LATVIJAS ZINÂTÒU AKADÇMIJAS GADA PILNSAPULCE

1998. GADA 13. FEBRUÂRÎ

Gada pilnsapulci atklâjot, ievadvârdus teica akadçmijas prezidents Tâlis Millers.
Klâtesoðie ar klusuma brîdi godinâja tos akadçmijas locekïus, kas pçrn aizgâjuði mûþîbâ.
Akadçmijas prezidents pasniedza LZA vârdbalvas un prçmijas augstskolu studentiem.

Pieðíirtas ðâdas LZA vârdbalvas.

Frîdriha Candera balva fizikas un matemâtikas zinâtnçs:

Jevgenijam Kotominam, Dr. habil. fiz., LU Cietvielu fizikas institûts, par pçtîjumu kopumu ‘’Cietvielu defektu teorija’’ (t. sk. 3 monogrâfijas)

Frîdriha Candera balva inþenierzinâtnçs un mehânikâ:

Jurijam Tarnopoïskim, LZA îst. loc. Dr.habil.inþ., Polimçru mehânikas institûts, par pçtîjumu kopumu ‘’Kompozîtu inþeniermehânika’’ (4 monogrâfijas)

Gustava Vanaga balva íîmijas zinâtnçs:

Tâlim Milleram, LZA îst. loc. Dr.íîm., Neorganiskâs íîmijas institûts, par pçtîjumu kopumu ‘’Fosfora—slâpekïa neorganiskie savienojumi’’

Paula Stradiòa balva medicînas zinâtnç:

Ilmâram Lazovskim, LZA îst. loc. Dr. habil. med., Latvijas Medicînas akadçmija, par darbu kopumu ‘’Klîniskâs nefroloìijas pamataspekti, medicînas terminoloìija un medicînas filozofija’’

Kristapam Zariòam, LZA ârz. loc., Stanfordas Universitâte (ASV), par pasaules nozîmes pçtîjumiem par miega artçrijas patoloìiju un ieguldîjumu Latvijas medicînas attîstîbâ

Heinricha Skujas balva bioloìijas zinâtnçs:

Mârtiòam Beíeram, LZA îst. loc. Dr. habil. biol., LU Mikrobioloìijas un biotehnoloìijas institûts, par pçtîjumu kopumu ‘’Atjaunojamo resursu biokonversija perspektîvos produktos’’

Pauïa Lejiòa balva lauksaimniecîbas zinâtnçs:

Censonim Ðíiòíim, LZA îst. loc. Dr. habil.inþ., Valsts zinâtniskâs pçtniecîbas institûts "Lauksaimniecîbas polimçri un ûdenssaimniecîba", par pçtîjumu kopumu "Pârmitro augðòu drençðana"

Kârïa Baloþa balva tautsaimniecîbâ:

Oïìertam Krastiòam, LZA îst. loc. Dr. habil. ekon., Latvijas Statistikas institûts, par pçtîjumu kopumu ‘’Latvijas iedzîvotâju dzîves apstâkïi un dzîves lîmenis’’

Viïa Plûdoòa balva latvieðu literatûrzinâtnç:

Janînai Kursîtei-Pakulei, LZA îst. loc. Dr. habil. filol., Literatûras, folkloras un mâkslas institûts, par monogrâfijâm ‘’Raiòa dzejas poçtika’’ (R., Zinâtne, 1996.) un ‘’Latvieðu folklora mîtu spogulî’’ (R., Zinâtne, 1996.)

Arveda Ðvâbes balva Latvijas vçsturç:

Jânim Bçrziòam, Dr.habil.vçst., LU Latvijas vçstures institûts, par monogrâfiju ‘’Latvijas rûpniecîbas strâdnieku dzîves lîmenis 1900—1914'’ (R., Latvijas vçstures institûta apgâds, 1997.)

Latvijas Zinâtòu akadçmijas prçmiju augstskolu studentiem laureâti

Fizikas un tehniskajâs zinâtnçs

Mârtiòð Gills, Latvijas Universitâtes maìistrants, par darbu "Uz grafiskâs saskarnes bâzçta lietojumprogrammu testçðana" (vadîtâjs Dr. dat. J. Borzovs).

