Padomju Savienībā Staļina laikā un pēc Staļina nāves. Turklāt viņš bija kompetents ekonomists, gan tā laika izpratnē.

Pauls Dzērve bija studējis tautsaimniecību pirmskara Latvijas Universitātē, klausījies profesora Arnolda Aizsilnieka lekcijas, tajā pašā laikā ģimenes tradīciju dēļ jau Ulmaņa gados kopā ar E. Berklavu, P. Kurli u. c. darbojies komunistiskajā pagrīdē. Viņš bija "idejisks komu nists", godīgs un pašaizliedzīgs, cīnījies sarkano latviešu strēlnieku divīzijā Volhovas purvos, bijis komjaunatnes CK sekretārs. Pēc kara viņš absolvēja LVU, mācījās aspirantūrā Ļeņingradā, kļuva par pazīsta mu tautsaimniecības speciālistu, zinātnieku, no 1953. līdz 1958. gadam bija ZA Ekonomikas institūta direktora vietnieks zinātniskajā darbā, bet pēc sava šefa un aizgādņa ZA viceprezidenta Friča Deglava nāves no 1958. līdz 1960. gadam — arī šī institūta direktors. Viņš pētīja Latvijas PSR tautsaimniecības perspektīvas, izstrādāja programmu "Latvijas PSR tautsaimniecības perspektīvas", kurā paredzēja Latvijas tautsaim niecību orientēt uz vietējām vajadzībām, palielināt B grupas produktu attīstību salīdzinājumā ar A grupu, atbalstīt zinātņietilpīgās nozares, pie mē ram, radiotehniku. Viņš protestēja pret forsētu Latvijas industria lizā ciju un ražotņu celtniecību tālu no izejvielu bāzēm, arī pret līdz ar izejvielām importētu darbaspēku.

P. Dzērve bija berklaviešu galvenais ideologs, Latvijas PSR Augstā kās padomes deputāts un komisijas vadītājs, cilvēks, kurš nebaidījās iz teikt savu viedokli arī Ņikitam Hruščovam un PSKP CK, kurš prata opo nēt un ģenerēt pats savas domas. Viņš bija tikai 40 gadus vecs, kad viņu ievēlēja par Latvijas PSR ZA korespondētājlocekli. Taču ļoti drīz pēc tam nāca reakcija, Arvīds Pelše Dzērvi ne tikai noņēma no Ekono mikas institūta direktora posteņa, bet arī izslēdza no ZA sastāva 1960. gada 13. jūnijā. Pēc Viļa Krūmiņa apgalvojuma, bija pat paredzēta pub liska tiesas prāva ar diviem nāvessodiem un ilgstošiem ieslodzījuma termi ņiem apsūdzētajiem, ko izdevās tomēr novērst, apelējot pie paša Hruščova.

Kāda bija motivācija Paula Dzērves izslēgšanai no ZA, ko orga nizēja LKP CK? Te bija četri apvainojumu punkti, ko citēšu pēc oriģināla:

"Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Sabiedrisko zinātņu nodaļas akadēmiķu un korespondētājlocekļu pilnsapulce, apspriedusi jautājumu par Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekļa Pavela Pavloviča Dzērves zinātnisko darbību, konstatē:

1) Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis P. P. Dzērve, strādājot Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūtā, ir pieļāvis vairākas nopietnas politiskas kļūdas un atkārtoti uzstājies ar revizio nistiskas un nacionālistiskas dabas nostādnēm. Piemēram, viņa sastā dītā "Latvijas PSR tautsaimniecības perspektīvu izpētes programma" institūta kolektīvu orientēja uz kļūdainu, ekonomiski nepa matotu un poli tiski kaitīgu Latvijas PSR un Padomju Savienības interešu pretnosta tī ju mu, uz Latvijas PSR tautsaimniecības atdalīšanu no PSRS ekono mi kas, kā arī proponēja nostādnes, kas atspoguļoja lokālisma un nacionā lisma tendences, kuras bija vērstas pret smagās rūpniecības nozaru attīstību republikā un atbalstīja pirmkārt republikas iedzīvotājiem pare dzētu patēriņa priekšmetu ražošanu, kas kaitētu PSRS tautsaimniecības attīstībai kopumā, dezorganizētu republikas ekonomiku, izjauktu sen izveidojušās republikas tautsaimniecības saites ar citiem PSRS rajo niem, kavētu Latvijas PSR ražošanas spēku attīstību. Faktiski P. P. Dzēr ve vedināja institūta kolektīvu uz PSKP XXI kongresa lēmumu ignorē ša nu un revidēšanu, kas bija viens no nopietniem iemesliem, kāpēc Eko no  mikas institūts bija vāji saistīts ar komunistiskās celtniecības praksi.

2) Nepareizi un politiski kaitīgi bija P. P. Dzērves mēģinājumi "teorē tiski" attaisnot atsevišķu republikas darbinieku pieļautās labējā oportū nisma un nacionālisma izpausmes. Tas redzams no P. P. Dzērves apgal vojuma, ka Latvijas Padomju Sociālistiskajā Republikā galvenās bries mas slēpjas nevis revizionismā, bet gan dogmatismā. Turklāt P. P. Dzērve reducēja "dogmatismu" vienīgi līdz Latvijas īpatnību "ignorē ša nai" celt niecības praksē un latviešu tautas vēstures pētīšanā, kas ved uz nepa reizu un kaitīgu Latvijas PSR interešu un uzdevumu pretnosta tīšanu kopējām visas Padomju Savienības interesēm un uzdevumiem.

3) Iepriekšminētās, kā arī citas P. P. Dzērves kļūdas, ko viņš pieļāvis brošūrā par P. Stučkas dzīvi un darbību, rakstos par jaunlatviešu kustību un virknē mutisku uzstāšanos, liecina, ka P. P. Dzērves darbība bija pretrunā ar uzdevumiem, kas izvirzīti Latvijas PSR Zinātņu akadēmijai.

4) P. P. Dzērve, neraugoties uz to, ka kļūdas viņa darbībā tika atmasko tas un nosodītas, vēl joprojām atklāti nav tās kritizējis un atklājis to saknes.

Ievērojot iepriekšsacīto, Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Sabiedrisko zinātņu nodaļa nolemj:

1) Uzskatīt par nelietderīgu turpmāku P. P. Dzērves atrašanos Lat vijas PSR Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekļa statusā.

2) Izvirzīt Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas kopsapulcei jautājumu par nepieciešamību atņemt P. P. Dzērvem Latvijas PSR Zinātņu akadē mijas korespondētājlocekļa nosaukumu.

("Latvijas Vēstneša" tulkojums no krievu valodas)

Pēc tam Paulam Dzērvem ļāva strādāt rūpnīcā "Autoelektropribor" par ceha ekonomistu ar zemu atalgojumu, taču drīz vien, 1961. gada 16. decembrī viņš gāja bojā Ropažos autokatastrofā pie dzelzceļa pārbrauktuves, ko varētu uzskatīt par nelaimes gadījumu, ja vien tajā nebūtu viena otra neparasta sakritība, tāpat kā pēdējā laikā "Latvenergo" lietā ar kafijas dzeršanu un lapsenes dzēlieniem.

Lūdzu Paula Dzērves tuvāko domubiedru E. Berklavu pērn uzrakstīt man P. Dzērves īsu raksturojumu — tas tiks publicēts manā LZA vēstures grāmatā, bet pāris citātu mēģināšu dot:

"Gribētāju iznīcināt Paulu Dzērvi netrūka tepat Latvijā ortodoksālo bezsmadzeņu un amorālo komunistu darboņu vidū ar Arvīdu Pelši, Bumbieru, ģenerāli Djominu, Ivanu Ļebedevu, Fjodoru Titovu, Saļejevu, Drozdovu u. c. priekšgalā. Pauls Dzērve šiem kungiem kā Maskavas lat viešu tautas pārkrievošanas un, ja vajadzīgs, iznīcināšanas politikas pakalpiņiem traucēja šo darbu veikt; traucēja ar savu saprātu, zinā ša nām, godīgumu, drosmi, uzstājoties pret netaisnību, kaitīgo tautsaim niecisko politiku.

Kā tādu es pazinu Paulu Dzērvi, kad viņš darbojās kā Latvijas kom jaunatnes CK sekretārs, vēlāk arī LVU pasniedzējs un kā ZA Ekonomikas zin. pētn. institūta direktors.

