2014. gada 4. septembrī, pēc Jūrmalas Domes laipna ielūguma, Jūrmalā notika Latvijas Zinātņu akadēmijas izbraukuma sēde. Sēdi atklāja Jūrmalas pilsētas Domes izpilddirektora pienākumu izpildītājs Artūrs Grants.

Sēdē piedalījās 35 dalībnieki no dažādām LZA nodaļām un Jūrmalas pilsētas domes, arī jauno zinātnieku pārstāve Kitija Bite.

Sēdi atklāja Jūrmalas pilsētas domes izpilddirektora pienākumu izpildītājs Arturs Grants. Granta kungs izteica atzinību sadarbībai ar zinātniekiem, pāris vārdos raksturoja Jūrmalas nozīmi un attīstības vīziju, novēlēja veiksmi sēdes darbā un pasniedza zinātniekiem Jūrmalas domes velti - grāmatu „Citādā Jūrmala".

Sēdes turpinājumā Jūrmalas pilsētas domes Attīstības pārvaldes vadītājs Edgars Stobovs izklāstīja Jūrmalas Domes vīziju par Jūrmalas kā kūrortpilsētas attīstību 2014.-2020. gadā (ziņojuma vizualizācija).  Vairāki sēdes dalībnieki dzīvo Jūrmalā, tāpēc jautājumu netrūka. Zinātnieki galvenokārt interesējās par atsevišķu vietu attīstību, bet netrūka arī plašāki jautājumi, piemēram, kā, palielinoties ekonomiskajai aktivitātei un nodarbinātībai, veidosies Jūrmalas apdzīvojums, vai ir iespējams Kauguros attīstīt sporta darbību.

LZA korespondētājloceklis filozofs Igors Šuvajevs ziņojumā „Eksistences un varas tehnoloģijas (Krievijas impērija)" skāra nozīmīgus sabiedrības attīstības aspektus (ziņojuma vizualizācija). Atsaucoties uz seno autoru darbiem, filozofs atklāja īpašības, kas raksturo austrumu civilizācijas īpatnības un uzvedību un izskaidro Krievijas rīcību mūsdienās. Savu stāstu profesors balstīja trīs jēdzienos: gouvernementalite,  atzīšanās un lokalizācija. Ziņojuma loģiku autors veidoja ar savdabīgu -  padziļinātu pamatjēdzienos ietilpstošo jēdzienu skaidrojumu.

Gouvernementalite nozīmē prakses un diskursus, kas var būt dažādas. I. Šuvajevs uzsvēra, ka viņa pieeja, meklējot rīcības skaidrojumu pagātnē, nav historiogrāfija, bet gan ģenealoģija. Atsaucoties uz Voltēru, Didro, Ruso, Herderu, Sadu un citiem autoriem, Šuvajevs saistīja orientālismu (austrumnieciskumu) ar barbarismu, necivilizētību, dzīvnieciskumu. Panoptikonisms (uzraudzība no torņa) sekmējis cietumu izveidošanu (atsaucoties uz Fuko „Uzraudzīt un sodīt"). Izsekojot „atzīšanās" evolūciju, filozofs nonāca pie parādības, ko dēvē par sabiedrības un kriminālās pasaules kongruenci. Lokalizācijas jēdziens ir saistīts ar jautājumu „Kur atrodas Krievija?". Filozofs atbild - „nekur un visur".

Jautājumus uzdeva LZA korespondētājloceklis Andrejs Krasņikovs un akadēmiķe Jekaterina Erenpreisa. A. Krasņikovs jautāja, vai izklāstītais ir tikai teorija, vai pierādīti atzinumi. Šuvajevs atbildēja, ka visi izteikumi ir pierādīti, bet laika formāts neļauj pierādījumus izklāstīt. J. Erenpreisa jautāja, ko ziņotājs saprot ar jēdzienu Russkij mir. Šuvajevs izskaidroja.

Akadēmiķe Maija Kūle atzinīgi novērtēja profesora I.  Šuvajeva darbību. Atzīmēja, ka krieviskais ir ne tikai negatīvs, ir arī „zapadņiki" - ar orientāciju uz rietumu civilizāciju. I. Šuvajevs atbildēja, ka „zapadņiki" arī ir bijuši ļoti krieviski.

Sēdes turpinājumā Latvijas Lauksaimniecības Universitātes doktorande Viktorija Zaļūksne stāstīja par sava pētnieciskā darba rezultātiem (ziņojuma vizualizācija).  Autore aplūkoja Jūrmalas pilsētu divos aspektos: Jūrmalas administratīvās robežas un faktiskā funkcionālā teritorija, un Jūrmalas pilsētas saimnieciskās darbības diversifikācija un specifika. Autore secinājusi, ka Jūrmalu spēcīgi ietekmē Rīgas tuvums, abu pilsētu administratīvās robežas ir saplūdušas. Pēc autores domām Rīgas ietekme sniedzas no Jūrmalas tālākajiem rajoniem vienā līdz Carnikavai otrā Rīgas jūras līča pusē.  Turpretī saimnieciskās dzīves diversifikācija Rīgā, Jūrmalā un apkārtējos ciemos atšķiras.

Diskusiju sadaļā akadēmiķis Saulvedis Cimermanis norādīja, ka, domājot par tagadni, nedrīkst aizmirst  iepriekšējo attīstību un paradumus. Jūrmala veidojusies kā teritorija ar daudznozaru saimniecību. Galvenā bija zvejniecība, bet, attīstoties Rīgai, attīstījās arī dārzeņkopība un augļkopība. Viņš atzīmēja, ka visos laikos liela uzmanība ir bijusi pievērsta piejūras kāpu joslu saglabāšanai, un tas ir jādara arī tagad. Akadēmiķis iepazīstināja ar arhīva materiāliem par dzīvi, mājokļu iekārtojumu, saimniecisko dzīvi un sadzīvi teritorijā, ko tagad aizņem Jūrmala. Īsās uzrunas nobeigumā viņš vērsa uzmanību uz pirmavotu studijām.

Pēc sēdes vadītājas akadēmiķes Raita Karnītes aicinājuma Rihards Pētersons, pārstāvot Jūrmalas aizsardzības biedrību, pauda savu redzējumu par Jūrmalas šodienu un nākotni. Pētersons norādīja uz Jūrmalas īpatnību - tā sastāv no trīs atsevišķām pilsētām, katrai pilsētai ir savas intereses, tāpēc vienotu Jūrmalas pilsētas attīstības politiku ir grūti izveidot, un vēl grūtāk ir to īstenot.  Pirmo postu pilsētai nodarīja nacionalizācija, izveidojot sociālistisko kūrortu. Postīšana turpinājās privatizācijas laikā.  Mūsdienās kūrortu saimniecība sabrukusi, kurortoloģija nav attīstījusies. Koka apbūve ir plaša, bet tā netiek pienācīgi pasargāta. Ir aizdomas, ka pilsētas vadība var mainīt pilsētas plānojumu.

Akadēmiķe  R. Karnīte aicina Jūrmalas aizsardzības biedrību sadarboties ar LZA.