Olga Kononova, Rîgas Tehniskâs universitâtes maìistre, par darbu "Kustîgu objektu straujas bremzçðanas elementu sintçze âtrdarbîgos pozicionçðanas izpildmehânismos" (vadîtâjs LZA kor. loc. J. Vîba).

Edmunds Tamanis, maìistrants, un
Aleksandrs Antiòð, 5. kursa students (Daugavpils Pedagoìiskâs universitâte),
par kopdarbu "Metâla plçvju iegûðana Beninga izlâdç un to kristaliskâs struktûras pçtîðana" (vadîtâjs Dr.fiz.L.Kozlovskis).

Íîmijas un bioloìijas zinâtnçs

Vadims Dvoròikovs, Latvijas Universitâtes bakalaurs, par darbu "Memantîna potenciâlo metabolîtu sintçze" (vadîtâjs Dr. íîm. V. Kauss).

Aija Linç, Latvijas Universitâtes maìistre, par darbu "Hroniskâ mieloleokoze: bcr-abl hibrîdâ transkripta un onkoproteîna detektçðana; IRF1 gçna ekspresijas pçtîjumi" (vadîtâjs — LZA îst. loc. V. Bçrziòð).

Baiba Opmane, Latvijas Universitâtes maìistrante, par darbu "Uzvedîbas reakciju noteikðana þurkâm pçc a-MSH, g1-MSH, g2-MSH melanokortînu ievadîðanas CNS struktûrâ — ventrâlajâ tegmentâlajâ laukâ" (vadîtâjs Dr. med. Ð. Svirskis).

Humanitârajâs un sociâlajâs zinâtnçs

Olga Ðibanova, Latvijas Universitâtes maìistre, par darbu "Sirreâlisma poçtikas iezîmes I. Ðíipsnas un A. Irbes prozâ" (vadîtâjs LZA kor. loc. B.Tabûns).

Andris Ðnç, Latvijas Universitâtes maìistrs, par darbu "Lîbieðu sabiedrîbas sociâlâs struktûras vçlajâ dzelzs laikmetâ (10. gadsimta otrâ puse—13. gadsimta sâkums)" (vadîtâjs lektors A. Vijups).

Ieva Zole, Latvijas Universitâtes maìistre, par darbu "Pçtera Pçtersona reþija Jaunatnes teâtrî"
(vadîtâja Dr. habil. art. S. Radzobe).

Akadçmijas prezidents Tâlis Millers referâtâ "Pârdomas par LZA darbîbu 1994.-1997.gadâ"
aplûkoja ðâdus galvenos jautâjumus:

• LZA juridiskâ statusa sakârtoðana:
  Hartas apstiprinâðana Saeimâ, îpaðumu pârreìistrâcija, nodoðana utt.;
• LZA struktûras pârmaiòas:
  institûtu patstâvîba un integrâcija universitâtçs;
• LZA sastâva pârmaiòas:
  jaunu locekïu ievçlçðana, ârpus-LZA institûciju pârstâvîbas palielinâðanâs;
• sadarbîba ar zinâtniskâm iestâdçm un biedrîbâm;
• sadarbîba ar valsts pârvaldes institûcijâm;
• starptautiskâ sadarbîba;
• sadarbîba ar Baltijas un Ziemeïvalstu zinâtòu akadçmijâm.

Tajâ paðâ laikâ ir vairâkas problçmas, kas kavç zinâtnes attîstîbu:

• valsts pârvaldes institûciju neizlçmîba par valsts attîstîbas politiku
  (Latvija: tranzîta zeme vai augsti attîstîta intelektuâla sabiedrîba?);
• nepietiekamais Latvijas zinâtnes finansçjums;
• sâkas atpalikðana no Igaunijas un Lietuvas;
• varas struktûru ignorance pret zinâtniskâs sabiedrîbas ieteikumiem;
• zems zinâtnes prestiþs sabiedrîbâ;
• smadzeòu noplûde;
• talantîgas jaunatnes trûkums zinâtnç.