Pauls Dzērve bija skaistu un cēlu ideālu pilns un zinību alkstošs latviešu censonis, kas visu savu mūžu gribēja veltīt latviešu tautas labklājībai un Latvijas kā nacionālas valsts uzplaukumam. Viņš gan kā savas tautas un Tēvzemes patriots, gan kā zinātnieks saredzēja Maska vas kaitīgo rīcību Latvijā visās jomās: politiskajos mērķos, kultūrā, ekonomikā. Viņš nekur necieta formālismu, neīstumu, virspusību. Viņš neko negribēja darīt, nesapratis jēgu, kāpēc tas jādara, vienkārši pakļaujoties kādam rīkojumam.[..]

Es necentīšos apskatīt viņa uzskatus ekonomikā. Lai to dara lielāki speciālisti. Bet nemaz nebija nepieciešams būt lielam ekonomistam, zi nāt  niekam, lai saprastu, ka tas, ko Maskava darīja tautsaimniecībā un konkrēti ekonomikā, bija aplami, absurdi, kaitīgi. Viss bija pakļauts lielajam politiskajam mērķim — iznīcināt latviešus kā nāciju, tās kultūru, valodu, visas savdabības, tradīcijas, likvidēt Latviju kā nacionālu valsti. Šī mērķa dēļ iznīcināja arī reģionam atbilstošo ekonomiku kā laukos, tā pilsētās: laukos iznīcināja lauku sistēmu kultūru sēšanai, ilggadīgo zālāju laukus, kas bija izdevīgākais lopkopības pamats mūsu apstākļos; rūpniecībā nedeva prioritāti elektrotehnikai, radiotehnikai, sadzīves ķīmijai, smalkmehānikai, instrumentālrūpniecībai, mēbeļu ražošanai, tekstilrūpniecībai, kas Latvijā bija piemērotākas: bija speciālisti, prasīja augsti kvalificētu darbu, bija mazāka metāla un vispār izejvielu ieve šanas vajadzība, tā izbēgot no tāliem, nevajadzīgiem un dārgiem pārvad ājumiem. Kādas rūpnīcas šeit celt un paplašināt, ko ražot — tas Maskavai bija otršķirīgs jautājums. Interesēja galvenokārt tas, lai Latvijā radītu darbspēka trūkumu, kas noderēja par ieganstu iepludināt Latvijā cittautiešus, pirmām kārtām krievus, lai paātrinātu latviešu pārkrie vošanu.[..]

Pauls Dzērve zinātnes laukā bija kā spīdošs meteors pie daudz zvaigžņu debesīm, kas uzliesmoja un ko nodzēsa.

Pauls Dzērve man bija labākais draugs un sabiedrotais manis uzsāktai cīņai pret lielkrievu imperiālistisko politiku Latvijā.

Pierādījumu, ka Pauls Dzērve gāja bojā varmācīgā nāvē, man nav, bet Maskavai ir liela pieredze citādi domājošo iznīcināšanā.

Domāju, ka Pauls Dzērve ir pelnījis, lai Latvijas ZA prezidijs parūpētos, ka Paula Dzērves atdusas vietā tiktu uzlikta piemiņas plāksne."

Piemiņas plāksni Paulam Dzērvem Meža kapos, domāju, uzliksim, varbūt arī Ekonomikas institūts nāks talkā, bet nobeigumā tomēr pavaicāsim, vai Dzērves mūžs un ciņā bijuši veltīgi, vai tomēr devuši kādus impulsus Latvijas atjaunotnei. Atkārtošos: katrs cilvēks darbojas sev atvēlētā laika ietvaros un tādēļ vērtējams no vēstures, nevis no šīsdienas aktualitāšu viedokļa. Šajā ziņā Dzērve un "Berklava atkusnis" atstājuši pēdas, arī daudzu cilvēku domāšanā, tās paaudzes domāšanā, kurai pēc 20—25 gadiem bijis lemts atjaunot Latvijas neatkarību.

Padomju Savienība aizgājusi uz neatgriešanos, diez vai tās restau ratoru centieni būs kaut cik veiksmīgi. Taču arī jaunveidojamās Eiropas Savienības ietvaros veidojas problēma, kā saskaņot mazas valsts vaja dzības un iespējas ar savienību, lai ne viena, ne otra nepaliktu zaudē tājos, — tā būtībā bija "Dzērves problēma". Dzērves laikā Latvija bija ekonomiski spēcīgākā starp Baltijas republikām, vai tā tas arī ir šodien? Daudz kas atkarīgs no mums pašiem — vai spēsim attīstīt spēcīgu uzņēmējdarbību, vai īstenosim investīcijas, vai būs zinātņietilpīgi mazie uzņēmumi, par ko runāja nupat Rīgā notikušajā konferencē "Baltijas dina mika" (3.—4. septembrī), — nabagus, beziniciatīvas cilvēkus neviens pie sevis negrib redzēt. Gribētos novēlēt Latvijas tautsaim nie kiem, lai viņi atrastu mūsu dzimtenes nākotnei optimālo modeli Eiropas Savienības ietvaros, kas saskaņotu "lielās" un "mazās" dzimtenes intereses un ļautu veidot "kapitālismu ar cilvēcisku seju".

 

Numura saturs

*******************************************

Latvijas Zinātņu akadēmijas un Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas kopsēde

Latvijas lauku attīstība Eiropas Savienības kontekstā

1998. gada 15. oktobrī, plkt. 14.00,

Jelgavā, LLU Ekonomikas fakultātes aktu zālē Svētes ielā 18

DARBA PROGRAMMA

IevadvārdiJ. Stradiņš, akad., LZA prezidents

V. Strīķis, prof., LLMZA prezidents

1. Latvijas lauku attīstības programma: iespējas un risinā jumi

A. MELLUMA, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra padomniece, LZA korespondētājlocekle, prof., Dr. habil. geogr.

2. Teritoriālā un administratīvā reforma Latvijā un cilvēks tajā

B. RIVŽA, LZA korespondētājlocekle, LLMZA locekle, prof., Dr. habil. oec.

P. RIVŽA, LLMZA loceklis, prof., Dr. habil. sc. ing.

Līdzziņojumi:

Augstākā izglītība un zinātne lauku attīstības mērķprog rammā

V. STRĪĶIS, prof., Dr. agr. h. c., Dr. oec.

Strukturālo fondu veidošana Eiropas Savienībā

M. KRAMS, Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietnieks

Pārtikas kvalitātes nodrošināšanas sistēma

G. MIČULE, Zemkopības ministrijas Produkcijas kvalitātes vadības departamenta direktore, Dr. med. vet.

Debates

 

Numura saturs

*******************************************

Latvijas Zinātņu akadēmija sirsnīgi sveic jaukto kori

"Gaismaspils" 50 gadu jubilejā.

Esam gandarīti par Zinātņu akadēmijā izveidotā kora ieguldījumu Latvijas koru kustībā un māksliniecisko izaugsmi. Novēlam arī turpmāk skaistas dziesmas, skanīgas balsis un tālus ceļus pasaulē!

LZA prezidents                                                   J. Stradiņš

 

Numura saturs

*******************************************

Jaunumi Lielupes Zinātnes namā

1998. gada 9. septembrī oficiāli reģistrēta SIA "Zinātnes nams Akadēmija", kuru pārvalda ZA Prezidijs un rīkotājdirektors Vitālijs Kozlovskis. Zinātnes nama direktors ir enerģiskais Agnis Miķelsons. Ar šo aktu efektīvāk īstenojama Lielupes izmantošana dažādu zinātnisku forumu un tūrisma vajadzībām. Nākamgad paredzēta LZA izbraukuma sēde Lielupes Zinātnes namā par Jūrmalas kultūrvēsturiskām tradīcijām un attīstības perspektīvām, septembrī te noticis plazmas ķīmijas simpozijs.

Septembra pirmajās dienās Lielupes Zinātnes namā uzturējās augsta ranga budistu — lamaistu grupa ar "dzelteno lamu" Drigungu Kjamgonu Džetsunu Rimpoči priekšgalā, kurš ir Tibetas budisma tradīcijas Drigung Kagyu XXXVII vadītājs. Vairākas dienas Rimpoče Zinātnes namā meditēja un turienes konferenžu zālē sniedza lamaisma mācības prezentāciju ar komentāriem un līdzībām no bodhisatvu un arhatu dzīves. Savās lūgsnās lama cildināja vietējās dievības un garus, tad izlūdzās konferenču zāles aizsardzību no ļauniem spēkiem, sacīdams: "Šī telpa ir Budas sirds un ar savu lūgsnu esmu uzlicis tai dimanta jumtu. Šī telpa ir kļuvusi arī par blīvu uguns sienu, un ļauniem gariem nebūs vairs iespējas te iekļūt." Šo rindiņu rakstītājam bija laime sastapties ar dzeltenā lamas laipno, mierīgo, vērīgo acu skatienu — viņš bija Ķīnā spaidu darbos pavadījis 16 gadus un nu ir viens no lamaistu vadītājiem visā pasaulē, mīt Indijā.

