Tā rakstīja

INTERNETĀ - ARĪ "ZINĀTNES VĒSTNESIS"

Šoreiz piedāvājam ilggadējās "Zinātnes Vēstneša" redaktores Zaigas Kiperes interviju ar LZA korespondētājlocekli Jāni Kristapsonu (1998. gada 20. jūnija numurā, 12 (157)) par to, kā tapa avīzes elektroniskā versija - no idejas līdz tās īstenošanai.

- Šis jau būs trešais "Zinātnes Vēstneša" numurs, kuru iespējams izlasīt Internetā. Kā Zinātņu akadēmija līdz tam nonāca?

- Internets ir jauna un interesanta lieta. (..) Nu lūk - šo lielisko iespēju Zinātņu akadēmija izmanto sava veida reklāmai, t.i., lai informētu ne tikai par akadēmiskām norisēm, bet arī par Latvijas zinātniekiem un viņu darbību. (..) Man jau sen bija vēlme palaist Zinātņu akadēmiju internetā, bet nebija attiecīgas klases tehnikas. Šī iespēja radās, kad akadēmijas Fizikas un tehnisko zinātņu nodaļai iedeva modernu datoru un Tjuņinas kundze piekrita, ka pusi no datora operatīvās un pastāvīgās atmiņas pārveidoja par interneta serveri. Tas notika 1996. gada jūlijā. Tātad tagad varam atzīmēt pirmo divu gadu jubileju. Mums ir lielisks speciālists, LZA Skaitļošanas centra ilggadīgais vadītājs Elmārs Lange, bet speciāli interneta servera izveidošanai palīgā mums nāca ļoti apdāvināts datorspeciālists Mārtiņš Gills, starp citu, Latvijas Zinātņu akadēmijas studentu prēmijas laureāts. (..)

- Pēc kādiem principiem tiek ievietota informācija?

- Tai ir jābūt vienotai sistēmai, kurā var atrast gan ziņas par zinātniekiem, ziņas par institūtiem un operatīvo informāciju, kā, piemēram, Zinātņu akadēmijas sēdes un Senāta sēdes, svarīgāko notikumu hroniku un nu arī "Zinātnes Vēstneša" publikācijas - no sākuma līdz beigām, t. i. arī disertāciju aizstāvēšanas. Vēl princips ir tāds, ka pamatinformācija tiek gatavota vienu reizi un daudzkārtīgi izmantojama. Tā, piemēram, jau 1996. gadā mēs ielikām Internetā visu LZA Gadagrāmatu angļu valodā un izlasītā veidā arī latviešu valodā. Bieži ir tā, ka latviešu tekstam ir piebilde - sīkāk skat. angļu tekstā, jo informācijas adresāts tomēr galvenokārt atrodas ārzemēs, vispirms jau mūsu pašu zinātnieki ārzemēs, kuri gan varētu iztikt ar latviešu valodu, bet, kā jau minēju iepriekš, viens no mūsu mērķiem ir informēt ārzemju zinātnisko sabiedrību.

- Kā atrast informāciju?

- Mums ir divas t. s. sākuma lapas jeb satura rādītāji angļu un latviešu valodā. Gribat atrast "Zinātnes Vēstnesi"? Lūdzu! Vispirms iziet uz Latviju, Latvijas zinātni, Latvijas Zinātņu akadēmiju un tad uz "Zinātnes Vēstnesi". To var darīt no jebkuras pasaules malas, tātad varat tikai priecāties, cik liels ir kļuvis jūsu potenciālo lasītāju loks.

- Mēs jau tagad visu salīdzinām ar kaimiņiem. Kā ir šajā jomā?

- Ja aplūkojam elektroniskā pasta adrešu skaitu uz 10 000 iedzīvotājiem, tad Latvijā tas ir 33, Igaunijā - 125, tātad - četras reizes vairāk, bet Lietuvā - 12, t. i. - trīs reizes mazāk. Taču zinātniskajā tīklā mēs esam mazliet priekšā igauņiem. Igaunijas valdības politika ir datorizācijā likt iekšā vairāk Eiropas Savienības naudu, par ko viņi iegādājas brīnišķīgu tehniku.
Lietuvas Zinātņu akadēmija tikai pagājušajā gadā sāka datorizēties. Arī daža laba rietumvalstu Zinātņu akadēmija nav pieslēgta tīkliem. Tā kā vismaz šajā ziņā mums nav ko kaunēties.

- Bērni un jaunieši datorus lieto tikpat dabiski, kā elpo un runā. Kā ir ar vecāko paaudzi?

- Vecākās paaudzes zinātniekiem ir jāpārvar zināma psiholoģiska barjera, piedevām tā ir lielāka humanitāro zinātņu pārstāvjiem. Nu jau kādu laiku Zinātņu akadēmijas locekļi sēžu protokolus, likumus, vispār - visu informāciju saņem nevis "papīru" veidā, bet savā datorā. Pie tās jāpierod. Tas, ka tu vari ar mašīnu strādāt dialoga režīma, ka atbildi uz jautājumu saņem gandrīz momentāli, ir milzīga bauda. Piedevām informācijas iegūšana ir gandrīz neierobežota, jo starptautiskajā tīklā ir kolosāli meklētāji. Es to nodemonstrēju mūsu prezidentam Jānim Stradiņam. Uzdevu sameklēt vārdu "Stradiņš", un dators izspļāva atpakaļ kādas 100 norādes. "Tagad tikai jāizšķiro, kas ir mans tēvs, kas - mans dēls un kas es pats," teica prezidents.

Avīzes pāršķirstīja I. Boldāne-Zeļenkova