Pârskata ziòojumu par LZA darbîbu 1996. gadâ, pamatojoties uz "LZA gadagrâmatâ’ 1998" sniegtajâm ziòâm, nolasîja ìenerâlsekretârs Andrejs Siliòð.

LZA Uzraudzîbas padomes ziòojumu nolasîja akadçmiíis Oïìerts Krastiòð.

Ar LZA prezidenta amata kandidâta runu uzstâjâs akadçmiíis Jânis Stradiòð

J.Stradiòð sirsnîgi pateicâs par uzticîbu kolçìiem, kas izvirzîjuði un atbalstîjuði viòa kandidatûru un izklâstîja savu Latvijas Zinâtòu akadçmijas redzçjumu.

Pilnîbâ J.Stradiòa runa publicçta laikrakstâ "Latvijas Vçstnesis", 1998.g. 17.februârî. Latvijas presç ir publicçtas arî vairâkas intervijas ar J.Stradiòu (sk., piemçram, laikrakstâ "Diena", 1998.g. 18.februârî). Ðeit citçjam tikai daþas tçzes no viòa runas.

• Zinâtòu akadçmija bûtîbâ ir vairâk vai mazâk sakârtota, savâ ziòâ tâ ir "stabilitâtes saliòa" vispârçjâ haosâ, tâ spçj pietiekami autoritatîvi pârstâvçt Latvijas zinâtni, arî starptautiski.
• Ja ðodien Latvijas zinâtne pârdzîvo zinâmu krîzi, tad daïa atbildîbas par stâvokli jâuzòemas arî mums, zinâtniekiem, Zinâtnes padomei un Zinâtòu akadçmijai. Ðajâ reizç negribu analizçt situâciju, nevçlos arî dramatizçt notikuðo un notiekoðo. Gados pçc Latvijas neatkarîbas atjaunoðanas ir sabrukusi iepriekðçjâ zinâtnes sistçma, kurâ bija arî ïoti daudz pozitîva (tâ nevarçja nesabrukt politisku un ekonomisku apsvçrumu dçï), bet jauna vçl nav izveidojusies. Finansçjums zinâtnei ir zem kritiskâ lîmeòa, procentos no iekðzemes kopprodukta tas ir viszemâkais tajâs postsociâlistiskajâs Eiropas valstîs, kas kandidç uz uzòemðanu Eiropas Savienîbâ…
• Politiskâs elites uztverç zinâtnei Latvijâ nav lielas vçrtîbas, vismaz par prioritâru jomu to neuzskata, kaut arî vârdos tâs nozîmi nenoliedz. Reâli mûsu valstij ir citas prioritâtes, tai nav vienotas tautsaimniecîbas koncepcijas un praksç tiek îstenota tâda tautsaimniecîbas politika, kurâ zinâtnei nav un nevar bût jûtamas lomas, tâdçï arî paðreiz mums nav ( un bûtîbâ ðajos apstâkïos pat nevar bût) loìiskas zinâtnes koncepcijas. Zinâtnes un vispâr intelektuâlâ attîstîbâ sâkam atpalikt gan no Igaunijas, gan arî no Lietuvas.
• Ïaunâkais ir tas, ka Latvijas sabiedrîba savâ vairâkumâ paðreiz ir orientçta uz materiâlâm, nevis intelektuâlâm vçrtîbâm, ka zinâtne sabiedrîbâ nav populâra un ikdienas rûpçs iestiguðie cilvçki neiestâjâs par to. Liecîba sacîtajam ir gan "lielâs preses" attieksme, gan paðreizçjâ populârzinâtniskâs literatûras un enciklopçdiju situâcija Latvijâ. Tieði ðî attieksme ïauj ignorçt zinâtnieku pamatotâs, pat izmisîgâs prasîbas budþeta jautâjumos, jauno pçtnieku maiòas nodroðinâðanâ un veco zinâtnieku cienîgâ novçrtçðanâ, "smadzeòu noplûdes" novçrðanâ, valsts nozîmes zinâtnisko centru izveidç un konsolidçðanâ. Par visu to esam runâjuði gadiem, bet saklausîti neesam.
• Zinâtne ir trîsvienîba — tâ nodroðina augstâko izglîtîbu, nodroðina kultûru un nodroðina modernâs tehnoloìijas…Tikai tad, ja Latvija patieðâm vçlas kïût par modernu raþotâjvalsti, par izglîtotu labklâjîbas valsti, tai kïûst nepiecieðama vietçjâ zinâtne un zinâtnieki.
• Latvijas zinâtnç ir labi piemçri, ka rosîgâkie, enerìiskâkie, ierosmçm bagâtâkie ir pratuði ne tikai izdzîvot, bet arî dzîvot, piemçram, ar starptautisku atbalstu, akadçmiíi J. Bârzdiòð, I. Biïinskis, E. Grçns.
• Ne tikai "ieiet Eiropâ" ar makroekonomikas attîstîbas râdîtâjiem, bet arî ar saglabâtu savdabîbu, vçsturi, tradîcijâm, jâ, ar îpatnçju tautu, harmoniskiem novadiem; reizç modernizçties un saglabât sevi — kâ to panâkt, tas arî mûsu zinâtniekiem ir jâpamato, vispusîgi jâpierâda. Ðie uzdevumi ir prioritâri Latvijas Zinâtòu akadçmijai, tâpat kâ fundamentâlo un lietiðío zinâtòu saglabâðana Latvijâ pietiekami mûsdienîgâ un konkurçtspçjîgâ lîmenî.
• Jâatzîst, ka ne visi ârzemnieki ir pârâk ieinteresçti, lai Latvijâ darbotos labi zinâtnieki. Drîzâk ðurp tiek sûtîti apðaubâmas kvalitâtes eksperti, kas apzinâti kultivç viedokli, ka zinâtnieki Latvijâ esot "vecâs sistçmas produkti", uz kuriem neesot ko klausîties... Vçl jâapzinâs arî, ka lielvalstis irieinteresçtas "smadzeòu noplûdç", lai bûtu lçts un augsti kvalificçts darbaspçks turienes pçtniecîbas centriem, darbaspçks, kas bûtîbâ sagatavots par mazâs valsts nodokïu maksâtâju naudu. Tâdçï Baltijâ varbût veicinâs augstâko izglîtîbu, bet zinâtni jau nu nç, vai vismaz krietni mazâkâ mçrâ. Zinâtòu akadçmijas uzdevums tomçr ir veikt vietçjâs zinâtnes protekcionismu un panâkt, lai ðî ideja gûtu vismaz minimâlu atbalsi domâðanâ kûtrajâs un tuvredzîgajâs nomenklatûras aprindâs, kas domâ par ienesîgajâm naftas un kuìniecîbas padomçm, bet no Zinâtnes padomes atgaiòâjas kâ no uzmâcîgas muðas. Zinâtnei nav un nebûs lobija varas struktûrâs Latvijâ, ja tâdi nebûsim paði.