Prezentācijā piedalījās kādi 50 Latvijas budisti un interesenti gan no latviešu, gan krievu vidus.

Atļaujos cerēt, ka Budas svētība aptvers arī Latvijas zinātni un tās pasākumus, Edgara Siliņa vēl neiznākušās grāmatas starojumā, bet mūsu zinātne neieslīgs nirvānā. Manuprāt zinātnē tomēr ir pieļaujamas arī netradicionālas pieejas, kas robežo ar filozofijas un teoloģijas doktrinām (par to pēdējā laikā īpaši sparīgi iestājas Andris Buiķis), ja vien šāda sintēze neīsteno šarlatanismu un eksakto zinātņu atziņu profanāciju (kā reizēm diemžēl mēdz būt). Pamatvirzība zinātnē tomēr paliks tradicionālā, esmu par to pārliecināts.

J. Stradiņš

 

Numura saturs

*******************************************

 

Sadarbība ar Zviedrijas karalisko literatūras,

vēstures un senlietu akadēmiju ir uzsākta

1996. gadā pēc divpusējā zinātniskā sadarbības līguma parakstīšanas starp abām akadēmijām LZA nosūtīja uz Zviedrijas karalisko akadēmiju Latviešu valodas institūta direktoru J. Valdmani, lai viņš iepazītos ar tās darbības virzieniem un programmām.

Lai veicinātu zinātnieku apmaiņu un sadarbību, 1997. gada nogalē Zviedrijas karaliskās literatūras, vēstures un senlietu akadēmijas (Karaliskā senlietu akadēmija) vadība pieņēma lēmumu atbalstīt Latvijas zinātnieku iespējas veikt pētījumus Zviedrijā turpmākajos trīs gados, tiem sedzot arī ceļa izdevumus. Izmantojot šo draudzīgo piedāvājumu un ievērojot šīs Zviedrijas akadēmijas darbības specifiku, š. g. maijā uz Zviedriju devās Literatūras, folkloras un mākslas institūta tēlotājas mākslas nodaļas vadī tāja  Elita  Grosmane un  jūnijā  —  šīs  nodaļas  doktorante Kristiāna Ābele, lai turpinātu pētījumus par savām zinātniskajām tēmām.

E. Grosmanei tika dotas plašas iespējas veikt intensīvas studijas Karaliskās senlietu akadēmijas bibliotēkā, tās Vēstures muzejā, Viduslaiku vēstures muzejā un Nacionālajā senatnes lietu padomē, lai iegūtu plašākas zināšanas par viduslaiku arhitektūras un mākslas pieminekļiem. Savukārt, K. Ābele pētīja nozīmīgākās parādības 19. un 20. gadsimta sākuma skandināvu mākslā, izmantojot Zviedrijas bagātīgās tēlotājas mākslas darbu krātuves un zinātniskās pētniecības centrus.

Šo vizīšu rezultātā iegūti jauni kolēģi, domāts par kopējām publikācijām.

D. Šveica

 

Numura saturs

*******************************************

BALVU UN PRĒMIJU KONKURSI

-----------------------------------

Latvijas Zinātņu akadēmijas balvas

------------------------------------------

LATVIJAS ZINĀTŅU AKADĒMIJA IZSLUDINA DOKUMENTU PIEŅEMŠANU VĀRDBALVU KONKURSAM 1998. GADĀ

Par labākajiem zinātniskajiem darbiem atsevišķās zinātņu nozarēs Latvijas Zinātņu akadēmija piešķir balvas, kuras nosauktas izcilu zinātnieku vārdā. Balvu piešķir atsevišķiem zinātniskiem darbiem, atklājumiem, izgudrojumiem, kā arī par vienotas tematikas zinātnisku darbu kopumu. Par balvas pretendentu var izvirzīt tikai atsevišķu personu, no autoru kolektīviem — galveno autoru. Uz balvu var pretendēt Latvijas zinātnieki un tie ārzemju zinātnieki, kuru darbu tematika saistīta ar Latviju. Balvas laureāti saņems LZA balvas piemiņas medaļu un naudas summu, ne mazāku par Ls 300.

1999. gada janvārī tiks piešķirtas šādas balvas:

Raiņa balva — par izcilu radošu veikumu zinātnē vai kultūrā, kas būtiski vairo Latvijas intelektuālo bagātību, paužot humānisma idejas, globālas pieejas, nacionālās identitātes saglabāšanu un attīstīšanu;

Edgara Siliņa balva — par fundamentāliem pētījumiem fizikā;

Paula Lejiņa balva — lauksaimniecības zinātnēs;

Friča Brīvzemnieka balva — par izcilu pētījumu latviešu folkloras un etnogrāfijas jomā vai citām aktivitātēm to izzināšanā un popularizē šanā.

Kandidātus Latvijas Zinātņu akadēmijas balvu konkursiem var izvirzīt LZA īstenie locekļi, zinātnisko iestāžu padomes, augstāko mācību iestāžu — universitāšu vai akadēmiju Senāti vai Domes, Pauļa Lejiņa balvai — arī LZA Ķīmijas, bioloģijas un medicīnas zinātņu nodaļa un Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas Prezidijs;

Iesniegtos darbus vērtēs katras balvas ekspertu komisija.

Izvirzot kandidātus balvai, ekspertu komisijai 1 eks. iesniedzami šādi dokumenti:

1) izvirzītāja ieteikums,

2) izvirzītais darbs,

3) ziņas par autoru (Curriculum vitae), norādot darba un mājas adresi un tālruni,

4) autora parakstīta īsa iesniegtā darba anotācija latviešu valodā, darba nosaukums angļu valodā.

Materiāli iesniedzami līdz 1998. gada 30. oktobrim LZA sekretariātā vai attiecīgo zinātņu nodaļās (Akadēmijas laukumā 1, 2. st., Rīgā, LV-1524).

Tālr. uzziņām 7223931.

Latvijas Zinātņu akadēmijas Prezidijs

**********************

LATVIJAS ZINĀTŅU AKADĒMIJAS BALVAS JAUNAJIEM ZINĀTNIEKIEM

Balvas uz darbu konkursa pamata tiek piešķirtas maģistrantiem vai doktorantiem, vai jauniem pētniekiem, kuri tikko aizstāvējuši maģistra vai doktora darbus.

Reflektēšanai var iesniegt darbus, kurus veicis atsevišķs zinātnieks, kurš uz pieteikuma iesniegšanas brīdi nav vecāks par 30 gadiem.

Katru gadu piešķir 9 prēmijas:

fizikas, matemātikas un inženierzinātnēs — 3,

no kurām balva par labāko jaunā zinātnieka darbu fizikā nosaukta Ludviga un Māra Jansonu vārdā;

ķīmijas un bioloģijas zinātnēs — 3,

humanitārajās un sociālajās zinātnēs — 3.

Balvas minimālais apmērs Ls 100.

Pieteikumi iesniedzami līdz 1998. gada 30. oktobrim LZA sekretariātā vai attiecīgo zinātņu nodaļās (Akadēmijas laukumā 1, 2. stāvā, Rīgā, LV-1524).

Konkursa ekspertu komisijai 1 eks. iesniedzami:

1) motivēts LZA īstenā locekļa, zinātniska institūta vai augstākās mācību iestādes Senāta vai Domes ieteikums, kurā dots īss konkrētā darba izvērtējums un jaunā zinātnieka vispārējās zinātniskās aktivitātes raksturojums;

2) konkursa darbs;

3) darba īsa anotācija (līdz 1 lpp.) latviešu valodā un darba nosaukums latviešu un angļu valodā;

4) uzziņu lapa par darba autoru: uzvārds, vārds, dzimšanas gads un datums, darba vieta, doktorantūra, maģistratūra vai tās beigšanas gads, mājas un darba precīzas adreses un telefoni.

Uzziņas var saņemt pa tālruni 7223931.

Latvijas Zinātņu akadēmijas Prezidijs

Numura saturs

*******************************************

Latvijas Zinātnes padomē

1. Lēmums Nr. 4-2-1

Latvijas Zinātnes padome nolemj:

sakarā ar Fizikas, metemātikas un astronomijas nozares ekspertu komisijas locekļa Jurija Francmaņa nāvi papildināt minētās nozares ekspertu komisiju ar LU Astronomijas institūta vadošo pētnieku Dr. fiz. Juri Žagaru, piešķirot viņam eksperta tiesības astronomijas apakšno zarē.