Zinâtòu akadçmijas darbîbas prioritâtes nâkamajiem trim gadiem.

• Pârmaiòas jâturpina, lai nebûtu stagnâcijas, tikai tas jâdara evolucionâri, zinâtnç nevajag neko sasteigt. Zinâtòu akadçmijas darbâ saskatu ðâdus pamatakcentus:

• Jânostiprina zinâtnes un Zinâtòu akadçmijas prestiþs sabiedrîbâ — tas ir pats galvenais, un tas jâdara ar reâlu darbu, publikâcijâm presç, ar visdaþâdâkâ veida aktivitâtçm, arî ar negaidîtâm, pat paradoksâlâm ierosmçm.

• Ja Zinâtòu akadçmijâ nostiprinâtos nodaïu darbs, tâ varçtu reâli funkcionçtkâ Zinâtnes padomes "augðpalâta".

• Jârisina pçtniecîbas un augstâkâs izglîtîbas integrâcijas problçmas, lai Latvijâ bûtu Saeimâ akceptçta augstâkâs izglîtîbas, zinâtnes un modernâs tehnoloìijas vienota stratçìija. Bet tas jâdara apdomîgi, lai netaptu vçl viena sasteigta un neîstenojama koncepcija, un tomçr — arî pârâk nevilcinoties.