2. Lēmums Nr. 4-2-2

Latvijas Zinātnes padome nolemj:

sakarā ar Molekulārās bioloģijas, mikrobioloģijas un biotehnoloģijas ekspertu komisijas locekļa Valda Bērziņa nāvi papildināt minētās nozares ekspertu komisiju ar LU profesoru Dr. h. biol. Indriķi Muižnieku, piešķirot viņam eksperta tiesības molekulārās bioloģijas un virusoloģijas apakšnozarēs.

3. Lēmums Nr. 4-2-3

Latvijas Zinātnes padome nolemj:

sakarā ar Fizikas, matemātikas un astronomijas nozares ekspertu komisijas locekļa Edgara Siliņa nāvi papildināt minētās nozares ekspertu komisiju ar LU Cietvielu fizikas institūta nodaļas vadītāju Dr. fiz. Andri Šternbergu, piešķirot viņam eksperta tiesības cietvielu fizikas apakšnozarē.

4. Lēmums Nr. 4-2-4

Latvijas Zinātnes padome nolemj:

Latvijas Zinātnes padomes izsniegta doktora (habilitēta doktora) di plo ma nozaudēšanas gadījumā Latvijas Zinātnes padome pēc pieprasījuma izsniedz LZP priekšsēdētāja parakstītu un apzīmogotu izziņu, kura satur diplomā esošo informāciju. Di plo ma dublikāti netiek izsniegti.

5. Lēmums Nr. 4-2-5

Latvijas Zinātnes padome pozitīvi vērtē mūža grantu piešķiršanu izciliem pensionētiem zinātniekiem un emeritēto zinātnieku skaita palielināšanos.

Vadoties no LR MK apstiprinātā Nolikuma par valsts emeritētā zinātnieka nosaukuma piešķiršanu,

Latvijas Zinātnes padome nolemj:

emeritētie zinātnieki var vadīt LZP finansētus projektus vai piedalīties to izpildē bez atalgojuma, jo saskaņā ar minētā Nolikuma 3. p. valsts emeritētajam zinātniekam nav tiesību saņemt bez mūža granta cita veida atlīdzību no zinātniskajai darbībai paredzētajiem valsts budžeta līdzekļiem.

Latvijas Zinātnes padomes priekšsēdētājs, akadēmiķis

J. Ekmanis

Rīgā, 1998. g. 22. septembrī

 

Numura saturs

*******************************************

DISERTĀCIJU AIZSTĀVĒŠANA

1998. g. 13. oktobrī plkst. 12.00 RTU Arhitektūras fakultātē Āzenes ielā 16 notiks RTU Habilitācijas padomes H-10 Arhitektūras zinātņu nozarē atklātā sēde.

Arh. JĀNIS BRIŅĶIS

aizstāvēs promocijas darbu par tēmu "Lauku apdzīvoto vietu arhitektoniski telpisko struktūru transformācija Latvijā (1990—2025)" arhitektūras zinātņu doktora zinātniskā grāda iegūšanai.

Recenzenti: Dr. habil. arch., prof. I. Strautmanis, Dr. arch. N. Vijups, Dr. arch. J. Zilgavis

Ar promocijas darbu var iepazīties Arhitektūras fakultātes bibliotēkā Āzenes ielā 16, 411. telpā.

P.S. "Zinātnes Vēstneša" redakcija paziņojumu par disertācijas aizstāvē šanu bija saņēmusi 7. septembrī, atbilstoši prasībām par publicēšanu, taču tehnisku iemeslu dēļ tā diemžēl aizkavējās.

* * *

Šī gada 21. oktobrī plkst. 14.00 Latvijas Policijas akadēmijas konferenču zālē Rīgā, Ezermalas ielā 8 (administratīvā korpusa 2. stāvā) notiks Promocijas padomes atklātā sēde, kurā promocijas darbu — monogrāfiju "Pašvaldības un to darbības tiesiskais pamats demokrātiskā valstī (izmantojot Latvijas pieredzi)" tiesību doktora grāda iegūšanai Valsts tiesību zinātņu apakšnozarē aizstāvēs

M.jur. ZIEDONIS RAGS.

Recenzenti: prof. Sulev Maeltsemees (Tallinas Tehniskā Universitāte): Dr jur. Aivars Endziņš (Latvijas Republikas Satversmes tiesas priekšsēdētāja v. i., L. PA Valststiesisko zinātņu katedras asoc. prof.); prof. Dr. h. jur. Edgars Meļķisis (LU Juridiskās fakultātes Valsts un tiesību teorijas katedras vadītājs).

Ar promocijas darbu var iepazīties LPA Fundamentālajā bibliotēkā, Ezermalas ielā 8, mācību korpusā, 2. stāvā.

* * *

1998. g. 22. oktobrī plkst. 16.15 Āzenes ielā 12, 210. auditorijā RTU habilitācijas un promocijas padomes H-08 sēdē notiks inženierzinātņu habilitētā doktora grāda pretendenta

Dr. sc. ing. JĀŅA JANKOVSKA

darbu apkopojuma "Polikristālisko ferītu un vājstrāvas induktoru radiofrekvenču zudumu problēmu pētījumi" aizstāvēšana.

Recenzenti: Dr. habil.phys. A. Ozols, Dr. habil. sc. ing. V. Štrauss, Dr. habil. phys. U. Ulmanis.

Ar darbu var iepazīties RTU bibliotēkā.

* * *

1998. gada 23. oktobrī plkst. 10.00 LU Polimēru mehānikas institūtā Aiz  kraukles ielā 23, 314. telpā notiks institūta habilitācijas un promocijas pa domes atklātā sēde, kurā inženierzinātņu doktora zinātniskā grāda iegū šanai polimēru fizikas un mehānikas apakšnozarē promocijas darbu aizstāvēs

DMITRIJS MUNGALOVS

par tēmu "Telpiski pīto kompozīto materiālu struktūra un īpašības".

Recenzenti: Dr. h. inž. R. Maksimovs, Dr. h. inž. A. Skudra, Dr. h. inž. K. Rocēns.

Ar promocijas darbu var iepazīties LU Polimēru mehānikas institūta bibliotēkā Aizkraukles ielā 23.

* * *

1998. gada 26. oktobrī notiks LU Psiholoģijas habilitācijas un promocijas padomes atklātā sēde (Kronvalda b. 4, 252. aud.), kurā disertācijas psiholoģijas doktora zinātniskā grāda iegūšanai aizstāvēs:

plkst. 15.00

TIJA LIEPIŅA.

Temats "Hiperaktīvo bērnu uzmanības attīstība".

Recenzenti: Ā. Kapova, Dr. habil. psych., profesore; I. Plotnieks, Dr. psych., Dr. habil. paed., profesors; G. Holopova, Dr. psych., docente.

plkst. 17.00

DAGNIJA TENNE

Temats "Pirmsskolas vecuma bērnu pašizjūtas specifika bērnunamā"

Recenzenti: I. Plotnieks, Dr. psych., Dr. habil. paed., profesors; G. Holopova, Dr. psych., docente; I. Krūmiņa, Dr. psych, docente.

Ar promocijas darbiem var iepazīties LU bibliotēkā un Latvijas Akadēmiskajā bibliotēkā.

* * *

1998. g. 27. oktobrī notiks LU Ekonomikas zinātņu nozares habilitācijas un promocijas padomes atklātā sēde (Aspazijas bulv. 5., 302. auditorijā, plkst. 16.00), kurā disertāciju ekonomikas doktora zinātniskā grāda iegūšanai aizstāvēs

PĒTERIS HĪFMANIS.

Temats: "Mārketinga stratēģijas izstrādāšana, izmantojot tirgus modeļus."

Recenzenti: J. Porietis, Dr. habil. oec., profesors, D. Šķiltere, Dr. oec. docente, A. Bērziņš, Dr. oec., docents.

Ar promocijas darbu var iepazīties LU bibliotēkā un Latvijas Akadē miskajā bibliotēkā.

* * *

1998. gada 27. oktobrī plkst. 16.00 Latvijas Medīcīnas akadēmijas (AML) Promocijas un habilitācijas terapeitisko disciplīnu padomes atklātā sēdē Rīgā Dzirciema ielā 16. Hipokrāta auditorijā

AGRIS MARTINSONS

aizstāvēs habilitācijas darbu "L-triptofāna vielmaiņas kinurenīna ceļa nozīme dažādu hroniska glomerulonefrīta formu attīstībā" habilitētā medicīnas doktora zinātniskā grāda iegūšanai.

Oficiālie recenzenti: Dr. habil. med. profesors J. Zaļkalns, Dr. habil. med. profesors R. Rozentāls, Dr. habil. med., profesors V. Korzāns.

Ar habilitācijas darbu var iepazīties AML bibliotēkā un Akadēmiskajā bibliotēkā.

* * *

1998. gada 28. oktobrī notiks LU Psiholoģijas habilitācijas un promocijas padomes atklātā sēde (Kronvalda b. 4, 252. aud.), kurā disertācijas psiholoģijas doktora zinātniskā grāda iegūšanai aizstāvēs:

plkst. 15.00

KRISTĪNE MĀRTINSONE

Temats: "Emocionāli vērtējošās attieksmes pret sevi un citvērtē jumu savstarpējās sakarības jauniešu vecumā"

Recenzenti: Dz. Meikšāne, Dr. habil. paed., profesore; R. Bebre, Dr. psych.; I. Krūmiņa, Dr. psych., docente.

plkst. 17.00

JĀNIS GRANTS

Temats: "Latviešu sievietes dzimumlomu uztvere dažādās socio-kultūrvidēs".

Recenzenti: Ā. Karpova, Dr. habil. psych., profesore; M. Vidnere, Dr. habil. psych., docente; A. Pipere, Dr. psych., docente.

Ar promocijas darbiem var iepazīties LU bibliotēkā un Latvijas Akadēmiskajā bibliotēkā.

* * *

1998. gada 28. oktobrī plkst. 14.30 Rīgas Aviācijas universitātes Habilitācijas un promocijas padomes (RAU-H, P-2) atklātā sēdē Lomonosova ielā 1, (Sēžu zālē)

Dr. inž. MĀRTIŅŠ KLEINHOFS

aizstāvēs habilitācijas darbu "Šķiedru kompozītu materiālu stiprības statistiskie modeļi".

Recenzenti: Dr. h. inž. S. Dimņikovs (Rīgas Tehniskā universitāte), Dr. h. inž. S. Doroško (Rīgas Aviācijas universitāte), Dr. J. inž. G. Portnovs (Polimēru mehānikas institūts).

Ar disertāciju var iepazīties RAU bibliotēkā, Lomonosova ielā 1.

* * *

1998. gada 28. oktobrī plkst. 16.00 Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūtā, Raiņa bulv. 29, 414. telpā notiks Latvijas Universitātes Datorzinātņu nozares habilitācijas un promocijas padomes atklātā sēde, kurā izskatīs

UĢA SARKANA

promocijas darbu par tēmu "Hipotētisku zināšanu izmantošana induktīvās sintēzes vadīšanā" datorzinātņu doktora grāda iegūšanai.

Recenzenti: Dr. habil. math. R.-M. Freivalds, Dr. habil. sc. ing. J. Osis un Dr. sc. comp. J. Vīksna.

Ar promocijas darbu var iepazīties LU bibliotēkā Kalpaka bulv. 4 un Latvijas Akadēmiskajā bibliotēkā Rūpniecības ielā 10.

* * *

30. oktobrī plkst. LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātē, Alberta ielā 10, 216. auditorijā notiks LU Ģeoloģijas nozares habilitācijas un promo cijas padomes sēde, kurā promocijas darbu par tēmu "Austrum kursas augstienes glacigēnais reljefs un tā ģenēze" ģeoloģijas doktora grāda iegū šanai kvartārģeoloģijas un ģeomorfoloģijas apakšnozarē plkst. 10 aizstāvēs

IVARS STRAUTNIEKS.

Recenzenti: Dr. habil. ģeol. O. Āboltiņš (Latvijas Universitāte), Dr. habil. ģeogr. G. Eberhards (Latvijas Universitāte) un Dr. ģeol. V. Segliņš (Latvijas Universitāte);

un promocijas darbu par tēmu "Latvijas devona klastisko-karbonāt iežu un kaļķakmeņu-dolomītu pārejas zonu sedimentoloģija un minera loģija" ģeoloģijas doktora grāda iegūšanai vispārīgās ģeoloģijas apakšno zarē plkst. 12 aizstāvēs

ĢIRTS STINKULIS

Recenzenti: Dr. habil. ģeol. I. Danilāns (Latvijas Universitāte), Dr. ģeol. L. Savvaitova (Latvijas Universitāte) un Dr. habil. chem. U. Sedmalis (Rīgas Tehniskā universitāte).

Ar darbiem un to kopsavilkumiem var iepazīties LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes bibliotēkā Alberta ielā 10.

 

* * *

LU Polimēru mehānikas institūta habilitācijas un promocijas padome 1998. gada 19. jūnija sēdē, pamatojoties uz Latvijas zinātniskā grāda pretendenta A. Bogdanoviča 1987. gadā aizstāvētās fizikas—matemātikas doktora disertācijas "Cilindrisku kompozītu čaulu deformēšana un stiprība pie dinamiskām slodzēm" un citu viņa zinātnisko darbu novērtējumiem, recenzentu aizklātās balsošanas rezultātiem, recenzentu komisijas lēmumu un padomes sēdes dalībnieku aizklātās balsošanas rezultātiem, pieņēma lēmumu pielīdzināšanas kārtībā piešķirt

Aleksandram BOGDANOVIČAM

inženirzinātņu habilitētā doktora grādu cietvielu mehānikas apakšnozarē.

Balsošanas rezultāti: par — 10, pret — nav, nederīgu biļetenu — nav.

* * *

Latvijas Lauksaimniecības universitātes lauksaimniecības zinātnes nozares laukkopības apakšnozares Habilitācijas-promocijas padome 1998. g. 25. septembrī piešķīra agronomijas doktora (Dr. agr.) zinātnisko grādu

Zintai GAILEI

par disertāciju "Dažādu izlases kritēriju novērtējums miežu šķirnes ‘Klinta’ sākotnējā sēklkopībā".

Balsošanas rezultāti: par — 11; pret — nav; atturas — nav.

 

Numura saturs

*******************************************

KONKURSI

LATVIJAS UNIVERSITĀTES FIZIKAS INSTITŪTS

izsludina konkursu uz divu vadošo pētnieku un divu pētnieku vakantām vietām fizikas nozarē

Tai skaitā:

vadošais pētnieks, apakšnozare "škidrumu un gāzu mehānika" — 1 vieta,

vadošais pētnieks, apakšnozare "tehniskā fizika" — 1 vieta,

pētnieks — apakšnozare "šķidrums un gāzu mehānika" vai "siltumfizika un molekulārā fizika" — 1 vieta,

pētnieks — apakšnozare "magnētisko parādību fizika" vai "tehniskā fizika" — 1 vieta.

Dokumenti iesniedzami LU Fizikas institūta Personāla daļā (Miera ielā 32, Salaspils — 1, LV-2169, tālr. 2944700). Iesniegšanas termiņš — viens mēnesis no sludinājuma publicēšanas dienas.

* * *

 

LZA Kodolpētniecības centrs

izsludina konkursu uz laboratorijas vadītāja vietu.

Dokumenti iesniedzami Salaspilī, Miera ielā 31 viena mēneša laikā kopš izsludināšanas dienas.

Tālrunis uzziņām 945840.

LU Latvijas vēstures institūts

izsludina konkursu uz šādām vakantām štata vietām:

Vadošais pētnieks — 6 vietas

(specialitātes; 4 vietas — Latvijas vēsture; 2 vietas — areheoloģija);

Dokumenti iesniedzami LU Latvijas vēstures institūta zinātniskajai sekretārei Rīgā, Akadēmijas laukumā 1, 1201. istabā. Tālr. 7225948.

 

Numura saturs

*******************************************

BALVU UN PRĒMIJU KONKURSI

Latvijas Zinātņu akadēmijas un Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas

PAULA LEJIŅA balva

1998. gadā

Par fundamentāliem pētījumiem, kas būtiski sekmējuši Latvijas lauku attīstību, Latvijas Zinātņu akadēmija un Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmija piešķir balvu, kura nosaukta izcilā Latvijas zinātnieka Paula Lejiņa vārdā. Balvu piešķir par atsevišķiem zinātniskiem darbiem, atklājumiem, izgudrojumiem, kā arī par vienotas tematikas zinātnisku darbu kopumu. Par balvas pretendentu var izvirzīt atsevišķu personu, no autoru kolektīviem — galveno autoru. Uz balvu var pretendēt Latvijas zinātnieki un tie ārzemju zinātnieki, kuru darbu tematika saistīta ar Latviju.