• Jâapzinâs Zinâtòu akadçmijas kâ sabiedriski nozîmîga faktora vçrtîba. Akadçmijai jâpaliek ârpus politikas, taèu ar savu viedokli daþâdos Latvijai un zinâtnei nozîmîgos jautâjumos.

Vairâkos lîmeòos jâturpina starptautiskâ sadarbîba.

• Baltijas valstu ZA sadarbîba;
• Baltijas — Skandinâvijas un Baltijas jûras valstu ZA sadarbîba…nâkotnç mums bûtu jâorientçjas uz Ziemeïvalstu zinâtnes funkcionçðanas modeli, taèu mûsu tradîcijâm un îpatnîbâm atbilstoðâ veidâ (kâ Norvçgijâ?);
• sadarbîba ar Vâcijas zinâtòu akadçmijâm;
• sadarbîba ar citu Eiropas valstu zinâtòu akadçmijâm (Francija, Lielbritânija, Nîderlande u. c.), ar Eiropas Zinâtòu un mâkslu akadçmiju;
• sadarbîba ar ASV — Nacionâlo ZA, Òujorkas ZA, AABS;
• pakâpeniska sakaru atjaunoðana ar Krievijas ZA, Krievijas Medicînas ZA struktûrâm, arî ar Baltkrieviju, Gruziju, Kazahstânu, Uzbekiju,Azerbaidþânu, Armçniju u. tml. ;
• svarîgâkais — lîdzdalîbas daþâdos Eiropas Savienîbas, UNESCO un NATO zinâtniskos pasâkumos, jâiesaistâs Eiropas programmâs un iemaksâs, par ko raisâs sarunas valdîbas lîmenî. Jâbrauc uz ârzemçm, taèu braukâðanai jâbût ar jçgu, ne tikai iepazîðanâs un pieklâjîbas vizîtçs.

Diskusijâ par Latvijas zinâtnes problçmâm runâja akadçmijas locekïi A.Siliòð, J.Zaíis, B.Rivþa, J.Ekmanis, I.Kalviòð, A.Buiíis, M.Beíers, J.Stradiòð, J.Graudonis.

Par LZA prezidentu pilnsapulce aizklâti balsojot ievçlçja akadçmiíi Jâni STRADIÒU. Savus jaunos pienâkumus viòð sâks pildît 1.martâ.

Latvijas Zinâtòu akadçmijas pilnsapulce, aizklâti balsojot,
ievçlçja par:
viceprezidentiem - akadçmiíi J.Ekmani un akadçmiíi T.Milleru,
ìenerâlsekretâru - akadçmiíi A.Siliòu,
akadçmiíi mantzini - akadçmiíi U.Viesturu,
Bibliotçku padomes priekðsçdçtâju, - akadçmiíi V.J.Bçrziòu,
apstiprinâja par zinâtòu nodaïu priekðsçdçtâjiem:
akadçmiíi J.Ekmani, akadçmiíi R.Valteru, akadçmiíi V.Hausmani,
ievçlçja par Senâta locekïiem:
akadçmiíus M.Beíeru, A.Buiíi, A.Cauni, I.Kalviòu, V.Kluðu, I.Knçtu, M.Kûli, E.Lavendeli,
I.Lazovski, O.Lielausi, V.Skujiòu, V.Tamuþu, J.Zaíi, P.Zvidriòu,
ievçlçja par Senâta locekïiem ar padomdevçja balsstiesîbâm korespondâtçjlocekïus
R.Karnîti un B.Rivþu;
ievçlçja par Uzraudzîbas padomes locekïiem:
akadçmiíus E.Gudrinieci, M.Lîdaku, I.Matîsu, E.Siliòu, K.Torgânu.

Pilnsapulce pieòçma LZA Ârzemju nodaïas (ASV, Òujorkâ) priekðlikumu apstiprinât ðîs nodaïas padomi ðâdâ sastâvâ:
N. Balabkins, G. Íeniòð-Kings, J. Melngailis, E. Vedçjs, V. Vîíe-Freiberga,
kuriem, uzturoties Latvijâ, ir tiesîbas piedalîties LZA Senâta darbâ ar lçmçjtiesîbâm.

 

Pçdçjâs izmaiòas: 1998.gada 06.maijâ