LZA un LLMZA Paula Lejiņa balvas fondu veido Latvijas Zinātņu akadēmijas un Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas naudas līdzekļi, to atbalsta Latvijas Republikas Ministru kabinets. Balvas laureāti saņem diplomu un naudas summu, kuras minimālais apmērs noteikts Ls 300.

Kandidātus konkursam var izvirzīt LZA locekļi, zinātnisko iestāžu padomes, augstāko mācību iestāžu — universitāšu vai akadēmiju Senāti vai Domes, LZA Ķīmijas, bioloģijas un medicīnas zinātņu nodaļa, Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas Prezidijs, LLU Zinātnes centrs "Sigra" un LLU Skrīveru zinātnes centrs.

Izvirzot kandidātus balvai, ekspertu komisijai iesniedzami šādi dokumenti:

a) izvirzītāja ieteikums;

b) izvirzītais darbs;

c) ziņas par autoru (Curriculum vitae), norādot darba un mājas adresi un tālruņu numurus;

d) autora parakstīta īsa iesniegtā darba anotācija latviešu valodā, ar darba nosaukumu angļu un krievu valodā.

Materiāli iesniedzami līdz 1998. gada 31. oktobrim LZA sekretariātā (Akadēmijas laukumā 1, 2. st., 231. ist., Rīgā, LV-1524). Uzziņu tālr. 7223931.

Latvijas Zinātņu akadēmijas Prezidijs

Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas Prezidijs

 

**************************

Pamatojoties uz Latvijas Lauksaimniecības universitātes zinātnieku vārdisko balvu nolikumu, Latvijas Lauksaimniecības universitāte izsludina pretendentu konkursu

JĀŅA BERGA

vārdiskai balvai agronomijas zinātnē.

Uz balvu var pretendēt Latvijas zinātnieki un tie ārzemju zinātnieki, kuru pētījumi ir nozīmīgi Latvijai. Balvu piešķir tikai atsevišķam zinātniekam, no autoru kolektīva — vadošajam autoram. Balvas laureāts saņem diplomu un prēmiju profesora mēnešalgas apmērā. Balvas laureātam tiesības uzrādīt "Apbalvots ar Jāņa Berga balvu".

Kandidātus Latvijas Lauksaimniecības universitātes JĀŅA BERGA vārdiskās balvas pretendentu konkursam var izvirzīt LLU fakultāšu un institūtu domes, LLMZA locekļi, zinātnisko iestāžu padomes, selekcijas, izmēģinājumu un mācību saimniecību zinātnieku kolektīvi.

Pieteikumi pretendentu konkursam iesniedzami Latvijas Lauk saimnie cības universitātes zinātniskajai sekretārei, Jelgavas pilī, Lielā ielā 2, Jelgava, LV-3001, tālrunis 3023656, līdz 1998. gada 5. decembrim, pievienojot:

— izvirzītāja ieteikumu;

— izvirzīto darbu vai tā kopsavilkumu;

— autora Curriculum vitae;

— autora parakstītu izvirzītā darba anotāciju.

Iesniegtos darbus vērtēs ar LLU rektora rīkojumu noteikta konkursa komisija. Darbus, kas nav ieguvuši balvu, atpakaļ neizsniedz.

Balvu pasniegs LLU svinīgajā sēdē 1998. gada 23. decembrī.

*******************

Pamatojoties uz Latvijas Lauksaimniecības universitātes zinātnieku vārdisko balvu nolikumu, Latvijas Lauksaimniecības universitāte izsludina pretendentu konkursu

ALEKSANDRA ŅIKONOVA

vārdiskai balvai ekonomikas zinātnē.

Uz balvu var pretendēt Latvijas zinātnieki un tie ārzemju zinātnieki, kuru pētījumi ir nozīmīgi Latvijai. Balvu piešķir tikai atsevišķam zinātniekam, no autoru kolektīva — vadošajam autoram. Balvas laureāts saņem diplomu un prēmiju profesora mēnešalgas apmērā. Balvas laureātam tiesības uzrādīt "Apbalvots ar Aleksandra Ņikonova balvu".

Kandidātus Latvijas Lauksaimniecības universitātes ALEKSANDRA ŅIKONOVA vārdiskās balvas pretendentu konkursam var izvirzīt LLU fakultāšu un institūtu domes, LLMZA locekļi, zinātnisko iestāžu padomes, selekcijas, izmēģinājumu un mācību saimniecību zinātnieku kolektīvi.

Pieteikumi pretendentu konkursam iesniedzami Latvijas Lauksaim nie cības universitātes zinātniskajai sekretārei, Jelgavas pilī, Lielā ielā 2, Jelgava, LV-3001, tālrunis 3023656, līdz 1998. gada 5. decembrim, pievienojot:

— izvirzītāja ieteikumu;

— izvirzīto darbu vai tā kopsavilkumu;

— autora Curriculum vitae;

— autora parakstītu izvirzītā darba anotāciju.

Iesniegtos darbus vērtēs ar LLU rektora rīkojumu noteikta konkursa komisija. Darbus, kas nav ieguvuši balvu, atpakaļ neizsniedz.

Balvu pasniegs LLU svinīgajā sēdē 1998. gada 23. decembrī.

***************************

Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmija,

LLU Skrīveru zinātnes centrs,

Valsts Stendes selekcijas stacija

izsludina

KONKURSU

par JĀŅA LIELMAŅA prēmijas

piešķiršanu

Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmija, LLU Skrīveru zinātnes centrs un Valsts Stendes selekcijas stacija aicina piedalīties konkursā par ievērojamā selekcionāra Jāņa Lielmaņa (1‘895.—1970.) prēmiju — par izciliem sasniegumiem lauka kultūru selekcijā un sēklkopībā, kuru piešķir reizi trijos gados.

Prēmiju konkursa kārtībā piešķir rīkotāji Ls 500 apjomā.

Konkursā par Jāņa Lielmaņa prēmiju var piedalīties lauku kultūru selekcijā un sēklkopībā strādājošie Latvijas zinātnieki vai to grupas, specializētās zemnieku saimniecības, kā arī sēklkopības firmas.

Kandidatūras konkursam izvirza lauksaimniecības zinātnisko un mācību iestāžu kolektīvi, darbinieku grupas, Agronomu biedrība un citas ar lauksaimniecību saistītās organizācijas.

Konkursam iesniegtos darbus novērtē LLMZA Zemkopības nodaļas noteikta komisija. Komisijas slēdzienu apstiprina LLMZA prezidijs.

Informāciju par Jāņa Lielmaņa prēmijas laureātiem, īsu darba anotāciju publicē presē ("Latvijas Lauksaimnieks", "Ražība", "Zinātnes Vēstnesis" u. c.).

Prēmijas laureātiem tiek dotas tiesības uzrādīt "Apbalvots ar Jāņa Lielmaņa prēmiju".

Darbus, kas nav ieguvuši prēmiju, atpakaļ neizsniedz.

Kandidatūras konkursam pretendenti iesniedz Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijā (Republikas laukums 2, Rīga, LV-1981, 1726. kabinetā, tālr. 7027343) līdz 1998. gada 15. novembrim.

Iesniedzamie dokumenti (2 eksemplāros):

— iesniegums, kurā parādīts konkursa darba raksturs un nozīmība agrārās zinātnes un Latvijas lauksaimniecības attīstībā;

— konkursam izvirzīto darbu vai izgudrojumu apstiprinošu dokumentu (autorapliecības, li cenc es) kopijas;

— ziņas par pretendentu (-tiem) (Curriculum vitae), norādot darba vietas un mājas adreses, tālruņa numuru;

— autoru kolektīvam jāiesniedz atsevišķu dalībnieku līdzdalības novērtējums.

Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmija

LLU Skrīveru zinātnes centrs

Valsts Stendes  selekcijas stacija

Numura saturs

*******************************************

Latvijas Zinātnes padomē

Pielikums LZP ZSKK 1998. gada 28. jūlija lēmumam

LZP Starptautisko pasākumu finansējums 1998. gadā (8. pielikums)

 

N. p.k.Organizācija Projekta nosaukums, izpildītāji Finansējums, Ls (pieprasītais  /  piešķirtais)

11. Nacionālais Botāniskais dārzs Apvienotā Kokaugu ģenētisko resursu pārvaldīšanas Ziemeļu grupas un Ziemeļu Arboretumu padomes kopīgā sanāksme
(24.-26.06.98., Norvēģija).  I. Bondare 216 215

12. LU Atomfizikas un spektroskopijas institūts15. Starptautiskā augstas izšķiršanas spējas molekulu spektroskopijas konference
(30.08.-03.09.98., Čehija).  I. Klincāre 185 USD 115

13. LU Atomfizikas un spektroskopijas institūts15. Starptautiskā augstas izšķiršanas spējas molekulu spektroskopijas konference
(30.08.-03.09.98., Čehija). .  O. Nikolajeva 115 USD 70

14. LLU LF Augu aizsardzībaskatedra Eiropas Kartupeļu pētniecības asociācijas virusoloģijas konference
(05.-10.07.98., Austrija).L. Dzirkale 135 135

15. LV Koksnes ķīmijas institūts 6. Starptautiskais mikoloģijas kongress (23.-28.08.98., Izraēla).I. Irbe 350 USD 210

16. LU Ģeogrāfijasun zemes zinātņufakultāte INQUA Peribaltijas reģionālās darba grupas lauku simpozijs "Baltijas jūras krastu
glaciālā ģeoloģija Ziemeļpolijā" (13.—28.09.98., Polija). V. Zelčs 450 USD 270

17. LLU Informātikas institūts Starptautiska konference "Advances in the Refrigeration Sys tems, Food Tech nol o gies and
Cold Chain" (23.—26.09.98., Bulgārija). A. Āboltiņš 350 USD 210

18. Nacionālais Botāniskais dārzs 6. Eiropas Entomoloģijas kongress (23.—29.08.98., Čehija). I. Šteinīte 100 USD 60

19. RTU Ķīmijastehnoloģijas fakultāte Ziemeļvalstu Keramikas konference’98 (20.—21.08.98., Somija). D. Bajāre 1500 FIM 165

20. LU Atomfizikas un spektroskopijas institūts 24. Eiropas kongress molekulu spektroskopijā (23.—28.08.98., Čehija). O. Nikolajeva 180 USD 110

21. LU Atomfizikas un spektroskopijas institūts 8. Internacionālais simpozijs "Gaismas avotu zinātnes un tehnoloģija" (30.08.—03.09.98., Vācija). A. Skudra 200 200

22. LV Koksnes ķīmijas institūts 13. Starptautiskais ķīmijas un inženierprocesu kongress (23.—28.08.98., Čehija). J. Čirkova 260 USD 160

23. LU Hidroekoloģijas institūts 4. Starptautiskā toksisko cianobaktēriju konference (27.09.—01.10.98., ASV). M. Balode 135 135

24. Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūts Eiropas vēža pētījumu asociācijas 15. konference  (15.—19.08.98., Beļģija). S. Kozireva 11000 BEF 180

25. LLU Ulbrokas zinātnes centrs Starptautiskā inženierzinātņu konference AgEng Oslo’98 (24.—27.08.98., Norvēģija). A. Šķēle 120 120

26. LU Latvijas vēstures institūts Eiropas arheologu asociācijas 4. gadskārtējā sanāksme (23.—27.09.98., Zviedrija). A. Vasks 60 60

27. Daugavpils Pedagoģiskā universitāte Starptautiska zinātniska konference "Potential into Per for mance" (18.-21.09.98., Lielbritānija). J. Davidova 200 200

28. LU Bioloģijas fakultāte Eiropas molekulārās bioloģijas organizācijas kursi "Nucleic Acid Prob ing by Metal Complexes’ (02.—09.08.98., Dānija). N. Rostoks 240 150 (daļējs finansējums)

29. LU Vēstures unfilozofijas fakultāte Starptautiskās Eiropas ideju izpētes biedrības 6. starptautiskā konference (16.—21.08.98., Izraēla). A. Svece 190 USD 115

30. Rīgas Aviācijas universitāte 8th International Worksdhop on Field Programmable Logic and Ap pli ca tions (31.08.—03.09.98., Igaunija). I. Lemberskis 3200 EEK 135

31. Latvijas Organiskās sintēzes institūts XV Starptautiskais Medicīniskās ķīmijas simpozijs (06.-10.09.98., Lielbritānija). M. Vēveris 210 210

32. RTU Ķīmijas tehnoloģijas fakultāte 2d International Conference on Surface Technology with Water Re pel lent Agents   (10.09.—11.09.98., Šveice). I. Sidraba 440 CHF 195

33. RTU Ķīmijas tehnoloģijas fakultāte Second International Conference on Surface Technology with Water Repellent Agents (10.09.—11.09.98., Šveice). L. Krāģe 440 CHF 195

34. RTU Tethniskās fizikas institūts Tenth Internationa School on Quantum Electronics Laser-Physics and Ap pli ca tion (21.09.-25.09.98., Bulgārija). J. Blūms 100 USD 60

35. Rīgas Aviācijas universitāte EUROMICRO’98 (25.008.—27.08.98., Zviedrija). I. Lemberskis 1375 NLG 250 (daļējs finansējums)

36. LU Cietvielu fizikas institūts Eiropas Biomedicīnas Optikas nedēļa BIOS’98 (08.09.—12.09.98., Zviedrija). M. Ozoliņš 11250 BEF 185

37. LU Cietvielu fizikas institūts Eiropas Biomedicīnas Optikas nedēļa BIOS’98 (08.09.—12.09.98., Zviedrija). I. Lācis 11250 BEF 185

38. LU Biomedicīnas pētījumu un studiju centrsInternational Societu of Oncodevelopmental Biology and Medicine (30.08.—04.09.98., Zviedrija). O. Heisele 3500 SEK 270

39. LU Filozofijas un socioloģijas  institūts Twentieth Century European Narratives: Tradition and In no va tion (14.08.—21.08.98., Izraēla). E. Freiberga 200 165

40. LU Filozofijas un socioloģijas  institūts Twentieth Century European Narratives: Tradition and In no va tion (14.08.—21.08.98., Izraēla). R. Kūlis 200 165

41. LU Filozofijas un socioloģijas  institūts Twentieth Century European Narratives: Tradition and In no va tion (14.08.—21.08.98., Izraēla). J. Rozenvalds 200 165

42. LU Bioloģijas institūts Electromagnetic Field and Non-Specific Health Symptom (19.09.-20.09.98., Austrija). A. Kolodinskis 1200 ATS 60

43. LZA un LU Matemātikas institūts Difference Equations and Applications (27.08.—31.08.98., Polija). A. Reinfelds 90 90

44. LZA Fizikālās enerģētikas institūts 2. ISES Eiropas Saules kongress (12.09.—17.09.98., Slovēnija). G. Kaškarova 1100 USD 140

45. Latvijas Organiskās sintēzes institūts 7th European Conference on Thin Organised Films (14.08.—18.08.98., Vācija). E. Markava 170 (atļauts izmantot H. Kažokas neizlietotos 170 Ls, kuri atrodās OSI)

46. LZA Fizikālāsenerģētikas institūts "Dielectric and Related Phenomena ’98" (24.09.—27.09.98., Polija). I. Muzikante 200 USD 120

47. LZA Fizikālāsenerģētikas institūts 7th European Conference on Organised Thin Films (14.08.—18.08.98., Vācija). I. Muzikante 250 DEM 85

48. LU Cietvielu fizikas institūts10th International Conference on X-Ray Absorption Struc ture (10.08.—14.08.98., ASV). J. Purāns 400 USD 240

49. LU Cietvielu fizikas institūts10th International Conference on X-Ray Absorption Struc ture (10.08.—14.08.98., ASV). A. Kuzmins 400 USD 240

50. Ventspils Starptau- tiskais Radioastronomijas centrs -3rd Advanced Solar Physics-Euroconference "Magnetic Fields and Oscillations" (22.09.—26.09.98., Vācija). B. Rjabovs 220 DM 75

51. LZA Fizikālās enerģētikas institūts 5. Pasaules atjaunojamo energoresursu kongress (19.09.—26.09.98., Itālija). P. Šipkovs 2245 USD 200 (daļējs finansējums)

52. Latvijas Organiskās sintēzes institūts Eiropas 25. Peptīdu simpozijs (30.08.—04.09.98., Ungārija). J. Mekšūna 560 USD 250 (3 cilvēki no OSI)

53. Latvijas Organiskās sintēzes institūts Eiropas 25. Peptīdu simpozijs (30.08.—04.09.98., Ungārija). I. Liepiņa560 USD 250 (3 cilvēki no OSI)

54. Latvijas Organiskās sintēzes institūts Eiropas 25. Peptīdu simpozijs (30.08.—04.09.98., Ungārija). I. Vosekalna ( 560 USD 250 (3 cilvēki no OSI)

55. LU Filoloģijas fakultāte Starptautiskās Klasiskās tradīcijas pētniecības asociācijas 4. konference (29.07.—02.08.98., Vācija). I. Rūmniece 140 DM 50

56. LU Hidroekoloģijas institūts Simpozijs "Iesāļūdens baseinu ekosistēmas" (25.08.—28.08.98., Somija). A. Ikauniece 200 FIM 25

57. LU Hidroekoloģijasinstitūts Simpozijs "Iesāļūdens baseinu ekosistēmas"(25.08.—28.08.98., Somija). b. Millere-Karulis 200 FIM 25

58. RTU Ķīmijas tehnoloģijas fakultāte ICOM Konservācijas komitejas sanāksme (13.09.—16.09.98., Somija). R. Lūsis 100 100

59.RTU Ķīmijas tehnoloģijas fakultāte ICOM Konservācijas komitejas sanāksme (13.09.—16.09.98., Somija). D. Bajāre 100 100

60. Rīgas Aviācijas universitāte Starptautiska konference "Informacionālie tīkli un sistēmas" (07.09.—12.09.98., Krievija). A. Gobzemis 100 USD 60

61. RTU Neorganiskās ķīmijas institūts18. Eiropas Kristalogrāfijas konference ECM-18 (15.08.—20.08.98., Čehija). L. Pečs 360 USD 180 (3 cilvēki no RTU NĶI)

62. RTU Neorganiskās ķīmijas institūts18. Eiropas Kristalogrāfijas konference ECM-18 (15.08.—20.08.98., Čehija).I. Zviedre 360 USD 180 (3 cilvēki no RTU NĶI)

63. RRTU Neorganiskās ķīmijas institūts18. Eiropas Kristalogrāfijas konference ECM-18 (15.08.—20.08.98., Čehija). E. Siliņa 360 USD 180 (3 cilvēki no RTU NĶI)

64. LV Koksnes ķīmijasinstitūts 8. Starptautiskā konference "Agricultural Engineering" (23.08.—28.08.98., Norvēģija). G. Šulga 3000 NOK 240

65. LU Filozofijasun socioloģijas institūts "Religious and Spriritual Minorities: Towards the 21st Century (10.09.—12.09.98., Itālija) N. Gills 216 USD 80

66. LU Filozofijasun socioloģijas institūts "Religious and Spriritual Minorities: Towards the 21st Century (10.09.—12.09.98., Itālija) S. Krūmiņa-Koņkova 216 USD 80

67. LZA Fizikālāsenerģētikasinstitūts "4th European Conference on High Resolution X-ray Diffraction and topography" (09.09.—11.09.98., Lielbritānija). J. Joļins 285 GBP 285

68. LU Mikrobioloģijasun biotehnoloģijas institūts 2. Bioķīmiskās inženierijas simpozijs (15.09.—20.09.98., Portugāle). M. Rukliša 425 USD 260

69. RTU Neorganiskāsķīmijas institūts 14. Starptautiskais Elektronu mikroskopijas kongress (31.08.—04.09.98., Meksika). M. Lubāne 355 USD 215

70. LU Fizikasun matemātikas fakultāte Conference on Lattices and Universal Algebra (03.08.—07.08.98., Ungārija) J. Cīrulis 50 USD 30

71. LU Fizikasun matemātikas fakultāteSummer School on General Algebra and Ordered Sets (30.08.—05.09.98., Čehija). J. Cīrulis 110 USD 65

72. LV Koksnes ķīmijas institūts Starptautiskās Zinātnes parku asociācijas 15. konference (18.10.—23.10.98., Austrālija). V. Egle 295 295

73. RTU enerģētikas un elektrotehnikasfakultāte33. gadskārtējā enerģētikas konference UPEC’98(08.09.—10.09.98., Lielbritānija). A. Kozlovskis360 GBP 300 (daļējs finansējums)

74. LU Atomfizikas un spektroskopijas institūts 15th International Symposium on Gas Kinetics (06.09.-10.09.98., Spānija). U. Gross 55 000 ESP 220

75. LU Fizikas un matemātikasfakultāte 43. Internacionālais zinātniskais kolokvijs (21.09.—24.09.98., Vācija). A. Jakovičs 300 DEM 100

76. Eksperimentālās un klīniskās medicīnas institūts15th Meeting of the European Association for Cancer Research (15.08.—19.08.98., Zviedrija). J. Volpe 12000 BEF 195

77. LZA Fizikālāsenerģētikas institūts 17th Congress of the World Energy Council (12.—19.09.98., USA). N. Zeltiņš 1500 USD 250 (daļējs finansējums)

78. LLZA Fizikālāsenerģētikas institūts 17th Congress of the World Energy Council (12.—19.09.98., USA). V. Zēbergs1500 USD 250 (daļējs finansējums)

79. Latvijas Organiskāssintēzes institūts Konference "International oil supply, transportation,refining and trading" (21.—25.09.98., Lielbritānija).J. Freimanis 820 USD 250 (daļējs finansējums)

80. Literatūras,folkloras unmākslas institūts Starptautiska konference "Daudzkultūru Eiropa: ilūzija un realitāte (27.07.—03.08.98., Ungārija). Z. Sneibe 450 USD 270

81. Literatūras,folkloras unmākslas institūts Starptautiska konference "Daudzkultūru Eiropa: ilūzija un realitāte (27.07.—03.08.98., Ungārija). B. Reidzāne 450 USD 270

Piezīme: NOS-N apzīmē Ziemeļvalstu Zinātnes padomi, kas piešķīrusi finansējumu Baltijas valstu zinātniekiem, kuri piedalās konferencēs Dānijā, Zviedrijā, Norvēģijā un Somijā. Informāciju par pieteikšanās kārtību var saņemt LZP Zinātnes starptautiskās koordinācijas centrā (tel.: 7089313, 7089343, 7089415).
Lūdzu nesajaukt NOS-N ar Ziemeļvalstu informācijas centru!

Akad. I. KNĒTS, LZP Zinātnes starptautiskās koordinācijas komisijas vadītājs

 

Numura saturs

*******************************************

Labāko darbu konkurss ekonomikas

un juridiskās zinātnēs

LZP Ekonomiskās un juridiskās zinātnes Ekspertu komisija 1998. g. (līdzīgi kā 1996. g. un 1997. g.) rīko gadskārtējo konkursu par labāko zinātnisko darbu ekonomikas un juridiskās zinātnēs (par Latvijas tautasaimniecību, priekšlikumiem un ieteikumiem Latvijas tautsaimniecības atveseļošanai, ražošanas attīstību, iedzīvotāju reālo ienākumu palielināšanu, uzņēmumu vadības un publiskās pārvaldes pilnveidošanu u. c.).

Darbi iesniedzami Ekspertu komisijā Rīgā, Akadēmijas laukumā 1, 815. un 817. istabā vai Aspazijas bulvārī 5, 45. istabā.

Darbi iesniedzami atklātā vai anonīmā veidā, anonīnam darbam dodot devīzi un slēgtā aploksnē uzrādīt devīzes autoru, uzrādot vārdu, uzvārdu, mājas adresi, tālruņa nomuru un darba vietas nosaukumus un ieņemamo amatu.

Darbi iesniedzami latviešu valodā, vienā eksemplārā jebkurā apjomā, publicēti vai nepublicēti, izpildīti ar datortehniku vai rakstāmmašīnu.

Konkursa darbu izpildes laiks — periodā no 1997. g. 15. novembra līdz materiālu iesniegšanas brīdim. Iesniegtam darbam klāt pievienot īsu anotāciju latviešu valodā apjomā 0,03—0,1 autorloksnes. Iesniedzamie darbi nevar būt iepriekš no LZP līdzekļiem prēmēti vai citādi apbalvoti pēc to orģinalitātes.

Darbu iesniegšanas termiņš 1998. gada 5. decembris. Darbus izvērtēs eksperti un labāko vai labākos prēmēs kopsummā līdz 1500 Ls. Prēmētos darbus atpakaļ neizsniegs un tos paredzēts iesniegt ieinteresētam valsts institūcijām. Pārsvarā konkursam prioritāte ir tiem darbiem, kuri nav atmaksāti no LZP finansētiem līdzekļiem kā granti vai programmas.

Izziņas A. Sproģim un Dz. Bergmanei, tālr. 7227712, 7227790, 7226072.

LZP Ekonomikas un juridiskās zinātnes ekspertu komisija

Numura saturs

*******************************************

 

Nākamais “Zinātnes Vēstneša” numurs iznāks 26.oktobrī

 

Citi “Zinātnes Vēstneša” numuri

 

LZA sākumlapa

Pēdējās izmaiņas: 1998.gada 14.oktobrī